Saeimā pagājušajā nedēļā atbalstītā nacionālā drošības koncepcija paredz Latvijas Radio 4 un "Rus.LSM.lv" slēgšanu.
Viņaprāt, ir svarīgi, lai mazākumtautībām būtu pieejama uzticama un pārbaudīta informācija. Tāpat EBU ģenerāldirektors uzskata, ka sabiedrisko mediju saturs krievu valodā ir uzticams saziņas kanāls ar mazākumtautību pārstāvjiem, kas it īpaši būtu nepieciešams krīzes apstākļos.
"Krievu valodas satura izslēgšana no sabiedriskajiem medijiem atņems krievvalodīgajiem Latvijā iespēju saņemt ticamu un ar faktiem pārbaudītu informāciju. Tas var krievvalodīgos pakļaut neuzticamiem informācijas avotiem, dezinformācijai un propagandai," norādīts vēstulē.
Kurans vēstulē uzsvēra, ka iecerētais aizliegums novestu pie cilvēka pamattiesību pārkāpuma.
"Mazākumtautību valodu lietošana sabiedriskajos medijos valstīs, kur tādas pastāv, ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa. Latvija ir ANO, Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Padomes dalībvalsts, un tai ir juridisks pienākums rīkoties starptautisko, ES un Eiropas cilvēktiesību likumu ietvaros. Atbilstoši plurālisma, tolerances un plašas domāšanas principiem, valdībām ir jākalpo visu iedzīvotāju, tostarp minoritāšu, interesēm un vajadzībām piekļūt plašsaziņas līdzekļiem un izplatīt un saņemt informāciju, tostarp savā valodā," norādīts vēstulē.
EBU ieskatā īpaši svarīgs sabiedrisko mediju saturs krievu valodā var izrādīties, piemēram, krīzes situācijās. Tāpat šāds lēmums var kaitēt arī sabiedrības integrācijai, norādīja EBU vadītājs.
"Sabiedrisko mediju spēja sniegt kritiski svarīgu informāciju un uzrunāt visus sabiedrības locekļus, tostarp krievvalodīgos, ir īpaši nozīmīga humāno krīžu vai ārkārtas stāvokļu gadījumā. (..) Krievvalodīgo cilvēku atsvešināšanās no sabiedrisko mediju programmām un satura apdraudētu viņu iekļaušanos sabiedrībā," norādīts vēstulē.
EBU mudina Latvijas varasiestādes pārskatīt ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā, rosinot atklātu diskusiju atbilstoši "labākajiem Eiropas demokrātijas principiem".
Līdzīgu nostāju Latvijas Televīzijai pauda Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Rikardo Gutjerezs: "Mēs uzskatām, ka labākais veids, kā cīnīties ar dezinformāciju, viltus ziņām, ir uzticami krieviski runājošie kanāli, kuros darbu veic žurnālisti, ievērojot ētikas kodeksus un kvalitatīvas žurnālistikas standartus. Mēs kā Eiropas Padomes platformas partneri, visas organizācijas uzskatām, ka tā ir kļūda. Es pats esmu no Beļģijas. Mums sabiedriskajos medijos ir platforma vāciski runājošajai minoritātei. Tā ir tikai 80 000 cilvēku. Ja federālā valdība nolemtu to atcelt, tas būtu milzīgs skandāls. Tātad runa nav tikai par mediju brīvību. Tas ir par cilvēktiesībām."
Gutjerezs uzskata, ka krievu valodas satura ierobežošana sabiedriskajos medijos būtu pret ANO un Eiropas Padomes juridiskajiem standartiem. Tādēļ ir iespējams, ka Latvija par šādu rīcību varētu saņemt arī publisku nosodījumu.
Eiropas Padomei pagaidām nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Tomēr Eiropas Padomes ieskatā sabiedrisko mediju saturs arī minoritātēm saprotamā valodā ir ļoti svarīgs.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālreferents mediju brīvības jautājumos Mogenss Jensens atzīmēja: "Demokrātiskai valstij ir jāsniedz informācija un iespējas demokrātiski piedalīties sabiedrībā. Tad, protams, ir svarīgi iegūt šo informāciju jums saprotamā valodā. Tātad šajā gadījumā, ja tā ir krievvalodīgā mazākumtautība, sabiedriskie mediji krievu valodā ir ļoti labi, lai šo mērķi saglabātu."
Latvijas premjerministre Evika Siliņa saistībā ar šo jautājumu gan norādījusi – Saeimā apstiprinātais dokuments esot tikai konceptuāls un par tajā paredzēto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada radīt saturu krievu valodā vēl notiks diskusijas.
KONTEKSTS
Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja Latvijas jauno nacionālās drošības koncepciju, kur citstarp paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs.
Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
