"Mūžīgo bērnu" vecāki lūdz palielināt kopšanas pabalstu
Ar nespēju attaisīt durvis Saeimas komisiju ēkā sākās "mūžīgo bērnu" vecāku rīts. Nākamais izaicinājums – nestrādā pacēlājs, nācās arī kādus ratiņus nest. Saeimas komisijas sēde sākās ar "mūžīgā bērna" Roberta mammas Jolantas Kalniņas emocionālu uzrunu: "Es katru dienu lūdzu Dievu, lai viņš nomirst, tāda ir jūsu valsts attieksme pret mani un tādām ģimenēm, kurās aug smagi slimi bērni. Tā mēs dzīvojam katru dienu. Par ko, par 300 eiro īpašās kopšanas pabalstu!"
Salaspils invalīdu biedrība "Zelta atslēdziņa" un "mūžīgo bērnu" mammas lūdz, lai palielina 313 eiro kopšanas pabalstu, kas nav celts kopš 2019. gada, kā arī aicina pārskatīt asistenta stundas likmi, kas šobrīd ir 5,11 eiro pirms nodokļu nomaksas.
"Mūžīgā bērna" mamma Kalniņa stāstīja: "Es saņemu 52 eiro bērnu naudu, jo mans bērns vēl ir izglītojamais. Izglītojamais? Super. Jo valsts liek obligāti sūtīt šādus bērnus skolā."
Mātēm nestrādājot nav iespējams krāt arī normālu pensiju sev. "Mūžīgo bērnu" mātes ir nogurušas un izdegušas cīņā par iztikšanu.
Invalīdu biedrības "Zelta atslēdziņa" pārstāve Malda Caune norādīja: "Mēs viņiem parādījām, ka šādi bērni nekad nestrādās, nekad nevar apgūt kādu arodu, ka viņi nevar mācīties, ka viņi ir vecāku uzraudzībā 24 stundas, septiņas dienas."
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa atzīmēja: "Attiecībā uz īpašās kopšanas pabalsta palielināšanu šādam priekšlikumam ir jāsagatavo aprēķini un pamatojums, mūsu iecere bija rudenī nākt klajā ar priekšlikumiem."
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Apstiprinās jauno valdību, skatīsim budžeta prioritātes, skatīsim kopā valsts budžetu, būs kopīgi jāpacīnās par šādiem vecākiem un bērniem."
Komisija aicina pārskatīt pienākumu iesniegt pieteikumu rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanai
Turklāt ik pēc septiņiem gadiem vecākiem ar "mūžīgajiem bērniem" atkal no jauna birokrātiski jāpierāda šāda bērna rīcībnespēja, lai gan 1. grupas invaliditāte piešķirta kopš dzimšanas.
"Ir gadījumi, kuros ir skaidri zināms, ka personai veselības stāvokļa dēļ rīcībspēja mūža gaitā neatgriezīsies un konkrētais cilvēks vienmēr paliks kāda aizbildnībā. Pienākums aizbildņiem reizi septiņos gados iesniegt pieteikumu rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanai rada lielu slogu, tostarp nereti meklējot juristu palīdzību dokumentācijas aizpildīšanai," pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Bērziņa.
Deputāti lēma rosināt atbildīgās ministrijas sniegt savu atzinumu par to, kā iespējams īstenot izmaiņas sloga mazināšanai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem rīcībspēja mūža laikā neatjaunosies.
Sēdē tika akcentēti arī vairāki citi problēmjautājumi, ar kuriem saskaras "mūžīgo bērnu" vecāki, tostarp saistībā ar aizbildnības noteikšanu pēc 18 gadu sasniegšanas. Aizbildnība ļauj pieņemt lēmumus par bērna ārstēšanu, kā arī saņemt pabalstu. Klātesošie norādīja uz gadījumiem, kad, tiesai laikus nepieņemot lēmumu, pabalsts tiek iesaldēts.
Kā atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji, ir sagatavoti likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts noteikt, ka vecākam, kurš ir bijis bērna ar invaliditāti pabalstu saņēmējs pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, pēc tās turpinātu pabalsta izmaksu līdz tiesas nolēmumam. Plānots, ka grozījumi Saeimā tiks iesniegti jau drīzumā.
Pēc invalīdu biedrības "Zelta atslēdziņa" aplēsēm Latvijā ir aptuveni 2,5 tūkstoši "mūžīgo bērnu". Šo cilvēku mammas otrdien vien pauda cerību, ka viņu smago ikdienu kaut nedaudz spēs uzlabot politiķu solījumu pildīšana – palielināt pabalstus un mazināt birokrātiju.
