ĪSUMĀ:
- Lietu ierosināja pēc 20 bijušās Saeimas opozīcijas deputātu pieteikuma.
- Ierosinātāji lūdza izvērtēt likuma normas, jo, viņuprāt, minimālā iztikas summa neatbilst cilvēka izdzīvošanas vajadzībām.
- Apstrīdēja līdz šī gada 30. jūnijam spēkā esošo minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību.
- Tāpat apstrīdēja arī jauno minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, kas spēkā ir no 1. jūlija.
- Iepriekšējā norma neatbilst Satversmei, jo nenodrošināja minimālā ienākumu sliekšņa regulāru pārskatīšanu.
- Tagadējā norma neatbilst Satversmei, jo nenodrošina ikvienam trūcīgajam iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
- Esošais minimālo ienākumu slieksnis un tā pārskatīšanas kārtība zaudēs spēku no 2025. gada 1. janvāra.
- Minimālo ienākumu slieksnis jau atkārtoti atzīts par neatbilstošu Satversmei; iepriekš – 2020. gadā.
ST ceturtdien, 5. oktobrī, pasludināja spriedumu lietā par normām, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu. Pirms vairāk nekā gada 20 bijušās, 13. Saeimas opozīcijas deputāti šo normu apstrīdēja ST, jo minimālā iztikas summa neatbilst cilvēka izdzīvošanas vajadzībām.
Lietas ierosinātāji lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1. un 109. pantam.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā daļa līdz 2023. gada 1. jūlijam noteica, ka garantētais minimālo ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Savukārt likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrā daļa paredz, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro, bet panta trešajā daļā noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.
Tikmēr Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 109. pants – ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados.
Kamēr lieta tika skatīta tiesā, normatīvi mainīti – Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu. Proti, minimālo ienākumu slieksnis no 1. jūlija ir 125 eiro un, sākot ar 2024. gadu, to pārskatīs katra gada janvārī.
ST secināja, ka sākotnēji apstrīdētās normas ir izteiktas jaunā redakcijā un tādējādi atzīstamas par spēku zaudējušām. Tomēr tiesai bija nepieciešams pārliecināties par to, vai ar apstrīdētajām normām radītā tiesiskā situācija ir mainīta pēc būtības.
ST atzina, ka minētais jautājums ir sociāli nozīmīgs un skar būtiskas sabiedrības intereses. Lai gan likumdevējs sākotnēji apstrīdētās normas ir grozījis, tās joprojām paredz kārtību, kādā nosakāms minimālo ienākumu slieksnis. Tādējādi tās regulē vienas un tās pašas tiesiskās attiecības, norādīja tiesa. Līdz ar to ST nolēma, ka tiesvedība lietā nav izbeidzama un ir vērtējama gan sākotnēji apstrīdēto normu, gan jauno apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 1. un 109. pantam.
ST atzina, ka likumdevējs pats gan sākotnēji apstrīdētajās normās, gan jaunajās apstrīdētajās normās ir noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus un paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi.
Vērtējot, vai likumdevējs ir izpildījis pienākumu regulāri pārskatīt minimālo ienākumu slieksni, ST atzina, ka ar jaunajām apstrīdētajām normām ir nodrošināta minimālo ienākumu sliekšņa regulāra pārskatīšana, jo tas tiek balstīts uz aktuālākajiem likumdevējam pieejamiem datiem par ienākumu mediānu. Savukārt ar sākotnēji apstrīdētajām normām likumdevējs nebija nodrošinājis minimālo ienākumu sliekšņa regulāru pārskatīšanu, jo bija pieļāvis to, ka minimālo ienākumu slieksnis tika balstīts arī uz tādiem datiem, kuri iegūti pirms pieciem gadiem.
Ņemot vērā, ka likumdevējs nebija nodrošinājis minimālo ienākumu sliekšņa regulāru pārskatīšanu, ST atzina, ka sākotnēji apstrīdētās normas, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam, neatbilst Satversmei.
Attiecībā uz jaunajām apstrīdētajām normām ST vērtēja, vai minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem ikvienai trūcīgai personai rada iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, un pārbaudīja, vai garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmērs kopā ar citiem atbalsta pasākumiem nodrošina ST iepriekšējos spriedumos atzīto pamatvajadzību – pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības un pamatizglītības, kā arī iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē – apmierināšanu.
