Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tam nepieciešamie resursi. Koncepcijas izstrādē ņemtas vērā mācības, kas tika iegūtas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Draudi
Koncepcijā Krievija vērtēta kā nedemokrātiska, naidīgi noskaņota un oportūnistiska valsts. Un tieši Krievija ir galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai, un šis drauds var pieaugt. Lēsts, ka īstermiņā Krievija izmantos hibrīdās karadarbības instrumentus, lai vājinātu rietumvalstis un šķeltu to vienotību.
Tāpat draudus Latvijas drošībai var radīt Krievijas pēkšņs militārs uzbrukums, lai sagrābtu kādu teritoriju, kam varētu sekot draudi pielietot kodolieročus, cenšoties atturēt NATO papildspēku iesaisti.
Turklāt tiek prognozēts, ka pierobežā izvietoto Krievijas bruņoto spēku atkopšanās pirmskara apmēros varētu notikt jau tuvāko piecu gadu laikā. Krievija mācīsies no karā Ukrainā pieļautajām kļūdām un reformēs savus bruņotos spēkus. Šis laika posms Latvijai jāizmanto, lai maksimāli stiprinātu savas un sabiedroto atturēšanas un aizsardzības spējas, uzsvērts koncepcijā.
Akcentēts, ka Latvijas drošības interesēs ir nepieļaut Krievijas uzvaru karā pret Ukrainu, tāpēc svarīgi ir Ukrainu atbalstīt politiski un militāri. Turklāt rietumvalstu gadiem īstenotā Krievijas samierināšanas politika ir cietusi neveiksmi, un
vienīgais ceļš rietumvalstu nākotnes attiecībām ar Krieviju ir iegrožošanas politikas īstenošana, norādīts aizsardzības koncepcijā.
Atturēšana, NBS un sabiedrotie
Latvijas valsts aizsardzības pamatuzdevums ir teritorijas un visu valsts iedzīvotāju aizsardzība.
Lai atturētu pretinieku no nodoma veikt uzbrukumu Latvijas teritorijai un tādējādi izvairītos no kara, Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra, liedzot ienaidnieka iespējas virzīties un nostiprināties Latvijas teritorijā. Tāpēc NBS attīsta spējas, palielinot ugunsjaudu un distances, kas pretiniekam liegtu brīvi darboties gaisā, jūrā un uz zemes.
Vienlaikus NBS turpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājnieku kaujas platformas.
NBS attīsta kaujas nodrošinājuma un atbalstošās funkcijas, veidojot krājumus un attīstot medicīnas spēju, un loģistikas funkcijas.
Koncepcijā norādīts uz nepieciešamību investēt un attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju, vēršot uzmanību uz valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Dienestu pabeigušie tiek iekļauti NBS rezerves sistēmā sākotnēji kā augstas gatavības rezerves karavīri, vēlāk kā vispārējās rezerves karavīri.
Lai motivētu jauniešus valsts aizsardzības dienestu pildīt brīvprātīgi, mudina vērtēt iespējas piešķirt papildu naudu budžeta studiju vietu vai stipendiju nodrošināšanai.
Koncepcijā jaunā līmenī ieviesta robežapsardzība – Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, atbilstoša pretinieka potenciālajiem apdraudējumiem.
Resursi un finansējums
Pēkšņa un negaidīta apdraudējuma gadījumā NBS kopā ar Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem ir jābūt spējīgiem aizsargāt Latvijas teritoriju un civiliedzīvotājus ar visiem to rīcībā esošajiem resursiem līdz sabiedroto pastiprinājuma saņemšanai.
NBS kara laika struktūrai jāsasniedz 61 000 karavīri, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējas rezerves karavīru.
"Protams, šo mērķi nebūs viegli sasniegt, tie izaicinājumi būs ļoti daudz, un tur ir jāmeklē gan dažādas "burkānu metodes", manuprāt, kā var atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, gan arī varbūt kā pienākumu nosakot, ka ne tikai mēs kā obligātu esam noteikuši valsts aizsardzības dienestu attiecībā uz jauniešiem, bet, piemēram, ka rezerves karavīru apmācība būtu jāiziet valsts un pašvaldības iestādēs nodarbinātajiem," debatēs Saeimā sacīja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Vienlaikus kā izšķiroša uzsvērta sabiedroto klātbūtnes pastiprināšana. Tāpēc daudznacionālā divīzija "Ziemeļi" tiek attīstīta un trenēta kā kaujas spējīga vienība ar nepieciešamajām atbalsta spējām.
Turklāt Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros. Īpaši kā kritiski svarīga ir izcelta stratēģiskā partnerība ar ASV, kā arī būtiska ir politiskā un militārā sadarbība ar Kanādu un citām reģiona un NATO dalībvalstīm.
Savukārt Eiropas Savienības instrumenti un struktūras drošības potenciāla veidošanā ir jāattīsta papildinoši un nekonkurējoši ar NATO, norādīts koncepcijā.
Lai sasniegtu noteiktos mērķus, tostarp ieviestu valsts aizsardzības dienestu, attīstītu NBS rezervi, kā arī nodrošinātu ieročus un citus materiāltehniskos līdzekļus, koncepcija paredz palielināt finansējumu aizsardzībai. 2024. gadā tiks atvēlēti 2,4%, bet sākot ar 2025. gadu 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma.
