Ventspils domes deputāts no "Latvijai un Ventspilij" un ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs 25. maijā "RīgaTV 24" raidījumā "Ziņu TOP" sacīja, ka izdarīts pārāk maz, lai Latvijā izvietotu pietiekamus NATO aizsardzības spēkus. Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs viņam atgādināja vēsturi.
Bogustovs: "Jūs bijāt politikā vienu brīdi arī cilvēks, kas teica, ka nevajag skriet uz NATO un Eiropas Savienību. Un šobrīd jūs sakāt, ka Latvijā ir pārāk maz NATO spēku."
Lembergs žunālista teikto noraidīja: "Pirmkārt, atkal man jūs jālabo. Latvija pievienojās NATO un ES tad, kad Latvijas valdību vadīja Zaļo un zemnieku savienība un konkrēti Indulis Emsis. Un es tajā laikā biju ļoti aktīvā pozīcijā ZZS, un skaidrs, ka arī tajā laikā mans viedoklis bija, ka Latvijai jāpievienojas gan ES, gan NATO. Tas, ko jūs apgalvojāt, ka es tur kaut ko teicu vai kā, tas viss ir fufelis. Tieši pateicoties ZZS, Latvija pievienojās NATO un ES."
Viņš piebilda, ka pastāvot tendence sagrozīt vēsturi, bet to nekad darīt nevajagot.
Vai tiešām atgādinājums, ka savulaik Lembergs aicināja nesteigties stāties NATO, ir vēstures sagrozīšana?
Aģentūras LETA arhīvā atrodama ziņa no 2001. gada rudens. Tās virsraksts vēsta, ka Lembergs aicina diskutēt par nepieciešamību Latvijai iestāties aliansē. Neilgi pirms tam Amerika bija cietusi 11. septembra teroraktos. Lembergs tolaik norādīja uz terorisma draudiem un teica, ka NATO nevar aizsargāt alianses dalībvalstis. Visai demokrātiskajai pasaulei esot jāvēršas pret terorismu, bet NATO vairāk jāsadarbojas ar Krieviju. Tā viņa teikto atstāsta LETA.
2002. gada novembrī Latvija un vēl sešas valstis jau bija saņēmušas uzaicinājumu iestāties NATO. Tad Lembergs pauda viedokli, ka iestāšanās aliansē Latvijas drošību nepalielinās. Lemberga tolaik teikto ierunā kolēģis: "Tieši otrādi, līdz ar iestāšanos NATO Latvijas drošība no teroristiem būs vēl vairāk apdraudēta, nekā ja Latvija neiestāsies."
2002. gadā viņš arī sacīja, ka Latvijas iestāšanās jebkurās starptautiskās organizācijās nevajag uztvert kā pašsaprotamas un attaisnojamas, jo jebkura iestāšanās paredzot daļas neatkarības zaudēšanu.
Lembergs: "Kā deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarību, negrasos tik vienkārši un pašsaprotami atteikties kaut vai no daļas Latvijas neatkarības."
Lielu mediju uzmanību izpelnījās toreizējā Ventspils mēra viedoklis par NATO 2014. gada pavasarī – jau pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Tolaik viņš paziņoja, ka iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940. gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu.
Savu nostāju viņš tolaik klāstīja arī Krievijas valsts televīzijas Pirmajā kanālā: "Какой-то американский солдат может пустить ракету в Псков или на Москву, и это будет сделано с территории Латвии без ведома Латвии, поскольку командиры американцы. И ответный удар может последовать по территории Латвийской республики. (..) Потому я считаю крайне опасным появление чужих вооруженных сил в Латвии. Кто оккупировал Гибралтар? Страны НАТО - Великобритания. Кто оккупировал Кипр? Страна НАТО, Турция. Так что, по практике Европы, большая угроза исходит от стран-участников НАТО, чем от других стран." ("Kāds amerikāņu karavīrs var uzlaist raķeti Pleskavai vai Maskavai, un tas būs izdarīts no Latvijas teritorijas bez Latvijas ziņas, jo komandieri ir amerikāņi. Un atbildes trieciens var sekot vai sekos pa Latvijas Republikas teritoriju. (..) Tāpēc sveša karaspēka uzrašanos Latvijā uzskatu par ārkārtīgi bīstamu. Kas okupēja Gibraltāru? NATO valstis, Lielbritānija. Kas okupēja Kipru? NATO valsts Turcija. Tā ka praksē Eiropā lielāka bīstamība nāk no NATO dalībvalstīm nekā no citām valstīm.")
Tātad Lemberga nostāja par Latvijas dalību NATO savulaik tiešām bija citāda.
Mēs bijušajam Ventspils mēram nosūtījām viņa kādreiz teikto un lūdzām komentāru. Atbildē saņēmām apmēram 10 minušu ilgu video, kurā Lembergs komentē savus citātus un norāda, ka viss plūst un viss mainās.
Lembergs: "Tas būtiskais ir, ka salīdzināt situāciju ar 2001., 2002., pat 2014. gada, teiksim, aprīli, un 2023. gada maiju – tās ir vienkārši nesalīdzināmas lietas, jo ģeopolitiskā situācija reģionā, kurā atrodas Latvija, ir ļoti radikāli mainījusies un atbilstoši tam ir jārīkojas arī Latvijai un jārīkojas NATO."
Visbeidzot, cik pamatots ir viņa arguments, ka Latvija NATO iestājās, tieši pateicoties ZZS?
2004. gada 29. martā, kad Latviju uzņēma NATO, Indulis Emsis no ZZS tiešām jau dažas nedēļas bija premjera amatā, taču sagatavošanās ilga vairākus gadus un NATO Latviju uzaicināja pievienoties jau 2002. gada novembrī. Tolaik ZZS bija valdībā, bet premjers bija Einars Repše no "Jaunā laika". Laiks līdz oficiālai uzņemšanai bija nepieciešams, lai NATO valstis ratificētu alianses paplašināšanos.
