Pēdējās nedēļās aktualizējusies diskusija par narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Latvijas Ārstu biedrība, veselības ministrs, premjere un Valsts prezidents pauduši atbalstu to lietošanas dekriminalizācijai – pamatā tāpēc, lai jaunietis pēc lietošanas bailēs no soda nekavētos meklēt palīdzību. Savukārt vairāki mediķi pauduši viedokli, ka tas būtu pārsteidzīgs solis.
Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāma" jautāja viedokli tobrīd vēl veselības ministra Hosama Abu Meri no "Jaunās Vienotības" ārštata padomniekam Pēterim Apinim. Jautāts par narkotiku izplatības problēmu un priekšlikumu dekriminalizēt to lietošanu, Apinis sāka stāstīt par notikumiem pirms 10 gadiem.
"Es atgādināšu, kādus 10 gadus atpakaļ – 2013. vai 2014. gadā mums bija spaisa epidēmija. Man bija sarežģīta dzīves situācija, es cīnījos, lai to kriminalizētu," sacīja Apinis. Viņš teica, ka ar toreizējo Iekšlietu un Veselības ministrijas amatpersonu atbalstu kriminalizēšana arī panākta, un norādīja uz rezultātu.
"Pirms tam mums katru nedēļu kāds bērns nomira no spaisiem. Pēc tam divi gadā," sacīja Apinis.
Tā nav taisnība. Mediķi tolaik tiešām cēla trauksmi, ka slimnīcās pēc tā dēvētā "spaisa" lietošanas nonāk arvien vairāk jauniešu. 2014. gada februārī mediji ziņoja, ka, iespējams, šo vielu lietošanas rezultātā nomira 18 gadus vecs skolnieks.
Taču ne Slimību profilakses un kontroles centram, kas apkopo mirstības statistiku, ne citviet nav informācijas par tolaik spaisa dēļ bojā gājušiem nepilngadīgajiem.
Tātad Apiņa teiktajam, ka katru nedēļu mira kāds bērns, nav nekāda pamata.
Nav korekti arī salīdzināt toreizējo spaisa kriminalizēšanu ar pašreizējo ieceri. Spaisa epidēmija sākās, kad tas bija legāli pieejams veikalos. Plašo lietošanu izskauda, aizliedzot tā pārdošanu un spaisa bodītes slēdzot. Savukārt šobrīd neviens narkotiku pārdošanu vai glabāšanu dekriminalizēt neplāno. Iecere paredz atcelt kriminālsodus tikai par to lietošanu.
Raidījuma vadītājs jautāja arī par rehabilitāciju. Apinis par to sacīja: "Ir slikti, pavisam slikti. Mums ir beigušās patiesībā Latvijā jau kvotas pie narkologa līdz gada beigām."
Šo ziņu pārpublicēja vairāki Latvijas mediji, taču tā nav taisnība.
"Re:Check" sazvanīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru un jautāja, kad iespējama tuvākā valsts apmaksāta konsultācija pie narkologa. Reģistratūrā norādīja, ka jāgaida divas nedēļas, bet pusaudžiem gaidīšanas laiks esot mazāks.
Vietnē Rindapiearsta.lv redzami 1. jūlija dati – tad narkologa konsultāciju dažu dienu laikā varēja saņemt aptuveni 20 vietās visā Latvijā. Tātad kvotas ne tuvu nav beigušās.
Apinis raidījumā arī kritizēja Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos ierobežojumus: "Kaut kāda ministra stulbuma dēļ nebija iespējas bērniem kustēties pandēmijas laikā, līdz ar to mēs panācām, ka 32% bērnu, kas beidz skolu, Latvijā ir vismaz ar lieko svaru, ja ne ar aptaukošanos. (..) Mums sportošanas apjoms bērnu vidū samazinājies par 10–15%."
Bērnu liekais svars Latvijā ir nopietna problēma, taču Apinis pārspīlē. Jau minētais Slimību profilakses un kontroles centrs 2022. gadā apsekoja 15 gadus vecus pusaudžus – tātad jauniešus pamatskolas beigšanas vecumā. Liekais svars ir aptuveni 20 procentiem. Šajā vecuma grupā jauniešu ar lieko svaru kļūst vairāk jau kopš 2010. gada.
Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, pieaugums ir, bet minimāls. Tāpat "Re:Check" neatrada pierādījumus, ka būtu samazinājusies bērnu sportošana, kur nu vēl par 10 līdz 15 procentiem.
"Re:Check" vēlējās jautāt Apinim, kāpēc maldina. Bet tas neizdevās.
"Re:Check": "Labdien, mani sauc Evita Puriņa, esmu "Re:Baltica" žurnāliste. Vai mēs varētu mazliet parunāt?"
Apinis: "Pašlaik nē, man ir sanāksme."
"Re:Check": "Kad es varētu pārzvanīt?"
Apinis: "Es domāju, ka nekad. Labi. Laimīgi!"
Jāpiebilst, ka pāris dienas pēc intervijas Apinis paziņoja, ka pamet ārštata padomnieka amatu. Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības" skaidroja, ka pēc vairākiem aizrādījumiem piešķīris Apinim sarkano kartīti. Pēc viņa teiktā, ministra komandai jāpārstāv tajā pieņemtie lēmumi un nevar maldināt sabiedrību.
