Vairāk nekā 60 no saimniecības Demenes pagastā izņemtajiem mājdzīvniekiem drīz meklēs jaunas mājas. Suņi esot draudzīgi. Savukārt no 47 kaķiem tikai daži pieraduši pie rokām, vairums ceļos pie ziedotājiem uz ārzemēm.
"Kaķīšu ir mežonīgi daudzi, tur varbūt ir jādomā par kolonijām, varbūt pievienot viņus citām kolonijām, to mēs vēl domājam," pastāstīja dzīvnieku patversmes "Otrā māja" vadītājas vietniece Dana Šablinska.
Šogad Pārtikas un veterinārais dienests izņēmis vairāk nekā 200 dzīvniekus neatbilstīgu dzīvošanas apstākļu dēļ.
Reālu risinājumu, kā mazināt bezatbildīgu saimnieku rīcību, šobrīd nav. Lai arī 1. jūlijā spēkā stāsies jaunas dzīvnieku labturības prasības, ierobežot vienam cilvēkam vai saimniecībai piederošu dzīvnieku skaitu nav iespējams.
"To nevar izdarīt, jo tas ir cilvēktiesību pārkāpums, tur uzreiz būs tiesvedības pret valsti. Būs stingrākas prasības, kas attiecas uz dzīvnieku labturību un aizsardzību. Jaunie noteikumi ietvers arī prasības attiecībā uz ķēdes garumiem, uz dzīvnieku pastaigām, uz voljeru izmēriem," skaidroja ZM Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa.
Zemkopības ministrija uzskata, ka Demenes pagastā vaina jāuzņemas pašam saimniekam. No ministrijas izskanēja pārmetumi arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD): "Ja saimniecība jau pirms tam ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta redzeslokā, tas nozīmē, ka PVD bija biežāk jāaizbrauc uz turieni un jāpaskatās, kas notiek ar šiem dzīvniekiem. Tā ir Pārtikas un veterinārā dienesta kaut kāda daļa neizdarības."
PVD savu vainu noliedza, norādot, ka par dzīvnieku labturību atbildīgs ir pats saimnieks. "Mēs nevaram būt visās vietās un zināt visas šīs dzīvnieku turēšanas vietas. Šādas dzīvnieku turēšanas vietas uzrauga tikai tādos gadījumos, ja tiek saņemtas kaut kādas sūdzības vai iesniegums par iespējamiem dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem," sacīja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
Zemkopības ministrija norādīja arī uz pašvaldības un vietējo iedzīvotāju aktīvāku iesaisti un atbildību. "Ja pašvaldība būtu zinājusi, es pieļauju iespēju, arī varbūt situācija tik tālu nenonāktu, ka tie dzīvnieki būtu jāizņem. Ir pašvaldības, kas ļoti rūpīgi seko līdzi un taisa pat reidus."
Augšdaugavas novada Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kuņicka gan informēja, ka iepriekš Demenes pagastā nekādas sūdzības no kaimiņiem vai citām personām par dzīvnieku stāvokli netika saņemtas. Turklāt pašvaldības policijai nav tiesību doties reidos uz privātām saimniecībām, un tās kompetencē ir novada teritorijā klaiņojošie dzīvnieki.
Latvijā darbojas vairāki desmiti dzīvnieku patversmju, kurām jāņem vērā stingrāki noteikumi. Tikmēr Demenes pagastā tā bija nevis patversme, bet saimniecība. Konkrēto lietu Pārtikas un veterinārais dienests skatīs 14. jūnijā.
