Dienas ziņas

RSU diplomus saņem studenti no ārvalstīm

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pašvaldībās cīnās ar kailgliemežiem

Pašvaldības investē cīņā pret kailgliemežiem

Cīņā pret Spānijas kailgliemežiem tiek meklētas arvien jaunas metodes. Nu jau arvien biežāk pašvaldībās tiek runāts, ka tie nodara postu arī pilsētu parkiem. Talsu novada pašvaldība kailgliemežus apkaro atsevišķās teritorijās ar ķīmiju, bet Siguldā izmanto Eiropas Savienības fonda līdzekļus, lai atrastu jaunus veidus kailgliemežu populācijas ierobežošanai.  

Siguldas pašvaldībā norādīja, ka vairs jau Spānijas kailgliemežus Latvijā apturēt nevarēs. Siguldā to ik gadu ir arvien vairāk. Tie izposta iedzīvotāju dārzus un nu jau arī kļuvuši par nelūgtiem viesiem pilsētas parkos.

"Ir arī Gaujas Nacionālajā parkā, Gaujas senlejā. Tā ir tiešām liela problēma, viņiem tur ir labi dzīves apstākļi, tur sliktas izredzes viņus izdabūt ārā," atzina Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste Maija Kovāča.

Kailgliemeži izplatījušies, ievedot augu stādus no ārzemēm, bet pārvietojas arī augu atliekās.

Tāpēc pilsētas kompostēšanas laukums kļuvis par eksperimenta vietu – investēti vairāki nekā 5000 eiro, lai meklētu efektīvāko rīku cīņā.

"Bija trīs daļas. Viens ir šī mehāniskā apstrāde. Smalcinām šo zaļo masu. Otrs ir granulas (..) Un trešais ir elektriskais žodziņš, ja viņš grib iekļūt laukumā, tad ar vieglu elektrības strāvu viņš izcepas," stāstīja Siguldas pilsētas SIA "Jumis" direktore Kristīne Lūse.

Elektriskais žogs ir visdārgākais rīks. Bet vai efektīvākais – vēl pāragri spriest.

Pašlaik izskatās, ka, eksperimentējot nedaudz vairāk nekā gadu, tomēr efektīvākas ir granulas. Bet tās ir dārgas un ne visi tās var iegūt.

"Ja tu esi lauksaimnieks, tad jau tev ir šī kategorija, ka tu vari iegādāties šīs preces. Tiem, kam nav, ir jākooperējas ar lauksaimniekiem, jo tā vienkārši ieiet veikalā un nopirkt nevar," stāstīja Kristīne Lūse.

Talsu novadā lemts izmantot granulas jeb dzelzs fosfātu saturošus limacīdus. Granulas nav kaitīgas cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, taču nāvīgas gliemežiem. Un arī tas nevis iznīcina, bet ierobežo sugu.

"Galvenais ir iesaistīties visiem zemes īpašniekiem. Katram savā teritorijā un nākt kopā," atzina Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste Maija Kovāča.

Ir pašvaldības, kuras  rīko gliemežu lasīšanas talkas, "tā doma ir, ka tikai kopā varam ierobežot, ierāmēt," pauda Kovāča.

"Gliemežu pētnieki atzīst, ka nav iespējams tā pavisam viņus iznīcināt, ja viņi kaut kur ir savairojušies. Var tikai ierobežot tādā skaitā, lai pašam netraucē," viņa piebilda.

Bet kā cīnīties mājsaimniecībā – arī tie, kuri jau izmēģinājuši gan dārgas, gan sarežģītas metodes, saka, ka tomēr vēl nekas efektīvāks par gliemežu savākšanu ar rokām nav izdomāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti