Pašlaik par 35 tūkstošu Latvijas bērnu uzturēšanu viena vecāka vietā maksā valsts. Viens no bērnu vecākiem, biežāk tēvs, par bērna uzturēšanu nemaksā. Statistiski 10 procentos gadījumu uzturlīdzekļu parādnieki ir sievietes.
Lauvas tiesa vecāku, kas atsakās uzturēt savu bērnu, ir vīrieši. Tie ir 90% no uzturlīdzekļu parādniekiem.
Lielākā daļa parādnieku ir vecumā līdz 45 gadiem ar parādu, kas nav lielāks par 10 tūkstošiem eiro.
Jānis ir daudzbērnu tēvs – viņš audzina un uztur savus trīs bērnus, bet bērnu mātei juridiski atņemta aizbildnība.
"Kā bērni nonāca pie manis, es zināju, ka tur nebūs citu variantu, kā tikai pieprasīt, lai valsts maksā šos uzturlīdzekļus," teica Jānis. "Jo sagaidīt no otras personas kaut ko, kaut kādu atbalstu, materiālu vai vēl kaut ko, pildīt savus pienākumus, nebija jēgas. Tad es arī uzreiz griezos tiesā."
Par trim bērniem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda Jānis saņem 387 eiro. Viņš uzskata, ka šī summa ir negodīgi maza, salīdzinot ar tiem šķirtajiem pāriem, kur viens no vecākiem godprātīgi maksā alimentus par bērnu uzturēšanu.
Inflācijas dēļ izmaksas bērnu uzturēšanai augušas, bet valsts garantēto uzturlīdzekļu apjoms pēdējos gadus ir palicis nemainīgs.
"Viņa [summa] nav vairāk piesaistīta minimālajai algai, neskatoties uz inflāciju, ne uz ko, ne uz kādiem apkārtējiem faktoriem. Šī summa tagad ir viena un konstanta," uzsvēra Jānis. "Viena mēneša ietvaros tur var skaitīt visu. Komunālie maksājumi, pulciņi, ceļš no skolas, drēbes, ēdiens, – viss tas dalās. Tiem cilvēkiem, kas mēs esam."
Pašlaik no piedzimšanas brīža līdz septiņu gadu vecumam valsts viena vecāka vietā maksā 107,5 eiro, bet no septiņu gadu vecuma līdz pilngadībai – 129 eiro.
Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā pašlaik ir 68 tūkstoši lietu par uzturlīdzekļu nemaksāšanu. Iveta Kruka, kura vada tiesu izpildītāju padomi, norāda, ka skaitlis uzskatāms par milzīgu.
"Tam nevajadzētu būt tik milzīgam ciparam par tik, manuprāt, fundamentāli saprotamu lietu kā pienākumu uzturēt savu bērnu," sacīja Kruka. "Runājot ar ārvalstu kolēģiem, viņi par mūsu statistiku brīnās, nereti viņiem ir tikai 1% no visām lietām. Ir šie uzturlīdzekļu nemaksātāji, ja mūsu gadījumā tie ir 68 000, kas ir milzīgs cipars. Nu šis [ir] attieksmes un atbildības jautājums."
Šīs parasti ir ilgtermiņa lietas.
Daudzi ir parādā gadiem, un nereti uzskata, ka viņiem nav jāmaksā, jo valsts jau ir samaksājusi.
"Burtiski dažus dažas nedēļas atpakaļ man ir lieta, kur šim nepilngadīgajam bērnam, kura labā uzturlīdzekļu piedzīti, jau ir 34 gadi. Viņam pašam jau ir bērni un tikai šobrīd, 2023. gadā, viņa vecāks beidzot norēķinājās gan ar valsti, gan ar bērna mammu par uzturlīdzekļu parādu," pastāstīja Kruka.
No parādniekiem tiek piedzīta ne vien parāda pamatsumma, bet arī parāda procenti.
"Regresa kārtībā tiek piedzīta, un katru gadu tās apmērs palielinās. Pagājušogad tika piedzīti 15 ar pusi miljoni [eiro], savukārt 2021. gadā bija 14,5 miljoni," uzsvēra Uzturlīdzekļu garantiju fonda Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne. "Principā, ja skatās tendences no 2018. gada, tad ar katru gadu regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs palielinās."
Uzturlīdzekļu garantiju fondā novērots, ka atgūto līdzekļu apjoms palielinājies brīžos, kad uzturlīdzekļu nemaksātājiem ieviesti dažādi ierobežojumi,
piemēram, liegums spēlēt azartspēles, vadīt transportlīdzekļus un arī izmantot šaujamieročus, kā arī liegumi ieņemt dažus amatus. Ņemot vērā parāda apjomu, tiekot strādāts vēl pie citām idejām, kā tūkstošiem vecāku piespiest maksāt par savu bērnu uzturēšanu.
