ĪSUMĀ:
- Darba grupa par labāko modeli atzīst sabiedrisko mediju finansējuma piesaisti IKP.
- SEPLP aicina sabiedrisko mediju finansēšanai novirzīt 0,16% no IKP; šogad tie ir 0,09%.
- Līdz šim Latvijas sabiedrisko mediju finansējums – būtiski mazāks nekā vidēji Eiropā.
- Aicina Saeimu lēmumu par jauna finansējuma modeļa ieviešanu pieņemt līdz septembrim.
- Tas vajadzīgs, lai 2025. gada janvārī var izveidot apvienotu sabiedriskā medija uzņēmumu.
- FM neatbalsta finansējuma piesaisti IKP un citam ekonomiku raksturojošam rādītājam.
SEPLP pirmdien, 5. jūnijā, Saeimā iesniegusi gala ziņojumu par finansēšanas modeļa maiņu. Iesniegta arī aktualizēta vienota sabiedriskā medija koncepcija, kas paredz mediju apvienošanu 2025. gadā.
SEPLP un darba grupa izskatījusi un ziņojumā ietvērusi piecus sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus. Lielāko atbalstu guvusi finansējuma piesaiste Latvijas IKP, jo tas nodrošina lielāko sabiedrisko mediju neatkarību no ikgadējiem politiķu lēmumiem.
Finansējums būtu atbilstošs un prognozējams, kas ļautu sabiedriskajiem medijiem plānot un īstenot attīstību vidējā termiņā.
Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju sabiedriskie mediji ir nacionālās drošības sastāvdaļa, tādēļ būtu pielīdzināmi aizsardzības nozarei, norādīja SEPLP.
Izskatītie finansējuma modeļi:
- Fiksēta valsts budžeta daļa – 0,63% no plānotā valsts budžeta izdevumiem;
- Piesaiste noteiktu nodokļu ieņēmumiem – 1,46% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 3,12% no akcīzes nodokļa;
- Piesaiste iekšzemes IKP – 0,16% no faktiskā vai prognozētā IKP;
- Sabiedrisko mediju nodoklis – nodarbinātajiem iedzīvotājiem un aktīviem uzņēmumiem;
- Investīciju plāns trijiem gadiem – nākamajos trīs gados (2024., 2025. un 2026. gadā) palielināt finansējuma apjomu katru gadu par 15–20% (vai vairāk, ja nepieciešams).
SEPLP atzīmēja, ka piedāvātie modeļi paredz finansējuma palielinājumu sabiedriskajiem medijiem līdz Eiropas vidējam līmenim jeb 0,16% no IKP piecu gadu laikā – līdz 2028. gadam.
Modeļus ar finansējuma piesaisti pie IKP vai valsts budžeta izdevumiem darba grupa atzinusi par stabilākiem salīdzinājumā ar piesaisti pie nodokļu ieņēmumiem, jo tie var mainīties un ir mazāk prognozējami.
SEPLP aicina Saeimu izskatīt iespējamos finansēšanas modeļus un pieņemt lēmumu par labāko risinājumu sabiedrisko mediju kā nacionālās drošības un demokrātiskai valstij būtiskas institūcijas attīstībai.
Pēc SEPLP pārstāvju teiktā,
līdz šim Latvijas sabiedrisko mediju finansējums ir bijis būtiski mazāks nekā vidēji Eiropā. Pēc 2021. gada datiem tas ir 0,11% no IKP, bet pēc šī gada prognozēm – 0,09%.
Tas ir par gandrīz sešiem miljoniem eiro mazāks nekā Igaunijā un pat par 16 miljoniem mazāks nekā Lietuvā (2022. gada dati).
Sabiedriskie mediji ir sagatavojuši detalizētus aprēķinus par attīstībai nepieciešamajiem līdzekļiem darbinieku konkurētspējas stiprināšanai, satura attīstībai, tehnoloģiju atjaunošanai un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai. Tāpat ir noteikti konkrēti sasniedzamie rādītāji, kuru izpildei sekos SEPLP. Tie attiecas uz auditorijas pieaugumu, satura attīstību un kvalitāti, kā arī uzņēmuma pārvaldību.
Veicot sabiedrisko mediju apvienošanu, attīstības plāni tiktu apvienoti, sniedzot efektīvāku līdzekļu izlietojumu un ekonomiju, atzīmēja padomē.
Pašreizējais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis neatbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma principiem par neatkarīgu, atbilstošu, prognozējamu un Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu finansējumu.
