4. studija

Kāpēc un kādu informāciju ražotājs cenšas slēpt uz iepakojuma?

4. studija

4. studija. Datu aizsardzība un komisijas maksa

Vai, mēģinot palīdzēt tuviniekiem, cilvēki saskaras ar pārspīlētām datu aizsardzības prasībām?

Vīrietis neizpratnē par «dubultiem standartiem» personas datu apstrādē Rīgas domē

Tā kā senioriem mūsdienās nereti rēķinu samaksa e-vidē var būt pārāk sarežģīta, palīgā mēdz nākt bērni un mazbērni, tomēr nereti palīdzības sniegšanu var aizkavēt personas datu aizsardzības regula, kas liedz iestādēm atklāt personas datus trešajām personām. Kāds Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājs novērojis "dubultos standartus" Rīgas domes Īpašumu departamentā, kur darbinieku pieeja personas datu apstrādē atšķiras.

Raidījuma skatītājs Edmunds pastāstīja, ka, palīdzot mammai tikt galā ar maksājumiem, viņam radusies nesaprašana par summām nekustamā īpašuma nodokļa rēķinā. Mamma dzīvo Rīgā, tāpēc viņš sazinājies ar Rīgas domes Īpašuma departamentu.

"Viņi prasa nosaukt klienta numuru, kuru es nosaucu. Viņi pēc balss, protams, saprot, ka zvana vīrietis, nevis mana māte. Prasa, lai es iedodu viņai telefonu, jo tur ir personas datu aizsardzība. Viņi nevarot man nosaukt," norādīja Edmunds. Tā kā mammas blakus nebija, sarunu nācās pārtraukt.

Edmunds nelikās mierā un pēc laika zvanīja vēlreiz. Nākamajā zvanā visu varēja noskaidrot, nosaucot klienta numuru, vārdu un uzvārdu.

"Dīvaini tie dubultie standarti.

It kā vienas iestādes ietvaros vajadzētu būt vienam standartam, pēc kā viņi vadās šādos gadījumos, lai aizsargātu tos personas datus, bet bieži vien tas tiek izmantots kā kaut kāda atruna," sprieda Edmunds.

Datu valsts inspekcijā skaidroja, ka, sniedzot ziņas pa telefonu, iestādēm jāmazina riski, lai informācija nonāktu tieši nekustamā īpašnieka rīcībā, jo tā ir informācija, kas ir saistīta ar kādu konkrēto cilvēku un viņa īpašumu. Ja iestādes sniegtu jebkuru informāciju, neko nepārbaudot, tās pārkāptu datu drošības principus, norādīja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.

Tikmēr Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons norādīja, ka telefoniski informāciju iespējams iegūt, lai mazinātu birokrātiju un nāktu pretī iedzīvotājiem. Tomēr gadījumos, ja rodas šaubas, zvanu pieņēmējam ir tiesības informāciju arī nesniegt.

Lai izvairītos no šādiem gadījumiem un vieglāk tuviniekiem varētu palīdzēt tikt galā ar sarežģītām situācijām,

Rīgas dome iesaka reģistrēties portālā "eRiga.lv" un izveidot savu individuālo drošības paroli, ko zina tikai īpašnieks un radinieks vai uzticības persona.

Pēc tam telefonsarunā ar Rīgas domes darbiniekiem šo paroli var nosaukt, lai saņemtu vajadzīgo informāciju.

Savukārt, lai iegūtu sensitīvus datus par tuviniekiem, piemēram, bērniem vai mazbērniem, jāizmanto interneta vietne "Latvija.lv", kur var deleģēt personu, kura varēs iegūt informāciju situācijās, kad pati persona to nevar izdarīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dalies ar savu pieredzi, piesaki nejēdzīgo procedūru “Birokrātijas balvai ’24”!

* Informācija nebūs publiska, bet, ja vēlaties, norādiet kontaktinformāciju, lai sabiedrisko mediju žurnālisti varētu sazināties ar Jums, lai veidotu stāstu par pieteikto problēmu.

Nosūtīts!

Ziņojums tiks publicēts tuvākajā laikā, pēc datu pārbaudes

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti