ĪSUMĀ:
- Uzņēmēji bieži pārkrauj kokvedēju kravas, tādējādi bojājot Latvijas ceļus.
- Kravu svaru visā valstī kontrolē 36 cilvēki, bet tiem ir arī citi pienākumi.
- Valsts policijā šobrīd notiekot reorganizācija.
- No 1. augusta darbu sākšot nodaļa, kas nodarbosies tikai ar autopārvadājumu kontroli.
- Esošie svari esot izbūvēti atšķirīgās vietās no VP prasītā.
Eksperimentā "Aizliegtais paņēmiens" pētīja, cik drošas ir kravas pārējiem satiksmes dalībniekiem, kā tiek ievēroti kravu smaguma limiti un kas veic kravas auto svara pārbaudes. Noskaidrots, ka kokvedēji tiek pārkrauti, lai nopelnītu vairāk. Tāpat šoferi iegādājas speciālas ierīces, lai apietu darba un atpūtas laika noteikumus. Šāda ierīces maksā aptuveni 1000 eiro.
Smagās kravas galvenokārt kontrolē Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienests, kas strādā Rīgā, bet visā valstī to dara Valsts policijas īpaša nodaļa. Policijā autopārvadātājus kontrolē 22 cilvēki, savukārt Rīgas kontroles dienestā strādā 14 cilvēki, kas pārbauda arī vieglos taksometrus un koplietošanas automobiļus.
Policija pārbauda vadītāju darba un atpūtas laiku, kā ir nostiprināta krava un arī cik tā ir smaga. Svaru pārbauda uz speciālajiem svariem, pieļaujamais svars ir katrai asij atsevišķi un vēl viss kopā, kas nedrīkst pārsniegt 52 tonnas, + 5% atkāpe jeb 54 tonnas.
Šoferi ir izveidojuši "Whatsapp" čatus, kuros regulāri ziņo par policijas ekipāžām, kas pārbauda svaru.
No augusta Valsts policijā strādās nodaļa, kas kontrolēs tikai autopārvadājumus
Pēc "Aizliegtā paņēmiena" veiktā eksperimenta Iekšlietu ministrija norādīja, ka Valsts policijā šobrīd notiek reorganizācija. No 1. augusta policijā būs atsevišķa nodaļa, kas nodarbosies tikai ar autopārvadājumu kontroli.
Tomēr policijā uzsvēra, ka ir problēmas ar atalgojumu. Viens šāds inspektors pirms nodokļu nomaksas saņemot 1100–1350 eiro.
Šobrīd kravu smagumu Bauskas virzienā pārbauda "Latvijas valsts ceļu" iekārtas – svari, kas ir iebūvēti šosejā un uzstādīti salīdzinoši nesen. Tie atrodas uz "VIA Baltica" ceļa, vieni Bauskas virzienā, pie Iecavas, otri virzienā uz Ainažiem, pie Vitrupes.
Svari nolasa mašīnas svaru, tai neapstājoties, un var nolasīt arī auto numuru, taču tie nav domāti sodīšanai, jo nav tik precīzi, tie nodod informāciju policijai, taču, ja nav kur svērt un nav kas sver, tas problēmu neatrisina.
Policija atklāja, ka nav ņemti vērā viņu priekšlikumi svaru izbūves vietām, bet tas esot darīts pēc "Latvijas valsts ceļu" kritērijiem. Par Bauskas virzienā iebūvētajiem svariem policija esot uzzinājusi tikai šī gada aprīlī, bet jau kopš 10. maija no tiem nepienākot signāls.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands pieļāva, ka svari izbūvēti tur, kur tas iespējams atbilstoši specifikācijai, jo svari ir sarežģīta tehniska iekārta.
Savukārt Rīgā esot uzstādīti priekšatlases svari, kas ļauj spriest par vidējo situāciju, norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Viņaprāt, pilsētā trūkst infrastruktūras šādiem svariem, tādēļ prātīgāk svēršanu ir rīkot uz šosejām.
Ķirsis norādīja, ka ir izstrādāts plāns un karte ar potenciālajām svaru vietām Rīgā, turklāt daļa jau esot izbūvēta. Tomēr vicemērs neprecizēja vietas un daudzumu, kur svari ir un tiks izbūvēti.
KONTEKSTS:
Kravu pārvadājumu smagumu un drošību kontrolē reti, turklāt šofera alga ir atkarīga no pārvestajiem koku kubikmetriem – jo vairāk aizvedīs, jo vairāk nopelnīs.
Tikmēr Satiksmes ministrija no nākamā gada kravas pārvadājumos pa valsts galvenajiem autoceļiem līdzšinējo 52 tonnu vietā grib atļaut izmantot 60 tonnu maksimālo svaru.
Dati par aizvadīto gadu liecina, ka abi kontroles dienesti spēj gadā pārbaudīt 900 mašīnu. "Latvijas valsts ceļu" svari pie Vitrupes fiksēja 4851 mašīnu, kuru svars varētu būt lielāks par 52 tonnām.