SEPLP uzsvēra, ka ar lēmumiem par atbilstošu finansējumu, no kā atkarīga veiksmīga un jēgpilna sabiedrisko mediju apvienošana, izšķirsies Latvijas sabiedrisko mediju kā demokrātiskai valstij īpaši būtiskas institūcijas nākotne strauji mainīgajā un digitālajā mūsdienu pasaulē.
Tādēļ SEPLP aicina Saeimu lēmumu par jauna finansējuma modeļa ieviešanu pieņemt līdz 2023. gada septembrim, lai 2025. gada janvārī varētu izveidot apvienotu sabiedriskā medija uzņēmumu.
"Šobrīd ir izšķiroši svarīgi pieņemt politiskus lēmumus, lai sabiedriskie mediji varētu attīstīties. Ņemot vērā, ka neskaidrība ir jau vairāk nekā gadu, kas negatīvi ietekmē sabiedrisko mediju attīstības perspektīvas, politisks lēmums par finansēšanas modeli un apvienošanu būtu jāpieņem līdz jaunā budžeta pieņemšanai Saeimā rudenī," uzsvēra SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
"Sabiedrisko mediju attīstībā būtiski iepaliekam mūsu kaimiņiem – Lietuvai un Igaunijai. Tie ir kritiskā infrastruktūra gan valsts drošībai, gan attīstībai.
Šobrīd ir izšķirošs brīdis, kad nepieciešami politiski lēmumi. Būtiski ir neatstāt šo jautājumu vispār bez jebkāda risinājuma. Tādā gadījumā nebūs iespējama nedz mediju apvienošana, kas koncentrētu resursus vienuviet un ilgtermiņā nodrošinātu to efektīvāku izlietojumu, nedz tāda attīstība, kas nodrošinātu sabiedrisko mediju darbību un attīstību atbilstoši digitālās transformācijas procesiem," sacīja Siksnis.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne arī uzsvēra, ka finansējuma ziņā Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm: "Primāri, lai mēs zinām ne tikai apvienošanas datumu, 2025. gada 1. janvāri, bet arī, lai finansējuma modeļa izmaiņas ir no šī paša datuma, kaut vai to ieviesīs pilnā mērā ar papildu 90 miljoniem eiro vēl turpmākos piecus gadus. Tad tā ir skaidrība, kad godīgi zinām, uz ko mēs ejam.
Mēs esam finansējuma ziņā gan aiz Lietuvas, gan Igaunijas sabiedriskajiem medijiem. Un mēs izjūtam, kā slīdam uz leju."
Sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu darba grupa neatbalsta un uzskata, ka tas nav tālāk virzāms, jo tā ieviešana un administrēšana būtu sarežģīta, kā arī tas būtu nepopulārs solis sabiedrībā ar ilgtermiņā apšaubāmu rezultātu. Pie pašreizējās ekonomiskās situācijas un negatīvās demogrāfijas tendences tas nebūtu piemērots risinājums, norādīja SEPLP.
Padomē atgādināja, ka finansējuma piesaiste pie IKP vai nodokļu ieņēmumiem Latvijā jau pastāv. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai un arī zinātniskajai darbībai ir piesaistīts pie IKP, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, valsts autoceļu un veselības aprūpes – pie noteiktiem nodokļu veidiem. Turklāt Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības.
Līdz ar to secināts, ka, lai arī var pastāvēt satversmības riski, tomēr pirmšķietami nav konstatēti nepārvarami juridiskie šķēršļi piesaistei pie IKP. Izšķiršanās par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem būs politisks lēmums un atbilstošs pastāvošajai likumdošanas praksei.
"Šī ir trešā reize, kad tiek šturmēta ideja par sabiedrisko mediju apvienošanu. Ir jābūt virzībai.
Bez lēmumiem mēs varam turpināt veidot darba grupas, mēs varam atbildēt uz jautājumiem, novērst šaubas, bet mēs kļūsim par tādiem procesa cilvēkiem bez rezultāta," sacīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Piesaisti IKP un citam ekonomiku raksturojošam rādītājam neatbalsta Finanšu ministrija (FM), kas aizstāv esošo modeli.
"Es domāju, ka to jums jebkurš politiskais spēks pateiks, ka tas ir sabiedrības interesēs – stiprs sabiedriskais medijs," diskusijā par sabiedriskajiem medijiem pirmdien norādīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
"Bet vienlaikus es gribētu teikt, ka valsts budžeta process ir likumā nostiprināts un pagaidām tas nav grozīts, un līdz ar to piesaiste IKP papildu finansējumu īsti nedos," viņa sacīja.
