ĪSUMĀ:
- Šogad partijas saņem lielāku valsts finansējumu – teju 6 miljonus eiro.
- Lemjot par finansējuma celšanu, solīts ieguldīt partiju saturiskajā piedāvājumā, pētījumos.
- "Jaunā Vienotība" pirmajā pusgadā pētījumiem atvēlēja 5% no finansējuma.
- Nacionālā apvienība par valsts naudu pirmajā pusgadā pētījusi nav neko.
- "Apvienotais saraksts" saturam tērējis ap 12%, esot veikti arī pētījumi un aptaujas.
- ZZS saturam tērējusi ap 10%, pasūtītas divas aptaujas.
- "Progresīvie" atvēlēja 2000 eiro aptaujām.
- "Latvija pirmajā vietā" pētījumus nav pasūtījusi; "Stabilitāte!" informāciju nesniedza.
- Politoloģe: Agrāk partijas "veģetēja bez naudas, šobrīd diemžēl viņi veģetē ar naudu".
Teju seši miljoni eiro – šādu summu no valsts savai pastāvēšanai saņems politiskās partijas šogad, un katru turpmāko gadu līdz nākamajām vēlēšanām. Līdere ir vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība", kas divreiz gadā saņem teju pa pusmiljonam eiro, un summa būtu vēl lielāka, ja ne finansējuma griesti.
Tai seko lielākā opozīcijas partija Zaļo un Zemnieku savienība ar teju 400 000 pusgadā; 350 000 eiro saņem Apvienotais saraksts, bet 333 000 eiro – Nacionālā apvienība, savukārt aptuveni 220 000 - 230 000 eiro saņem "Stabilitātei!", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".
Kad Saeimā tika lemts būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, kā galvenais arguments tika minēta nepieciešamība mazināt partiju atkarību no sponsoriem, un tomēr vienlaikus tika solīts šos līdzekļus ieguldīt partiju saturiskā piedāvājuma stiprināšanā. Tostarp, pasūtot pētījumus, uz kuriem tad varētu balstīt tālākos politiskos lēmumus.
Bet aptaujājot partijas, atklājas, ka šādu
pētījumu tapis maz un pārsvarā politiķi pēc padoma vēršas nevis pie pētniekiem, bet sabiedrības, pasūtot socioloģiskās aptaujas.
Tā "Jaunā Vienotība" gada pirmajā pusē pasūtījusi partiju popularitātes mērījumus, pie reizes noskaidrojot cilvēku viedokļus, piemēram, par Stambulas konvenciju vai atbalstu Ukrainai. Kopā saturam, tostarp, konferencēm un semināriem, tērēti aptuveni 17% no pusgada finansējuma, bet minētajiem pētījumiem – 5%.
"Protams, ir svarīgi saprast arī cilvēku, iedzīvotāju viedokli, tādā ziņā socioloģija ir svarīga, bet es pieļauju, ka partijās, tai skaitā "Vienotībā", ir vēsturiski bijusi problēma ar sava iekšējā pētnieciskā resursa attīstību," sacīja "Vienotības" valdes loceklis Vilnis Ķirsis.
"Un "Vienotībā" mēs esam ceļā uz to. Ir jābūt partijai pašai spējai izstrādāt politikas un uzlikt uz galda ierēdņiem, lai viņi to īsteno," piebilda Ķirsis.
Vēl mazāk, 12% no pusgada finansējuma, partijas saturiskajai darbībai tērējusi Nacionālā apvienība, kas rīkojusi, piemēram, seminārus jauniešiem un partijas domes sēdes reģionos, bet pētījusi nav neko.
"Iespējams, ka tā varētu darīt, ka varētu jautāt kādus jautājumus, taču, protams, jāsaprot, ka ir politiskās partijas ar konkrētu ideoloģiju, un, protams, ka šīs ideoloģijas ietvaros šie pētījumi varētu notikt," sprieda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība).
Viņš arī saredz, ka varētu notikt sadarbība ar pētniekiem, universitātēm ideoloģijas ietvaros.
Arī "Apvienotais saraksts" saturam tērējis ap 12%, par ko esot veikti arī pētījumi un aptaujas, bet kādi – uzskaitīts netiek.
Lielākais pētījums – par tautsaimniecības attīstību – gan vēl tikai esot priekšā, un, lai arī līdz rezultātiem jāgaida mēneši, "Apvienotais saraksts" cer tos izmantot arī nodokļu reformā, par kuru diskusijas gan notiek jau tagad.
"Tā nav tikai socioloģija par tēmām, tā ir kompetenču, papildu ekspertu piesaiste attiecībā par politisko dažādi iniciatīvu, likumprojektu, valdības noteikumu projektu sagatavošanu, pirms tam pilnvērtīga analīze," skaidroja "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Lielākā opozīcijas partija ZZS saturam tērējusi aptuveni 10% no pirmajā pusgadā izmaksātajiem 400 000 eiro, un bez dažādiem kongresiem, konferencēm un semināriem pasūtītas arī divas aptaujas.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzina, ka "var paskatīties, ko runā soctīklos, bet tas nav rādītājs, jo dažreiz ļoti mazai iedzīvotāju grupai tas ir aktuāli un viņi par to sāk runāt".
"Mums ir ļoti svarīgi novērtēt, ka tas tiešām ir lielākajai daļai iedzīvotāju būtiski, un tad mēs varam konkrētus priekšlikumus virzīt Saeimā," sacīja Krauze.
"Progresīvie" saturam tērējuši aptuveni 8%, no kā lielākā daļa aizgājusi partijas kongresam, semināriem un diskusijām, un vien 2000 eiro – aptaujām.
Savukārt "Latvija pirmajā vietā" saturam tērējusi 2,5% finansējuma un pētījumus pasūtījusi nav, tiesa, lielākā daļa valsts naudas vēl nav iztērēta vispār.
Partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs LTV rakstiski uzdotajiem jautājumiem par valsts naudas izlietojumu vien pielika "sirsniņu".
"Tas finansējums, ko valsts izsniedz partijām, ir liels, viņš ir objektīvi liels," norādīja politoloģe Iveta Kažoka, sakot – partijas vai nu nemāk šo naudu izlietot programmu stiprināšanā, vai arī neredz tam jēgu.
"Tur tā inerce ir ļoti spēcīga no laika, kad partijām katastrofāli trūka līdzekļu, no laika, kad viss, ko viņi varēja piesaistīt, bija līdzekļi priekšvēlēšanu kampaņai, un visā pārējā laikā viņi veģetēja.
Toreiz viņi veģetēja bez naudas, šobrīd diemžēl viņi veģetē ar naudu, un tā ir problēma,
jo man šķiet, ka par tiem miljoniem, ko nodokļu maksātāji katru gadu atvēl politiskajām partijām, mēs varētu gaidīt kvalitatīvāku partiju darbu," uzsvēra Kažoka.
Viņa arī atgādināja, ka Egils Levits vēl prezidentūras laikā virzīja grozījumus, kas ar likumu noteiktu partiju saturiskajai darbībai novirzīt vismaz 30% valsts finansējuma, tomēr deputāti eksprezidenta virzīto iniciatīvu vēl nav pat sākuši apspriest.
Ņemot vērā 2023. gadā paaugstināto minimālo mēneša darba algu, šogad ir palielinājies valsts budžeta piešķirtais finansējums politiskajām partijām.