2027. gadā aizsardzības finansējumam sasniegs 3% no IKP.
Ne vairāk par 50% atvēlēs personāla izdevumiem un ne mazāk par 20% - investīcijām militārās tehnikas un ieroču iegādei.
Koncepcijā norādīts arī nepieciešamajām investīcijām infrastruktūras attīstībā, kaujas tehnikas nodrošinājumā, individuālajā un kolektīvajā ekipējumā, kā arī komandējošā sastāva pieaugumu. Ieguldot infrastruktūrā, būtiski attīstīt noliktavu tīklus, pilnveidot esošo mācību infrastruktūru, apmācību poligonus un šautuves, kā arī palielināt izmitināšanas kapacitāti.
Pakāpeniski paredzēts attīstīt Zemessardzes bataljonu infrastruktūru, lai nodrošinātu un decentralizētu NBS uzdevumu izpildi un apgādi.
Iedzīvotāji, NVO un baznīca
Kā priekšnoteikums krīžu pārvarēšanai norādīta visas sabiedrības atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību, valsts institūciju savstarpējā sadarbība, efektīvi publiskās un privātās partnerības mehānismi un sabiedrības pašorganizēšanās.
Eksistenciālu draudu apstākļos izdzīvot spēj tāda sabiedrība, kuru vieno kopīgas vērtības un piederība valstij, norādīts koncepcijā.
Attiecībā uz iedzīvotāju individuālo iesaisti būtiska ir gatavība un nepieciešamo resursu nodrošināšana patstāvīgai darbībai krīzes situācijā pirmo 72 stundu laikā bez valsts un pašvaldību atbalsta. Lai veicinātu iedzīvotāju gribu aizsargāt valsti, pilsoniskās audzināšanas jautājumiem jābūt izglītības sistēmas sastāvdaļai, veidojot un nostiprinot bērnos un jauniešos piederību valstij. No 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā, norādīts koncepcijā.
Tāpat vēsta uzmanība uz nevalstisko organizāciju (NVO) un baznīcas iesaisti. NVO nozīme ir tajā, lai stiprinātu sabiedrības pašorganizēšanās spējas, psiholoģisko noturību un sniegtu humāno palīdzību, kur nozīme ir arī reliģiskajām organizācijām.
Uzņēmēji un apgāde
Valsts apdraudējuma laikā būtu jāturpina strādāt privātajam sektoram, lai nodrošinātu sabiedrībai kritiskās funkcijas un pakalpojumus.
Privātā sektora iestādēs, kas sniedz kritiskos pakalpojumus, un valsts pārvaldes iestādēs paredzēts veidot brīvprātīgas Zemessardzes vienības no iestādes personāla, lai atbalstītu iestādes darbību krīzes gadījumā.
Lai nodrošinātu NBS ilgstošu noturību militāra konflikta gadījumā, svarīga ir stratēģisko rezervju veidošana. Munīcijas krājumu palielināšana paredzēta sistemātiski, NBS katru gadu plānojot noteiktu finansējuma apjomu. Degvielas rezerves tiek nodrošinātas, gan pērkot rezervju uzglabāšanas pakalpojumu no komersantiem, gan veidojot NBS krājumus apjomā. Pārtikas krājumi tiek veidoti, pērkot pārtikas rezervju uzglabāšanas pakalpojumu no komersantiem, kam ir nepieciešamā pārtikas uzglabāšanas infrastruktūra un kas var nodrošināt tās pastāvīgu apriti, kā arī nodrošinot savas rezerves.
Katram krājumu veidam paralēli rezervju iegāžu plānošanai paredzēs atbilstošas infrastruktūras izbūvi – munīcijas noliktavas, degvielas krātuves, pārtikas uzglabāšanas noliktavas. Krājumu veidošana ir sistēmiska ilgtermiņā, regulāri paredzot finanšu līdzekļus to papildināšanai, līdz tiek sasniegts NBS kara laika uzdevumu izpildei nepieciešamais materiālu apjoms.
Valdība, informācija un internets
Koncepcija paredz, ka Ministru kabinets kara laikā uzņemas līderību, vadot valsti un konsolidējot resursus un uzdevumus. Valsts pārvaldes institūciju rīcībspēja un sadarbība, ātra reaģēšana un starptautiskais atbalsts būtu izšķirošs hibrīdapdraudējuma gadījumā Latvijas valstiskuma saglabāšanai un tālākas eskalācijas novēršanai.
Savukārt pašvaldībām sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām jāveicina civilās aizsardzības patvertņu izveide un uzturēšana, kā arī brīvprātīgo civilās aizsardzības formējumu izveide.
Lai nodrošinātu sabiedrības psiholoģisko noturību krīzes situācijās, paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par valsts apdraudējumu un potenciālā agresora nodomiem. Ukrainas piemērs apliecina, ka aktīva sabiedrības līdzdalība un pašorganizēšanās, izmantojot tehnoloģijas, spēj sekmīgi apkarot Krievijas propagandu, informācijas operācijas un psiholoģiskās operācijas, norādīts koncepcijā.
Gadījumos, ja tiek bojāts elektronisko sakaru ārējais perimetrs, ir jānodrošina vienotā valsts interneta apmaiņas punkta izmantošana visā Latvijā.
