Viņš atzina, ka situācija ar iepriekšējā VK direktora Jāņa Citskovska pazemināšanu amatā saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") avioreisu skandālu VK darbiniekus ir ietekmējusi ļoti emocionāli, finansiāli un arī "empātija kādos punktos ir iedragāta".
Tāpat Kronbergs pauda, ka, viņaprāt, visi VK direktori ir zaudējuši amatu, pateicoties tam, kā konkrētā situācija ir menedžēta no darbinieku puses.
"Kancelejas direktors ir uzticējies savai komandai, ka viss ir labi, bet izrādās – nav labi. Šajā vai otrā situācijā viņa amats ir zaudēts komandas dēļ," sacīja Kronbergs.
Vienlaikus Kronbergs skaidroja, ka VK šobrīd ir uzdevums gan no Ģenerālprokuratūras, gan no Valsts kontroles izrietošās revīzijas, gan premjeres rezolūcijas izstrādāt normatīvu par to, kas šie ir par reisiem un kurai grupai tādi būtu nepieciešami.
Viņš atklāja, ka šie noteikumi drīzumā varētu "iziet apritē" ministrijām, kā arī būšot sabiedriskā apspriešana.
"Tad, ja būs šādi noteikumi, kādām amatpersonām, kādā lietā šie specreisi ir izmantojami, tad vajadzētu būt arī katrā ministrijā kritērijiem, kad kaut ko tādu mēs varam pasūtīt, izvērtējot, protams, lietderību, efektivitāti un vai tas nebija iespējams konkrētā gadījumā ar komercreisu," pauda Kronbergs.
Viņš kā piemēru minēja situāciju, kad noticis kaut kas ārkārtējs, uz kaut kurieni izsaukts premjers vai Valsts prezidents, vai parlamenta spīkers, un tas ir pēkšņi jānoorganizē.
Tāpat arī, ja ir noticis kas valstij ārkārtējs, ārkārtas situācija, kad premjeram ir pēkšņi jāatgriežas un nav citu variantu. Tas varētu būt otras puses uzaicinājums, kad kāda izdevumu daļa tiek apmaksāta, klāstīja Kronbergs.
Ja Ministru kabinetā tiks pieņemts šāds ārējais regulējums, tad būs nepieciešami arī katras konkrētās iestādes iekšējam normatīvam par to, kas šos reisus organizē, kurš piesaka, kurš kontrolē, kurš izvērtē, analizē un tā tālāk. "Bet šodien, rīt un parīt, kamēr šāda regulējuma nav, tos izmantot nevar," sacīja Kronbergs.
KONTEKSTS:
Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Pārbaudi par lidojumiem sāka Valsts kontrole un Ģenerālprokuratūra. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādījis, ka revīzijā konstatēta gan nelikumīga, gan neekonomiska rīcība. Konstatēts, ka komandējuma izdevumiem no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro.
Pēc šī skandāla Valsts kanceleja norādīja, ka plāno mainīt amatpersonu ceļošanas kārtību.
Valdība 9. jūlijā, slēgtā sēdē nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu lietā.
