Pildspalva – tas ir darbarīks, bez kura nav iedomājamas neskaitāmas profesijas. Tilžas iedzīvotāja Emerita Brenčeva darba mūžu veltījusi valsts iestādei, kur ikdienas darba rīks bijusi tieši pildspalva. Tā sākusies aizrautība kolekcionēt.
"Katrā Eiropas valstī es iegādājos konkrēti šai valstij raksturīgās pildspalvas. Katra pildspalva ir citādāka. Var skatīties, apjūsmot to, cik tie pildspalvu dizaineri bijuši ar lielu izdomu," kolekciju raksturoja Emerita.
Pildspalvas sagrupētas 15 kategorijās – bankas, pasākumi, medicīnas iestādes un pat medikamentiem veltītas pildspalvas. Visplašākās ir Latvijas pagastu un ārzemju ceļojumu kolekcija.
"Ja kādreiz, 90. gados bija no ārzemju ceļojumiem tādas diezgan parastas pildspalvas ar kādu zīmējumu augšgalā, tad tagad viss kaut kas ir – puķīte augšgalā, krokodils, pildspalva salūts. Šeit ir no Amsterdamas tulpīte," pastāstīja Emerita.
Kā norādīja kolekcionāre, lai gan mūsdienās izdomas netrūkst, savu funkciju pildspalvas tomēr pilda mazāk.
Izstādē līdzās pildspalvām apskatāmi ar roku rakstīti 70. – 80. gadu materiāli, piemēram, labāko domrakstu apkopojumi, pulciņu apraksti un pārgājienu dienasgrāmatas.
"Šeit ir pārgājienu apraksti ar visām maršruta kartēm, fotogrāfijām, bērnu zīmējumiem. Arī visi ir rakstīti ar pildspalvu. Tas bija lielākais prieks, lielākā laime iet pārgājienā! Cept kartupeļus uz ugunskura," atminējās Tilžas Kultūras un vēstures nama vadītāja Daiga Lukjanova.
Izstādes veidotāja kavējas atmiņās par skolas laikiem un izaicinājumiem, kas tolaik bija – jānēsā skolas forma, nemitīgas mutvārdu ieskaites, nebija elektrības un dikti daudz jāraksta ar roku.
"70. gadu sākumā ļoti daudzās lauku skolās vēl mācījās pie petrolejas lampām. Elektrības nebija. Es pati esmu tam piemērs. Manās mājās elektrību ievilka tikai 1973. gadā," atklāja Daiga. "Mums trūkst rakstīšanas ar pildspalvu, ļoti maz mums tagad. Viss jau ir datorrakstā, jūs saprotiet? Līdz ar to rokraksts vienkārši neveidojas."
Izstādi Tilžā varēs aplūkot vēl visu oktobri.
