Viņa norādīja, ka Latvijā gadiem tiek risināts jautājums par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – apvienošanu. Tāpat problēma ir nepietiekamā sabiedrisko mediju finansēšana. Latvijas sabiedriskie mediji ir vieni no zemāk finansētajiem Eiropas Savienībā, arī salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju.
"Ļoti nepatīk vienmēr minēt Igaunijas piemēru, bet aizbrauciet tur, tur top viena jauna studija pēc otras," sacīja Sloga.
Viņa norādīja: ja Latvija grib modernus sabiedriskos medijus, kas uzrunā visu sabiedrību, tehnoloģiskie izaicinājumi ir ļoti būtiski.
Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore atzina, ka līdztekus izglītības un veselības jomai sabiedriskie mediji ir vēl viena joma, kas ir atstāta novārtā.
Jautāta, vai politiķiem ir vēlme un griba pēc stipra sabiedriskā medija arī finansiālā ziņā, Sloga sacīja: "Man arī ir šī sajūta dažkārt, ka patiesībā ir jau ērti, ka ir novājināts medijs. Jo kas ir galvenais medija uzdevums?
Medija galvenais uzdevums ir būt sargsunim. Tātad ir tāds sargsuns ar tādiem drusciņ ne īpaši asiem zobiem, un ir jau labi, kaut ko tas tur dara.
Bet tā, ka mums būtu šī ambīcija, ka mēs to [sabiedrisko mediju] nostiprinām, ka mēs arī domājam valsts drošības interesēs... Tas, ko mēs arī redzam – šī dezinformācija, kas joprojām ir spēcīga daļā sabiedrības. Tā vietā, lai domātu, kā mēs vēl vairāk investējam sabiedriskajos medijos, protams, primāri, un tos attīstītu, notiek tāda kā speciāla drusciņ bremzēšana gan ar to apvienošanu, gan ar šiem finansējuma modeļiem," sprieda Sloga.
Viņa ironizēja, ka sanāktu vesels doktora darbs vai pat kas vairāk, ja papētītu, cik daudz dokumentu pēdējos desmit gados ir sarakstīti par sabiedrisko mediju finansēšanu un apvienošanu.
Nav saprotams, vai sabiedrisko mediju attīstības bremzēšana Latvijā ir ļaunprātība vai vienkārši neizpratne, teica Sloga. "Dažkārt mēs smejamies ar mūsu kolēģiem, ka mums ar mediju pratības [apmācībām] nebūtu jāiet pie skolēniem vai pensionāriem, bet pirmais būtu jāveic viens mediju pratības kurss politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem valstī," teica Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pirmdien, 5. jūnijā, aicina uz diskusiju "Vai Latvijā būs spēcīgs sabiedriskais medijs?". No plkst. 13.00 līdz 15.30 tai varēs sekot līdzi arī LSM.lv tiešraidē.
