Lakstaugiem bagāti egļu meži, ozolu vai staignāju meži, eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, Dziļais ezers, Audzeļu ezers, morēnu pauguri un Istras pauguraine – tā ir tikai daļa no retiem un aizargājamiem biotopiem un dabas liegumiem vairāk nekā 2200 hektāru (ha) lielā teritorijā Ludzas novada Istras pagastā, ko turpmāk plānots apvienot dabas parkā "Istra". Jau agrāk te izveidoti trīs dabas liegumi. Tāpēc liela daļa vietējo iedzīvotāju, kuru īpašumi atrodas to teritorijā, zina gan savas tiesības, gan arī ir informēti par dažādiem ierobežojumiem.
"Vienīgais, kas man traucē, ir birokrātija. Kad man vajadzēja novākt izgāztos kokus, man nācās iet uz pagastu, rakstīt iesniegumu. Man bija jāsūta koku fotogrāfijas. Es saņemu dotāciju par to, ka man ir aizliegta galvenā cirte mežā un viss," stāsta Jurijs, kura īpašums atrodas dabas lieguma teritorijā ezera krastā, kur viņš ar laiku plāno ierīkot atpūtas vietu ekotūristiem.
Kā saka Istras pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Sovāns, vietējo iedzīvotāju interese par topošo dabas parku pagaidām nav liela.
"Daudzi vienkārši vēl nav iedziļinājušies šajā jautājumā. Un, kad viņi saskarsies ar kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tad viņi arī pārdomās šo jautājumu."
VARAM uzdevumā biedrība "Baltijas krasti" uzsākusi jaunveidojamā dabas parka "Istra" pārvaldības plāna izstrādi. Un, kā skaidro biedrības pārstāve Laine Veinberga, dabas parkā tiks apvienoti gan te jau esošie dabas liegumi, gan pievienotas jaunas teritorijas.
"Pašreiz šajā teritorijā jau ir trīs dabas aizsargājamās teritorijas. Divas no tām dibinātas 1977. gadā. Tās ir "Istras pauguraine" ar savu unikālo vēstures un ģeogrāfisko kompleksu, dabas liegums "Istras ezers" un dabas liegums "Istras staignāju meži" un plus vēl tur ir ezeri – dabas liegums "Istras ezers", kā arī Škaunas ezers, Dziļais ezers, Audzeļu ezers, un, ja skatās uz ziemeļiem, tad vēl meža masīvs, ko plānots arī iekļaut šajā dabas parka teritorijā," saka Veinberga.
Jau nākamnedēļ Istras pagastā ieradīsies biedrības "Baltijas krasti" pārstāvji, dažādu jomu eksperti, kuri plāno tikties ar dabas parkā iekļaujamo zemju īpašniekiem un doties apsekot topošā Istras dabas parka teritoriju.
"Šo teritoriju apsekos dažādi eksperti, un tad arī, izejot no ekspertu vērtējumiem par to, kas ir konstatēts, kādas ir šīs vērtības, lems, vai tās ir aizsargājamas šis teritorijas mērogā, Latvijas mērogā vai ES kopējā mērogā."
Patlaban Latvijai ir otrs mazākais "Natura 2000" teritoriju pārklājums Eiropas Savienībā, tikai nepilni 12% no valsts teritorijas.
DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs atzīmē, ka pašlaik Latvijā tiek strādāts pie dabas liegumu teritoriju paplašināšanas un sakārtošanas.
"Notiek vairāki procesi vienlaicīgi. Gan mēs novēršam sankcijas, kas ir uzsāktas pārkāpumu procedūras, kas ir uzsāktas pret Latviju no Eiropas Savienības puses. Mums ir pārmetumi, ka mēs nepietiekami aizsargājam konkrētas sugas un biotopus, kā arī to, ka "Natura 2000" tīkls kopumā mums nav līdz galam pabeigts. Līdz ar to mēs, balstoties uz ekspertu atzinumiem, uz iegūto informāciju un pētījumiem, tad arī veidojam jaunas dabas teritorijas, tieši lai aizsargātu konkrētas sugas, par ko mēs esam saņēmuši pārmetumus," skaidro Širovs. "Skatāmies, ka ir kaut kādas bioloģiski vērtīgas un dabai nozīmīgas vietas, kas būtu iekļaujamas šajās aizsargājamās dabas teritorijās. Pārskatām arī dažu nelielu teritoriju, kas atrodas līdzās, apvienošanu vienā lielā teritorijā, kā tas ir ar dabas parku "Istra"."
Drīz vien Latvijā "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīkls paplašināsies vēl par 74 teritorijām, tostarp ar dabas parku "Istra", kas atrodas Ludzas novada Istras pagastā un kura izveidi plānots pabeigt līdz nākamā gada vasarai.
