ĪSUMĀ:
- Mediju loma valstiskas krīzes situācijā ir ļoti nozīmīga – tiem jānodrošina sabiedrība ar aktuālo informāciju.
- Latvijas Radio un Latvijas Televīzija norāda, ka krīzes situācijām ir gatavi, darbinieki apmācīti.
- Komercmedijos situācijas ir dažādas, saka NEPLP.
- ReTV: Ir jautājumi par drošu infrastruktūru un tehnisko nodrošinājumu krīzes gadījumā.
- Izstrādājot rīcības plānu, Latvijas mediji smēlušies pieredzi no kolēģiem Ukrainā.
- Mediji sagaida lielāku atbalstu un skaidrību par rīcību krīzes situācijā no Kultūras ministrijas un Aizsardzības ministrijas.
Latvijas Radio guvis mācību
Pēc sadūmojuma Latvijas Radio ēkā šī gada sākumā, kura dēļ vairākas stundas netika nodrošināti ētera raidījumi to ierastajā laikā, Latvijas Radio ir guvis mācību un veicis uzlabojumus savā rīcības plānā par darbības nepārtrauktību dažādās krīzes situācijās.
Tiesa, plāns par rīcību kara vai militāra iebrukuma gadījumā Latvijas Radio jau ir bijis pirms šī negadījuma. Kā stāstīja Latvijas Radio valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile, ja iestātos šādas krīzes situācijas, tad ēterā Latvijas Radio 1 programmā skanētu tikai ziņas un informatīvi analītiskais saturs un visi resursi tiktu novirzīti ziņu gatavošanai:
"Plāns aptver daudz dažādu lietu, sākot no dažādām apraides iespējām, beidzot ar personāla sagatavotību rīkoties, apziņošanas shēmām un konkrēto rīcību katrā situācijā. Auditorijai svarīgākais ir saņemt informāciju, un tas, ko mēs arī pēc sadūmojuma gadījuma tiešām esam pārskatījuši un būtiski pilnveidojuši, ka šī informācijas plūsma nepārtrūkst. Mums ir algoritms [plānā], ka 15 minūšu laikā pirmais jaunais ziņu izlaidums atkal skan, un tas var tikt nodrošināts, par to esam pārliecinājušies.
Es domāju, ka šobrīd mēs esam gatavāki kā jebkad iepriekš, ļoti reāli par to domājot, apzinot pieredzi un uzlabojot savas iekšējās instrukcijas."
LTV rīcības plānu izmēģinājis realitātē
Plāns par rīcību kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir arī Latvijas Televīzijai (LTV), kas no visiem Latvijas medijiem pie tā izveides ir strādājuši viscītīgāk.
Kā skaidroja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, medijs vairākkārtīgi ir rīkojis un piedalījies apmācībās, lai pārbaudītu, vai rīcības plāns realitātē strādā, un arī apmācītu darbiniekus. Tāpat ir veikta aptauja, lai noskaidrotu, kuri darbinieki būtu gatavi strādāt kara apstākļos.
"Kas tiks pārraidīts [kara vai militāra iebrukuma gadījumā], protams, viss ir atkarīgs no tā, kādi notikumi un cik rīcības spējīgi mēs de facto būsim. Bet dažādi scenāriji ir, tajā skaitā iespējama sadarbība arī ar citiem medijiem satura 24/7 pilnvērtīgai nodrošināšanai. Primāri, protams, ar Latvijas medijiem, bet ir arī domas, ka mēs varētu sadarboties ar mūsu kaimiņiem," skaidroja Priede.
Baltijas valstu un Ukrainas sabiedriskie mediji ceturtdien, 4. jūlijā, parakstījuši memorandu par sadarbību ārkārtējā situācijā, lai varētu nodrošināt darbību gadījumā, ja kāds no medijiem nespētu pildīt tam uzticētos pienākumus savā mītnes valstī. Vienošanās paredz informācijas un zināšanu apmaiņu, piekļuvi mediju saziņas kanāliem un platformām sabiedrības informēšanas nolūkos, tehnisko resursu apmaiņu, loģistikas, kā arī cita veida savstarpēju atbalstu.
Lai nodrošinātu papildu drošību,
Latvijas Televīzija šobrīd ir ceļā arī uz savu Zemessardzes nodaļas izveidošanu no televīzijas darbiniekiem – zemessargiem, kas krīzes situācijās palīdzēs nodrošināt lielāku medija aizsardzību.
