Panorāma

Rēzeknes pašvaldībai jāatmaksā līgumsods būvfirmai

Panorāma

Panorāma

VUGD apzina valsts un pašvaldību ēku atbilstību patvertnēm

No Latgalē apsekotajiem pagrabiem kā patvertni varētu izmantot 100

Lai apzinātu valsts un pašvaldību ēku pagrabu atbilstību patvertņu prasībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) tās pārbauda. Civilās aizsardzības speciālisti secinājuši, ka nākamā gada budžetā jāmeklē finansējums objektu sakārtošanai.

Pagrabs Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā ir viens no četriem objektiem Preiļu novadā, kas pilnībā atbilst patvertņu prasībām. Šādas vietas šobrīd tiek apzinātas visā valstī, lai krīzes, katastrofas vai militāra apdraudējuma gadījumā būtu, kur patverties laika posmā līdz 72 stundām.

Telpas līdz šim skolēni izmantoja arī kā vietu, kur aktīvi un radoši pavadīt brīvo laiku. Tās jau ir aprīkotas ar ventilācijas sistēmu, dūmu detektoriem, trauksmes pogu, ir arī divas evakuācijas izejas. No 61 valsts un pašvaldības objekta Preiļu novadā šobrīd apsekoti 54.

"Šajās telpās jābūt pieejamam ūdenim, kanalizācijai, arī atsevišķai gaisa padevei un vismaz divām izejām," skaidroja Preiļu novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis. "13 patvertnes daļēji atbilst šīm prasībām. No šīm 13 kādai nav ūdens, kādai nav kanalizācijas, kādai nav šīs otrās izejas."

VUGD līdz novembrim visā Latvijā pārbaudīs aptuveni 4500 objektus valsts un pašvaldību ēkās.

Līdz augusta vidum secināts, ka no 1911 vietām pilnībā vai daļēji patvertņu prasībām atbilst aptuveni 56% pagrabu un tajos var ietilpt 373 000 cilvēku.

Latgalē pagaidām apsekoti 550 pagrabi, un tikai 100 no tiem uzreiz varētu izmantot kā patvērumu.

VUGD Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Karpovs pastāstīja, ka no Daugavpilī apsekotajiem 90 objektiem patvertnes vajadzībām pilnībā atbilst 8 objekti, daļēji – 40 objekti, bet lielākā daļa neatbilst.

Daļa ēku atrodas applūstošās teritorijās vai arī tām pagrabu nav vispār. Turpmāk kā valstī, tā pašvaldībās jārod papildu līdzekļi, lai sakārtotu vismaz tos pagrabus un pagrabstāvus, kas prasībām atbilst daļēji.

"Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, man liekas, ka tas ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Tas, kas attiecas uz ūdeni, kanalizāciju, gaisu, elektrību, izeju, tas viss ir risināms," sacīja Zīmelis. "Viena liela problēma ir šīs applūstošās [vietas], un, ja runa ir par gruntsūdens līmeņiem, tad baidos, ka tie risinājumi nav tik vienkārši."

Tikmēr Karpovs norādīja, ka vietām pagrabi aizkrāmēti ar dažādām mantām: "Kaut kur ir tie pagrabi piekrāmēti ar dažādiem materiāliem, tad arī īpašniekam tie materiāli jāiznes ārā, lai atbrīvotu tās telpas. Piemēram, tur nedrīkst būt degoši šķidrumi, kaut kādi degoši materiāli. Līdz 25 cilvēkiem var būt tikai viena ieeja, ja vairāk, tad jau vairākām izejām jābūt."

Apsekošanai noslēdzoties, VUGD mājaslapā un lietotnē "112 Latvija" būs publicēta interaktīva karte ar katras patvertnes atrašanās vietu un ietilpību.

Pagrabi būs marķēti arī dabā, taču ikdienā, nepastāvot apdraudējumam, patvertnes var arī nebūt pieejamas apskatei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti