Melu detektoru var pieprasīt gan cietušais, gan aizdomās turētais
Sieviete, kura kriminālprocesā ir aizdomās turamā par ļaunprātīgu dedzināšanu, pieprasa poligrāfa ekspertīzi. Kriminālprocesa ietvaros sievietei noteikts drošības līdzeklis – pilsētu pamest viņa nedrīkst, kā arī katru nedēļu jāierodas policijā atzīmēties. Aizdomās turētā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" apgalvo, ka saņemot fiziskus uzbrukumus un pat dzīvības draudus par noziegumu, kuru neesot izdarījusi.
"Man jāgaida tas brīdis, kad mani nositīs laikam. Eksperts, kas atbrauca uz māju, kad nodega māja, paskaidroja, ka cilvēkam, kas to izdarīja, bija jābūt rokām apdedzinātām un pašam bija jābūt kaut kur apdedzinātam," stāsta aizdomās turētā, uz kuras rokām šādu pazīmju nav.
Lai sevi aizstāvētu, sieviete nolēmusi iziet poligrāfa ekspertīzi jeb tā dēvēto melu detektoru, uzrakstījusi attiecīgu iesniegumu, bet tas ticis noraidīts.
Te rodas jautājums, vai cilvēks, kurš tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, var pats sev pieprasīt poligrāfa ekspertīzi? Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis skaidroja, ka šādu lūgumu var izteikt gan persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, gan cietušais. Procesa virzītājs šādas ekspertīzes nepieciešamību tad izvērtē.
"Ja šī lūguma apmierināšana veicinās kriminālprocesu, būs nozīmīga, tad tajā skaitā pieteikto lūgumu par poligrāfa ekspertīzi var apmierināt un to var veikt," piebilda Lasmanis.
Poligrāfa ekspertīzi izmanto ne tikai civiltiesiskajos, bet arī kriminālprocesos. It īpaši, ja tie saistīti ar dzimumnoziegumiem pret mazgadīgiem bērniem. Tomēr tās veikšanai ir nepieciešama aizdomās turētā, cietušā vai liecinieka piekrišana.
"Visbiežāk tieši dzimumnoziegumos situācija ir tāda, ka personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, izmanto savas tiesības un atsakās no poligrāfa ekspertīzes. Tad mēs visbiežāk šo ekspertīzi veicam cietušajiem, jo dzimumnoziegumiem pret bērniem ir diezgan augsta latentuma pakāpe," skaidroja prokurors.
Poligrāfs – galējā izmeklēšanas darbība
Valsts policijā stāstīja, ka poligrāfa eksperta pakalpojumus izmanto vidēji 15 līdz 20 reizes gadā, kad kriminālprocesos nepieciešams nostiprināt iepriekš gūtos pierādījumus.
"Policijas praksē poligrāfs tiek pielietots kā galējā izmeklēšanas darbība jau iegūto pierādījumu nostiprināšanai brīžos, kad ar citām izmeklēšanas darbībām nav gūta pilnīga pārliecība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamību vai neesamību. Poligrāfa ekspertīzes tiek noteiktas, lai pārbaudītu, vai persona nemelo, apgalvodama kādu faktu.
Poligrāfa ekspertīzes rezultātā iegūtie secinājumi netiek uzskatīti par pamata un galveno pierādījumu,"
skaidroja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Tomēr prokuratūrā norādīja, ka vairākos kriminālprocesos tieši poligrāfa ekspertīze bijusi ļoti nozīmīga pierādījumu bāzes analīzē.
"Viena bija slepkavības lieta, kur faktiski trīs personas aizkļuva līdz vietai, ko mēs fiksējām, un pēc tam no tās vietas atgriezās tikai divas un viņas bija izvēlējušās tādu aizstāvības pozīciju, ka faktiski liecināja viena pret otru, minot identiskas otras personas darbības, bet noliedzot savas. Tad es izmantoju poligrāfa ekspertīzi, un faktiski šajā poligrāfa ekspertīzē eksperts vērtēja atbilžu patiesīgumu uz šiem jautājumiem, jo patiesību un tiesu spriež tikai tiesa," sacīja Lasmanis.
Vienīgais tiesu eksperts: "Melim vajadzīga laba atmiņa"
Latvija ir vienīgā valsts Baltijas reģionā, kur sertificēts tiesu eksperts veic poligrāfa ekspertīzi.
"Tiešām, man diezgan bieži nosūta lietas, kurās, iespējams, nav pietiekoši daudz cita veida pierādījumu," apliecināja vienīgais sertificētais tiesu eksperts, kas veic poligrāfa ekspertīzi.
Tādas esot, piemēram, nepilngadīgo seksuālās izmantošanas lietas. "Lielākoties tam nav bijis liecinieku, un vienīgais pierādījums ir šī bērna stāstītais, kurš, iespējams, ir diezgan maza vecuma, un aizdomās turētā, apsūdzētā stāstītais. Tas ir noticis, pieņemsim, mājās, kur notikuma vietā nav īsti ko policijai meklēt un pierādījumu diezgan maz," skaidroja eksperts.
Pirmo reizi poligrāfa ekspertīzi viņš veicis 1998. gadā. "Tā bija krimināllieta. Valsts policija ierosināja šo ekspertīzi veikt krimināllietā, kurā bija nogalināta jauna sieviete – uzspridzināta autobusa pieturā, lai iegūtu apdrošināšanas atlīdzību," atminas tiesu eksperts.
Galvenais ir uzdot precīzus jautājumus, norādīja tiesu eksperts ar 25 gadu stāžu. Viņu neinteresē viedoklis, bet gan precīzas atbildes.
"Ņemot vērā savu pieredzi, domāju, ka nemaz tik vienkārši man samelot nav, jo es ļoti rūpīgi veicu izpēti. Izvērtēju ļoti daudz un dažādus izpētes datus, ne tikai cilvēka tā saucamās stresa reakcijas, ko reģistrē ar poligrāfu, bet arī to, ko cilvēks man stāsta, kā viņš to stāsta. Ļoti daudz.
Melim ir vajadzīga laba atmiņa – ja cilvēks stāsta kaut ko būtiski atšķirīgu no tā, ko viņš agrāk ir stāstījis policijas izmeklētājam, tad es to noteikti pamanīšu.
Es tam pievērsīšu uzmanību. Ja cilvēkam pašam var šķist, ka viņam ir iespējams samelot, bet, ja to visu pēc tam rūpīgi izvērtē, tad tie meli var atklāties drīz vien," stāstīja tiesu eksperts.
Vienīgais poligrāfa ekspertīzes veicējs Latvijā norādīja, ka procesu varētu padarīt vēl efektīvāku, ja aizdomās turēto – pieaugušo personu – liecības Valsts policijā tiktu fiksētas arī video formātā.
Bet "4. studijas" skatītājas lietā eksperts piebilda – ja kriminālprocesa virzītājs uzskatīs, ka pierādījumu bāzes stiprināšanai nepieciešama arī poligrāfa ekspertīze, tā tiks veikta.