Pirms vairāk nekā gada arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienests papildus izveidoja savu rīcības plānu, pastāstīja Ziņu dienesta direktore Iveta Elksne:
"Pirmkārt, mēs mainītu Ziņu dienesta struktūru. Otrkārt, mēs zinām pilnīgi katru cilvēku Latvijas Televīzijā, kurš ko būtu gatavs darīt. Treškārt, mēs esam salikuši tādu kā dienas grafiku jeb programmu, – cik daudz cilvēku mums ir vajadzīgi diennakts režīmā, ko katrs darīs, kādu saturu mēs ražosim. Mums faktiski viss ir salikts kārtīgi pa plauktiņiem.
Jā, būs kolēģi, kuriem būs jāpārkvalificējas tāpēc, ka kara apstākļi noteikti prasīs citas prasmes, un arī satura vajadzības būs mazliet atšķirīgas.
To mēs visu esam apdomājuši, izvērtējuši un mainījuši."
NEPLP: Vislabākajā gatavībā ir LTV
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis atzina, ka, regulāri lūdzot sabiedriskajiem medijiem atskaitīties par rīcības plāniem darbības nepārtrauktības nodrošināšanai dažādās krīzes situācijās, ir pārliecība, ka mediji ir gatavi "X" stundai:
"Mediji tam ir gatavi, infrastruktūra tiek uzturēta. Protams, tas nenozīmē, ka viss ir ideāli. Mēs esam informēti par pasākumiem, ko mediji vēl grasās īstenot gan šī gada, gan nākamā gada laikā. Labā ziņa ir tā, ka papildu finansējums tam arī ir piešķirts, bet jau šobrīd mediji ir gatavi nodrošināt darbību ārkārtas situācijās, informēt iedzīvotājus, ja kaut kas notiek. Bet ir vieta uzlabojumiem."
Bet kas notiek ar komercmedijiem? Cik tie ir gatavi "X" stundai?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norādīja, ka situācija ir dažāda:
"Jā, NEPLP ir apzinājis medijus un ievācis informāciju par mediju spēju nodrošināt darbības nepārtrauktību. Pagājušajā gadā ir tapis arī ziņojums par mediju darbības nepārtrauktību, un ar šo ziņojumu esam iepazīstinājuši arī augstākās valsts amatpersonas, bet par šī ziņojuma saturu es neko teikt nevaru, jo tas ir ierobežotas pieejamības dokuments.
Situācijas bez šaubām ir dažādas. Tas, ko es varu uzteikt, ir Latvijas Televīzija, kura ir vislabākajā gatavībā."
"Uz papīra" viss ir kārtībā, bet realitāte nav paredzama
Tiesa, visi Latvijas Radio uzrunātie komerciālie mediji norādīja, ka rīcības plāni par darbību kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir gatavi.
Latvijas reģionu televīzija jeb "ReTV", kas ir informācijas līderis reģionos, aptverot ziņas no visiem Latvijas novadiem, uzsvēra, ka "uz papīra" viss ir kārtībā, proti, ir zināmas gan atbildīgās personas, gan tālākā rīcība, tostarp arī iespējamā sadarbība ar citiem medijiem. "ReTV" galvenā redaktore Inga Gorbunova atzina, ka
grūtākais nav plānu izstrādāt, bet gan realizēt to dzīvē, jo neviens nevar paredzēt, kas un kā notiks:
"Mūsu gadījumā tas ir jautājums par infrastruktūru, jo mūsu ēkas centrālais birojs, studija atrodas Valmierā un tāda ļoti ievainojama izskatās šobrīd. Bet ir ievadītas sarunas ar pašvaldību, lai to situāciju kaut kā uzlabotu. Otrs, protams, ir tehniskais nodrošinājums, jo atšķirībā no sabiedriskā medija mēs nekādu valsts finansējumu nesaņemam un mums pašiem par to jādomā, bet kritiskā situācijā būs vajadzīga gan tehnika, gan ģeneratori, gan jāsaprot, kādā veidā cilvēkiem samaksāt algas. Katrs jautājums pavelk līdzi vēl desmit citus jautājumus."
Smeļas pieredzi no Ukrainas kolēģiem
Latvijas mediji, veidojot savus rīcības plānus, cieši sadarbojas ar kolēģiem no Ukrainas, tā gūstot pieredzi un saprotot, kā labāk būtu rīkoties dažādās krīzes situācijās un kas ir nepieciešams, lai kara apstākļos spētu turpināt darbu un nodrošināt sabiedrībai kvalitatīvu informāciju.
TV3 Ziņu dienesta vadītājs Andrejs Mēters stāstīja, ka iespējamās situācijas kara vai militāra iebrukuma gadījumā var būt ļoti daudzas un dažādas un visas pat gribot nav iespējams paredzēt, tāpēc rīcības plānu atjaunot un papildināt it sevišķi palīdz Ukrainas pieredze:
"Mēs esam uzklausījuši arī Ukrainas kolēģu pieredzi tieši kara pirmajās dienās, it sevišķi pirmajās trīs [dienās], pirmajā nedēļā.
