Šovasar Latvijā plosījās vairākas spēcīgas vētras. Sociālo mediju aktīvistus tas sadalījis divās nometnēs. Vieni norāda, ka tās ir klimata pārmaiņu sekas, savukārt citi argumentē ar vēsturiskajiem datiem. Proti, agrāk Latvijā vētras bijušas vēl daudz stiprākas, tāpēc runām par klimata pārmaiņām neesot pamata. Vai tā ir?
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā skaidro, ka Latvijā izšķir divu veidu vētras, kuru tendences jāskata atsevišķi.
"Ir ciklona vētras un ir vētras, kas ir vairāk sastopamas vasarās – negaisa vētras. Ciklonu vētras vairāk aptver plašākas teritorijas, un tās galvenokārt ir vairāk rudenī, ziemā, kad Latvijā ir visspēcīgākie vēji," stāsta Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas eksperte Dace Zandersone.
Ciklonu jeb rudens–ziemas vētru ar diennakts vidējo vēja ātrumu vismaz 10,8 m/s pirms vairākām desmitgadēm tiešām bija vairāk.
Informācija meteoroloģijas centra Klimata portālā liecina, ka stiprākās ciklonu vētras bijušas 1967. gada un 1969. gada rudenī, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza attiecīgi 48 un 44 metrus sekundē. Tātad pūta biežāk un stiprāk. Taču ekspertu izstrādātie klimata pārmaiņu scenāriji nemaz neparedz ciklonu vētru pieaugumu.
"Un tad ir negaisa vētras, kas ir galvenokārt vasarās kopā ar negaisa lietiem. Tās nereti ir lokālas un tā iemesla dēļ arī ir ļoti grūti monitorējamas," atzīst Zandersone.
Negaisa vētras šovasar lauza kokus un rāva nost jumtus Cēsīs un Bauskā. Tās bieži plosās vietās, kur nav meteoroloģisko novērojumu staciju, tādēļ datos par to izplatību un vēja ātrumu ir lieli robi. Tas liedz spriest par negaisu vētru tendencēm.
Pēdējie desmit ir siltākie gadi, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras. Zinātnieki secina, ka iemesls ir cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes. Kopumā eksperti lēš, ka klimata pārmaiņu iespaidā nākotnē biežāk varētu būt arī negaisiem labvēlīgi apstākļi: nestabila atmosfēra un augsts gaisa mitrums tās lejasdaļā. Līdz ar to būs arī vairāk negaisa vētru. Vācu pētnieki prestižajā žurnālā "Nature" līdz gadsimta beigām Eiropā un Latvijā paredz kāpumu no pieciem līdz pat 40 procentiem. Taču datu trūkuma dēļ pagaidām par vētru pieaugumu Latvijā spriest grūti, skaidro Zandersone.
"Kopumā nākotnē ir jādomā par to, ka var būt vairāk vētru, var būt vairāk ciklonu. Vai tas ļoti izteiksmīgi parādās mūsu analīzē?
Gaisa temperatūrai mēs 100 procenti redzam pieaugumu, bet, ka mēs varam runāt par tikpat veiksmīgu pieaugumu vēja kontekstā, gluži apgalvot es nevaru."
"Re:Check" jautāja arī, kādēļ par gaidāmajām vētrām biežāk dzirdam medijos. Meteoroloģijas centrs skaidro, ka mainījis pieeju brīdinājumu izsludināšanā. Agrāk sinoptiķi strikti pieturējās pie noteiktām vēja ātruma vērtībām, taču tagad ņemot vērā arī vētru prognozēto ietekmi un varbūtību, ka laika prognoze piepildīsies.
"Varbūt, ja ir kaut kur kaut kāds pasākums, [piemēram], ja mēs zinām, ka notiek pilsētas svētki, kāds festivāls vai kas tamlīdzīgs, tad var pieaugt brīdinājuma pakāpe, neatkarīgi no tā, ka tās vēja brāzmas nav nemaz tik lielas," skaidro centra pārstāve.
Centrs savlaicīgi brīdināja arī par pagājušās pirmdienas vētru, kas ilgstoši plosījās lielā Latvijas daļā. Tā bija ciklonu vētra un neraksturīga šajā ziņā parasti rāmajām Latvijas vasarām.
