Pasākuma laikā iepazīstināja ar SEPLP piedāvājumu sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņai, kā arī apvienota sabiedriskā medija izveidošanas un darbības principiem.
Tika prezentēti arī jaunākās sabiedriskā labuma aptaujas dati – kā sabiedrisko mediju darbu vērtē Latvijas iedzīvotāji.
Diskusijas pirmajā daļā kopā ar "Latvijas Televīzijas" valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi, "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētāju Unu Klapkalni un Neatkarīgo producentu asociācijas pārstāvi Artu Ģigu aplūkosim jautājumus:
- Kas ir svarīgi, lai sabiedriskie mediji būtu spēcīgi
- Kā plānotā reforma veicinās sabiedrisko mediju attīstību
Pasākuma otrajā daļā Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Patriks Grīva, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns pievērsīsies jautājumam – kā stiprināt sabiedrisko mediju ieguldījumu valsts drošībā un attīstībā.
Diskusiju vadīs Ojārs Rubenis, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis un bijušais NRTVP priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās veidot darba grupu, kas lems par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu un vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu. 2023. gada maijā Finanšu ministrija (FM) darba grupā lēma neatbalstīt SEPLP darba grupā piedāvāto risinājumu sabiedrisko mediju finansēšanu plānot ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā vietā FM nodokļu revīzijas darba grupā varētu apspriest ieceri par sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu.
