Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, kad Latvijā bija 361 000 jeb 19,2 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par 5000.
Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4000 jeb 1,1%, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016. gadā 352 tūkstoši jeb 17,9 % bērnu).
Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 000 jeb 6,8 %.
2024. gada sākumā no visiem bērniem 96,3% bija Latvijas pilsoņi, 0,5 % – Latvijas nepilsoņi un 3,2 % – citu valstu pilsoņi.
Pēc etniskās piederības 70% bērnu bija latvieši, 12,7% – krievi, 2,1% – ukraiņi, 0,6% – poļi, 0,5% – baltkrievi un 14,1% bērnu bija cita etniskā piederība.
Bērnu skaitā 94,7% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.
Visvairāk bērnu Mārupes, vismazāk – Krāslavas novadā
Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6%), bet vismazākais – Latgalē (16,5%). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5% Krāslavas novadā līdz 30,5% Mārupes novadā.
Bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā administratīvajās teritorijās 2024. gada sākumā (procentos)
Samazinājies bērnu īpatsvars emigrantu skaitā
2023. gadā no Latvijas emigrēja 2,2 tūkstoši bērnu, kas bija 13,5% no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 22,6%).
Savukārt imigrēja 2,1 tūkstotis bērnu, veidojot 11,4% no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 13,2%, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstspiederīgie).
2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 7,1 tūkstotis jeb gandrīz 2% nepilngadīgu Ukrainas valstspiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2,2 tūkstoši bija bērni pirmsskolas vecumā (0–6 gadi) un 4,9 tūkstoši bērnu – skolas vecumā (7–17 gadi).
