Kopumā līdz šim pārbaudei reģistrējušies 13 147 Krievijas pilsoņu, bet uz pārbaudi ieradušies 11 301. Tikmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesnieguši 14 000 Krievijas pilsoņu un to skaits dokumentu apstrādes laika dēļ pieaug.
Starp viņiem visvairāk ir personu vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Atkārtotai latviešu valodas pārbaudei pieteikušās vairāk nekā 6 500 personu, kas pārbaudes kārtos laika posmā no 4. septembra līdz 30. novembrim – speciāli viņiem organizētās grupās. Atkārtotās pārbaudes notiks piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī un Ventspilī. Roze norādīja, ka šiem Krievijas pilsoņiem līdz 30. novembrim jānokārto valsts valodas pārbaude un jāiesniedz pieteikums pastāvīgās uzturēšanās atļaujai līdz 31. decembrim.
Kā norādīja VISC, valodas pārbaudes rezultāti pasliktinās, kas nozīmē to, ka pirmie pārbaudi kārtojuši tie, kuri par savām zināšanām bija pārliecināti.
Pēdējā pārbaužu kārtotāju grupā izkrituši pat 80%.
"Mēs sagaidījām, ka pirmie savu iniciatīvu izrādīs pretendenti ar augstākām valodas zināšanām, kā tas arī notika, jo pagājušā gada decembrī nenokārtojušo skaits bija aptuveni 30%. Tad pakāpeniski mēs esam aizgājuši līdz šā brīža situācijai, kad tiešām pēdējā grupā bija pretendenti ar zemākām valodas prasmēm," skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
VISC informēja, ka visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir – 73%, klausīšanās daļā tas ir 71% un runāšanas daļā 67%. Lielākās grūtības sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% (tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi).
"Valodas apguves process tiek uzsākts pēdējā brīdī. Protams, izaicinājums ir motivācija," piebilda Voroņenko, vienlaikus norādot, ka grupās, kas ir kārtojušas eksāmenu, ir arī ļoti augsti rezultāti. "Nav iespējams izdarīt vispārīgus secinājumus par visu grupu. Līdz ar to, protams, ka lielākie izaicinājumi saistās ar pēdējo grupu, kas ir kārtojusi."
Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.
Pārbaude uzskatāma par sekmīgi nokārtotu, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē nav mazāks par 60% no maksimālā punktu skaita.
Gadījumu, kad pēc apelācijas jeb eksāmena vērtējuma apstrīdēšanas cilvēks tomēr noliek eksāmenu, ir ļoti maz, norādīja VISC.
Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.
Tiem pretendentiem, kuri nav reģistrējušies pārbaudījumam iepriekš noteiktajā laikā, ir iespēja pārbaudījumu kārtot, piesakoties valsts valodas prasmes pārbaudei regulārā kārtībā, norādīja VISC.
Roze Latvijas Radio pastāstīja, ka šobrīd aptuveni 4000 Krievijas pilsoņu nav pieteikušies pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Viņu uzturēšanās atļaujas 15. septembrī tiks pārreģistrētas par nederīgām no šī gada 2. septembra. Papildus tam PMLP viņiem izsūtīs aicinājumu 90 dienu laikā pamest Latviju.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja šie Krievijas pilsoņi ignorēs aicinājumus pamest valsti, viņus kāds meklēs, atbildēja, ka "PMLP individuāli informēs katru, uz kuru attiecas informācija par normatīvajos aktos noteikto, un tad katram šim cilvēkam būs iespēja vēlreiz komunicēt ar PMLP un informēt par apstākļiem, kādēļ kaut kas nav darīts vai brīvprātīga izceļošana nav iespējama".
Vienlaikus nevar izslēgt, ka kādā negatīvā gadījumā, īpaši, ja būs Valsts drošības dienesta negatīvs atzinums uzturēšanās atļaujas saņemšanai, šāda nepieciešamība var rasties, norādīja Trofimovs.
"Valsts drošības dienestam, atbilstoši šobrīd noteiktajam, ir pienākums pārbaudīt katru personu," norādīja Trofimovs.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