"Esošais finansējuma apjoms, kas ir divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā uz vienu iedzīvotāju, spiež SEPLP un medijus katru gadu apsvērt iespējamu oriģinālā satura apjoma samazināšanu, kā arī tiek ierobežoti ieguldījumi kritiskajā infrastruktūrā un tehnoloģijās. Esošā kārtība neļauj plānot sabiedrisko mediju attīstību vidējā termiņā, kas ir kritiski svarīgi, lai medijs spētu sekot līdzi auditorijai digitālajā laikmetā," sacīja SEPLP loceklis Jānis Eglītis.
Lai sasniegtu Eiropas vidējo finansējuma līmeni piecu gadu laikā, piedāvātie finansējuma modeļi paredz ik gadu pakāpeniski to palielināt par 8-10,2 miljoniem eiro.
Atbilstoši FM pārstāvju sniegtajām prognozēm 2028. gadā tas sasniegtu 82–91,3 miljonus eiro.
Pēc sabiedrisko mediju aprēķiniem attīstībai, tostarp tehnoloģiju atjaunošanai un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, kopumā nepieciešami 93,5 miljoni eiro tagadējo 40,5 miljonu eiro vietā (ja darbs tiks turpināts esošajās ēkās).
SEPLP ir aktualizējusi un Saeimā iesniegusi arī sabiedrisko mediju apvienošanas koncepciju.
"Vienots sabiedriskais medijs, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ļautu īstenot efektīvāku pārvaldību, kas novērš funkciju dublēšanos un koncentrē resursus mērķu sasniegšanai. Īpaši būtiski tas ir digitālajai transformācijai un digitālo kanālu attīstībai, jo Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir liels izaugsmes potenciāls, gan sasniedzot plašāku auditoriju, īpaši jauniešus, gan vienoti un efektīvi ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus," teica Siksnis.
Padome kopā ar LTV un Latvijas Radio ir vienojusies, ka apvienošana notiek 2025. gadā, līdz tam kopā detalizētāk izstrādājot tādus ar apvienotā medija darbību saistītus jautājumus kā atalgojuma sistēmas salāgošana un pilnveide, apvienotā medija struktūras izveide, valdes locekļu un galvenā redaktora funkciju sadale u.tml. Tāpat tiks sagatavots rīcības plāns ar uzdevumiem jaunajai valdei.
SEPLP atzīmēja, ka vienota uzņēmuma izveide paredzēta divos posmos: 2025. gada sākumā plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu un lietvedību. Savukārt līdz 2026. gadam paredzēts pilnībā ieviest apvienotā medija struktūru.
Izveidojot apvienoto mediju, SEPLP izvirza sekojošus uzdevumus:
- palielināt investīcijas medija darbinieku profesionālajā apmācībā,
- sasniegt darbinieku atalgojuma atbilstību tirgus mediānai,
- palielināt finansējumu jaunu satura formātu izpētē un attīstībā,
- palielināt investīcijas tehnoloģijās un infrastruktūrā,
- stiprināt efektīvu uzņēmuma vadību.
SEPLP piedāvātais uzņēmumu apvienošanas variants ir iespējami saudzīgākais gan darbiniekiem, gan no strukturālo izmaiņu viedokļa.
Tas faktiski apvieno esošās struktūras un budžetus un paredz pakāpenisku finansējuma pieaugumu saskaņā ar koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu.
"Padome ir gatava sadarbībai ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu labāko iespējamo risinājumu no sabiedrisko mediju attīstības un valsts budžeta iespēju viedokļa. Aicinām politikas veidotājus pieņemt lēmumu, jo ilgstoša neziņa par reformas norisi rada bažas vairāk nekā 800 cilvēku lielajā kolektīvā un palielina risku sabiedrisko mediju sekmīgai darbībai vidējā termiņā!" aicināja SEPLP loceklis Eglītis.
SEPLP atgādināja, ka darba grupas uzdevums bija atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam izstrādāt piedāvājumu finansēšanas modelim un likuma grozījumu projektu, lai nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.
Darba grupā bija pārstāvēta SEPLP, Latvijas Radio, LTV, Saeimas Juridiskais birojs, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Latvijas Pilsoniskā alianse, Neatkarīgo producentu asociācija un Latvijas Radošo savienību padome.
Kā pieaicinātie eksperti atzinumus sniedza Valsts kontrole, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts drošības dienests, Iekšlietu ministrija, Latvijas Banka, Konkurences padome, Eiropas raidorganizāciju apvienība, Latvijas Universitātes mediju eksperts Dr.sc.soc. Andris Saulītis.
KONTEKSTS:
Sabiedriskajiem medijiem regulāri ar valsts budžeta projektā paredzētajiem līdzekļiem nepietiek un gada laikā dažādām vajadzībām jāprasa vēl.
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un LTV 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās veidot darba grupu, kam jālemj par Latvijas Radio un LTV apvienošanu un vienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
