Jelgavas mērs neprognozēja, cik lieli postījumi pilsētai nodarīti naudas izteiksmē, jo visi postījumi vēl tikai tiek apzināti. Pašvaldība arī vēl nav atbildējusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par iespējamo zaudējumu apjomu.
"Šobrīd es negribu saukt summas, mēs rēķinām, skatāmies, apzinām, cik ir tā skāde. Gan ielas ir iebrukušas, gan krastmala ir nobrukusi, gan skolas, bērnudārzi ir cietuši. Šobrīd saukt summas būtu ļoti neprecīzi," sacīja Rāviņš.
Jelgavas domes priekšsēdētājs norādīja, ka postījumu novēršana noteikti ietekmēšot pašvaldības nākamā gada budžetu. Patlaban gan Jelgava koncentrējas uz atbalsta sniegšanu maznodrošinātajiem.
"Mēs šobrīd saistošos noteikumus veidojam tā, lai maznodrošinātiem cilvēkiem, kuri ir cietuši, mēs varētu pēc iespējas ātrāk iedot palīdzību, un tas ir apmēram 1000 eiro, ko mēs varētu ātri cilvēkiem kā palīdzību sniegt," pauda Rāviņš.
Rāviņš sacīja, ka pašvaldība runājusi ar valsti par atbalstu: "Mēs esam runājuši ar finanšu ministru par to, ka būs nepieciešams [atbalsts], ir bijušas sarunas arī par Eiropas Komisijas finanšu palīdzības piesaisti, bet tās šobrīd ir tikai sarunas. (..) Tas apjoms, kas ir nepieciešams, būs liels un ļoti steidzīgs."
Tāpat Rāviņš atzīmēja, ka postījumu novēršana aizņems divus līdz trīs mēnešus.
Savukārt Jūrmalas mēre norādīja, ka pirmās pašvaldības aplēses liecina, ka vētras nodarītie postījumi mērāmi vismaz 11 miljonu eiro apmērā, bet tie vēl augšot.
"Pagājušajā nedēļā, kad mēs uz VARAM sūtījām informāciju par apkopotajiem datiem, tie bija 11 miljoni eiro. Tas bija pagājušajā trešdienā. Mums ir izgāzti vairāki desmiti tūkstoši koku, un mēs vēl neesam aprēķinājuši visus izgāztos kokus. Ir ļoti lieli postījumi izdarīti vairākiem kvartāliem. (..) Summa noteikti pieaugs, jo visi tie dienesti ūdens atsūknēšanai ir piesaistīti krīzes situācijā kā ārpakalpojums," atzīmēja Sproģe.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka līdz šim pašvaldībai budžeta grūtību nav bijis, taču vētras seku kontekstā sāktas sarunas ar atbildīgajām ministrijām, lai Jūrmalas iemaksātie 10,5 miljoni eiro pašvaldību izlīdzināšanas fondā izņēmuma kārtā paliktu pašvaldības budžetā. Tādā gadījumā, pēc Sproģes teiktā, Jūrmalas vietvara lieliski tiktu galā ar vētras seku likvidēšanu un iztiktu bez papildu finansējuma.
Jūrmalā turpina vētrā nogāzto koku noņemšanu un zāģēšanu. Šajos darbos visu nedēļu turpinās piedalīties Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Vētras un lielo lietavu galvenā mācība – jāatjauno notekgrāvju sistēma, jo daļa no tiem Jūrmalā norakti.
Sproģe sacīja: "Lielākos postījumus, protams, nodarījuši nogāztie koki. Pagājušajā trešdienā apkopojām, ka to ir ap 15 000. Daudz koku sakrituši uz privātmājām. Šis skaitlis noteikti augs. Vēl, protams, mūsu notekgrāvji jāatjauno. Esam sprieduši, ka Asaru apkaimē jāveido jauna sūknēšanas stacija. Mēs izdarīsim savu darbu, un iedzīvotājiem būs jāatjauno šie notekgrāvji. Mēģināsim kopā ar būvvaldi risināt, kā mēs varam veidot kādu normatīvu, lai šie grāvji tiktu atjaunoti. Situācija bija tāda, ka vienā īpašumā ir šis grāvis, nākamajā tas grāvis ir aizbērts. Ūdens, protams, koncentrējās tur, kur šis grāvis ir aizbērts."
Sproģe uzteica Jūrmalas pašvaldības policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu šajā laikā. Organizatorisks uzdevums – panākt pašvaldības struktūru labāku koordināciju dabas stihijas laikā.
Arī Jūrmalas domes priekšsēdētāja norādīja, ka postījumu novēršanai pašvaldībā būs vajadzīgi vismaz divi mēneši.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
