Šobrīd Latvijā ir 647 vispārējās izglītības iestādes, un Izglītības un zinātnes ministrijā plāno, ka pārmaiņas skars aptuveni 60 skolu. Vadoties pēc ministrijas izveidotās vidējās izglītības iestāžu jaunās kartes, Rēzeknes novadā no tagadējām sešām vidusskolām paliks tikai viena. Kā skaidro Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra, pašvaldības attīstības stratēģijā bija iestrādāta katras pagastu apvienības attīstība un bija plānota arī iespēja iegūt vidējo izglītību. Tagad šie plāni sabrūk.
"Šī karte mums jau parādīja izmaiņas. Šobrīd novadā ir sešas vidusskolas. Pašvaldībā jau ir pieņemts lēmums ar nākamo gadu pārtraukt vidusskolas posmu Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolā, bet, ņemot jaunos kritērijus un valsts iesaisti skolu tīkla sakārtošanā tieši vidējās izglītības posmā, pēc viņu kartēm mums paliek tikai viena Maltas vidusskola," stāsta Guntars Skudra.
Kā skaidro Guntars Skudra, novadu apmeklēja IZM izveidotā darba grupa, kas pētīja situāciju pašvaldībās.
"Darba grupā no februāra līdz pat šim laikam dominēja šie kritēriji, kas bija pietiekami skarbi, nepatīkami it īpaši lauku skolām, it īpaši tām pašvaldībām, kas atrodas pierobežas teritorijā, un tām, kam ir zems gan iedzīvotāju skaits, gan mazs skolēnu skaits. Tas tikai parāda, ka nākotnē lauki varētu iztukšoties vēl vairāk," norāda Skudra.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2010. gadā Latvijā bija 858 skolas, pašlaik skaits sarucis par vairāk nekā diviem simtiem. Balvu novadā šajā laika posmā reorganizētas un likvidētas deviņas izglītības iestādes. Kā uzsver Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, process turpinās, taču, viņaprāt, šādā veidā uz izglītības, tās pieejamības rēķina valstī tiek risinātas ekonomiskās problēmas.
"Baltinavas vidusskola, Rekavas vidusskola, tāpat arī Rugāju vidusskola šajā kartē vairs nav atrodamas. Tas nevar pozitīvi ietekmēt Balvu novada attīstību, tas radīs negatīvas sekas izglītības pieejamībā. Šobrīd svarīgākais jautājums, ko sabiedrība un arī pašvaldība gribētu saprast, ir – kāds ir šīs izglītības reformas mērķis? Vienīgais, ko mēs varam saskatīt, tas ir taupīt līdzekļus, taču tas nav galvenais IZM uzdevums," norāda Maksimovs.
Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekavā, rada situāciju, kurā pierobežā paliek vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.
Sergejs Maksimovs uzskata, ka skolēnam mērot ik dienu, piemēram, 60 kilometrus turp un atpakaļ uz skolu ir grūti, bet, izmantojot dienesta viesnīcas pakalpojumus, kas izmaksā ap 200 eiro mēnesī, vidējā ģimene no laukiem mācības vidusskolā varēs nodrošināt labi ja tikai vienam bērnam.
"Valsts šobrīd diskutē par to, ka nākotnē vidējā izglītība būs obligāta, un tajā pašā laikā rada vidi, kur šī izglītība nebūs pieejama, jo lielākajai daļai ģimeņu, saimniecību Latvijas pierobežā tas finansiāli būs vienkārši nepaceļams, jo bērnam dzīvot kopmītnēs ir daudz dārgāk nekā savās mājās," skaidro Maksimovs.
Pagājušopiektdien Latvijas Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējās sarunās norisinājās aktīvas diskusijas un viedokļu apmaiņa par ilgtspējīgu, efektīvu skolu tīklu. Kā uzsvēra Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, pašvaldības aicina ministriju turpināt sarunas par skolu tīkla optimizāciju.
"Pašvaldību vadītāji uzdeva virkni jautājumu par to, kur nav skaidrs, kā veidosies šī sistēma. Par ko mēs vienojāmies pēc nepilnu divu stundu diskusijas? Mēs nonācām pie viedokļa, ka ir vajadzīga saruna atsevišķi pa reģioniem. Tālāk salikt šos reģionu jautājumus kopā, lai vienotā redzējumā noteiktu, kā tas varētu izskatīties valstī. Tieši tāpat kā Ministru kabinets runāja par Satiksmes ministrijas iesaisti, par VARAM un arī Labklājības ministrijas iesaisti jautājumu risināšanā, jo, kā mēs zinām, skolu tīkls pats par sevi nevar izveidoties. Ir vajadzīgi gan ceļi, gan skolēnu pārvadājumi, tā ir daļa jautājumu, kuriem jābūt skaidriem, lai zinātu, kā strādāt tālāk," skaidro Kaminskis.
Ministru kabinets uzdevis IZM līdz šī gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, iespēju to nodrošināt, kā arī ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem izvērtējumu.