ST secināja, ka likumdevējs gan ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka ikvienai trūcīgai personai būtu pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Līdz ar to
jaunajās apstrīdētajās normās, kas ir spēkā no 2023. gada 1. jūlija, paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ ST atzina, ka arī jaunās apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.
Esošais minimālo ienākumu slieksnis un tā pārskatīšanas kārtība zaudēs spēku 2025. gadā
ST vērsa uzmanību uz to, ka joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kas nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu, lai gan pašvaldībām, gan arī politikas veidotājiem un pašam likumdevējam būtu pieejama informācija par trūcīgām personām sniegtā atbalsta apmēru un efektivitāti. Turklāt sociālās palīdzības sistēmas uzdevums ir palīdzēt trūcīgām personām saviem spēkiem izkļūt no nabadzības slazda, tomēr tai nevajadzētu radīt tādus apstākļus, kas mazinātu trūcīgu personu vēlmi pašām līdzdarboties sociālās drošības sistēmas ietvaros savu pamatvajadzību apmierināšanai un uzlabot savus dzīves apstākļus, norādīja ST.
Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku, ST secināja, ka sākotnēji apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža novestu pie tiesiskās nestabilitātes un būtu pretēja sociālās palīdzības mērķim. Savukārt attiecībā uz jaunajām apstrīdētajām normām ST secināja, ka likumdevējam ir jāievieš tāda sociālās palīdzības sistēma, kas nodrošinātu pārredzamu, efektīvu un mērķētu atbalsta sniegšanu, turklāt izmaiņas ir jāsaskaņo ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam gadam. Tādēļ ST atzina, ka ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka jaunās apstrīdētās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā.
Līdz ar to minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, kas ir spēkā no 2023. gada 1. jūlija, ST atzina par spēkā neesošiem no 2025. gada 1. janvāra.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Minimālo ienākumu slieksnis jau atkārtoti atzīts par neatbilstošu Satversmei
Jau 2020. gada vidū pēc tam, kad pieteikumu tiesā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons, ST atzina, ka ar valsts noteikto garantēto atbalstu daudz kas nav kārtībā un garantētā minimālā ienākuma apmērs 64 eiro neatbilst Satversmei. Saeima un valdība pēc ST sprieduma minimālo ienākumu jomā 2020. gada nogalē veica grozījumus normatīvajos aktos, palielinot pabalsta slieksni līdz 109 eiro.
Nepilnus divus gadus minimālo ienākumu slieksnis nebija mainīts, līdz 2022. gada septembrī tiesībsargs aicināja valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus. Pēdējās izmaiņas minimālo ienākumu slieksnis, kā jau minēts, piedzīvoja 2023. gada 1. jūlijā.
Tiesībsarga biroja, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio atzina, ka pēc Satversmes tiesas spriedumiem 2019.-2020. gadā minimālo ienākumu nodrošināšanā bija vairāki ievērojami uzlabojumi, taču no 2021. gada noteiktie kritēriji minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanai joprojām nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, jo, pirmkārt, tie ņem vērā 2 – 3 gadus vecu statistiku par ienākumiem valstī, un paredz vien 20% no vidējiem ienākumiem.
Rezevska norādīja, ka pašlaik jūlijā aprēķinātais minimālais ienākumu slieksnis ir 125 eiro mēnesī, par kuriem cilvēkam būtu jānodrošina ēdiens, apģērbs, higiēnas preces, veselības aprūpes pakalpojumi, un "groziet, kā gribat, šī summa nav adekvāta".
Šobrīd ienākumu minimums tiek rēķināts 20% apmērā no visu iedzīvotāju vidējo ienākumu rādītāja, ko Centrālā statistikas pārvalde ik gadu apseko un tie dati kļūst pieejami tikai katra nākamā gada februārī. Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka šos jaunākos datus uzreiz nevar izmantot budžeta pieņemšanas procesa dēļ.
LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla norādīja: "Budžeta veidošanas process sākas martā un to apstiprina gada beigās. Līdz ar to šis garais laiks ir saistīts ar budžeta veidošanas un apstiprināšanas procesu. Mēs ātrāk nevaram to izdarīt, ņemot vērā, ka Finanšu ministrija arī neņem pretī prognozes un provizoriskus datus, Tur ir vajadzīgi jau precīzi faktiskie cipari. Tāpēc šis piemērošanas laiks ir tik ilgs, neskatoties uz to, ka šie dati ir pieejami jau februārī."