No tās izejot, esam ņēmuši daudz ko vērā savu plānu izstrādē. Protams, ka mēs komunicējam un runājam ar citiem [Latvijas] medijiem un tāpat arī ar valsts iestādēm."
Arī ziņu portāla "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs uzsvēra, ka liela pieredze par to, kā nodrošināt medija nepārtrauktību dažādās krīzes situācijās, ir gūta tieši no Ukrainas medijiem. Viņš gan norādīja, ka par "Delfu" rīcību publiski detalizēti nestāstīs, lai šo informāciju nesadzirdētu arī potenciālais ienaidnieks:
"Žurnālistiem ir jāmāk publicēt saturu no telefona, ir [jāmāk] publicēt saturu ar video, kuram kvalitāte nav tik laba. Redakcijai jābūt decentralizētai – nebūs tā, kā tagad, ka žurnālistam ir jārunā ar redaktoru, lai saprastu – publicēt vai nepublicēt ziņu, bet viņam būs tā atbildība. Viņiem jābūt mobiliem, jo viena no būtiskākajām lietām ir nodrošināt biroju, kas ir kā alternatīvs birojs mūsu vietai. Žurnālistiem arī jābūt tādiem, kas faktiski būs universiāli – viņi būs gatavi ierakstīt no telefona audio interviju, video ierakstīt un arī publicēt to visu."
Mediji sagaida vairāk no ministrijām
Visi mediji norādīja, ka pašlaik atbalsts no Kultūras ministrijas un Aizsardzības ministrijas, izstrādājot rīcības plānus kara vai militāra iebrukumu gadījumā, ir nepietiekams,
tostarp mediji gribētu, lai ministrijas uzņemtos rīkot vairākas un plašākas apmācības par rīcību dažādās krīzes situācijās.
Tiesa, Kultūras ministrija, kas izstrādā un koordinē mediju politiku, norādīja, ka mediju gatavība krīzes situācijām ir viena no ministrijas prioritātēm, atšķirot sabiedriskos medijus no "D kategorijas" medijiem, proti, tie ir mediji, kuriem ir būtiska nozīme krīzes apdraudējumā.
Kultūras ministres ārštata padomnieks mediju jautājumos Kārlis Dagilis pastāstīja, ka "D kategorijai" var pieteikties paši mediji:
"Tas gan uzliek atsevišķus pienākumus – izstrādāt rīcības plānus, ir jābūt atbildīgajiem cilvēkiem, ir jābūt apmācībām.
Tajā pašā laikā līdz ar to nāk arī šādi tādi bonusi vai, pareizāk sakot, priekšrocības šajās krīzes situācijās,
– iespējams, ka šos cilvēkus var neiesaukt dienestā, ir kaut kādi resursi pieejamāki nekā pārējiem medijiem. Tātad mēs esam aicinājuši medijus jau no 2022. gada aktīvi pieteikties šai "D kategorijai". To skaits nav atklājams, tā ir dienesta informācija, bet šādi [pieteikušies] mediji jau ir."
Tāpat Kultūras ministrija rudenī ir paredzējusi mācības, kas būs gan praktiskas, gan teorētiskas, analizējot iespējamās krīzes situācijas un to potenciālos risinājumus. Arī Aizsardzības ministrija augusta beigās organizēs masu mediju pārstāvju apmācības kursu darbam militāro operāciju rajonos.
Lai gan medijiem ir savi rīcības plāni, par tiem publiski daudz nerunā un liela daļa informācijas tiek turēta slepenībā. Viņi bieži ir gatavi runāt atklāti tikai pēc intervijas, kad saruna vairs netiek ierakstīta. Tas liek domāt, ka, lai gan plāni ir izstrādāti, tie joprojām prasa daudz uzlabojumu.
Viens no jautājumiem, uz kuru visbiežāk izvairās atbildēt vai dod nekonkrētu atbildi, ir par stratēģiskās nozīmes precēm, piemēram, vai medijiem ir bruņuvestes un ķiveres,
kas žurnālistus pasargātu kara vai militāra iebrukuma gadījumā.
Aizsardzības ministrija norādīja, ka šobrīd medijiem pieejamas preces ar aizsardzības līmeni līdz 3A pakāpei. Augstāku pakāpju preces ir paredzētas augsta riska situācijām, piemēram, militārajiem, policijas un drošības spēkiem. Ministrija gan norādīja, ka šo jautājumu vēl risinās.
