Sēlijā pārsvarā ir mazapdzīvotas lauku teritorijas ar vairākiem ciemiem un mazpilsētām. Lielākā pilsēta ir Jēkabpils, bet akadēmiķa Jāņa Stradiņa iedibinātie Sēlijas kongresi pārsvarā notiek Viesītē. Iepriekšējā kongresā izvirzītie mērķi izpildīti daļēji. Izveidots ģerbonis un apstiprināts karogs, bet ar ekonomisko vajadzību apmierināšanu, piemēram, ceļu infrastruktūras uzlabošanu klājas gausāk. Šoreiz sēļi izvirza politiski administratīvas ambīcijas.
"Sēlija nav reprezentēta augstākajā Latvijas varas vietā un tas ir ļoti nepieciešams. Mēs esam, Sēlija sadalīta starp Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabaliem," pauda "Stendera biedrības" valdes loceklis Pēteris Stradiņš.
Tas ir iespējams, sacīja sēlis, Latvijas Universitātes docents un jurists Jānis Pleps, jo vēlēšanu apgabalu mazākās vienības ir pagasti un pilsētas nevis pašvaldības.
"Ja Sēlija šādi neparādās, attiecīgi droši vien reti kura partija par šo vēlētāju loku īpaši kaut kā piedomās," norādīja Pleps.
Otra ambīcija ir savs plānošanas reģions. Aizkraukles novads ir Zemgales plānošanas reģionā, bet tā teritorijas ir Vidzemes un Sēlijas vēsturiskajām zemēm piederīgas.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums ("Latvijas attīstībai") sacīja – kolēģiem Zemgales plānošanas reģionā būtu jārespektē šī Sēlijas teritorija, Sēlijas identitāte.
Ne obligāti plānošanas reģions, bet, iespējams, kāda tam līdzvērtīga valstiska institūcija,
piemēram, attīstības aģentūra būtu nepieciešama labākai Eiropas Savienības finansējuma apzināšanai.
"Interreg" programmā, kurā finansējumu piešķir pārrobežu sadarbībai, Sēlijas iespējas ir ierobežotas, vērtēja nevalstiskā sektora pārstāves.
""Interreg" projektus spēj ieviest ļoti nedaudzas nevalstiskās organizācijas tieši finansējuma nosacījumu dēļ. Plānošanas reģions ir tas centrālais virzītājspēks, kas ierosina projektu idejas un kam ir vairāk kapacitātes to izstrādē," minēja biedrības "Ūdenszīmes" valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece.
Administratīvi teritoriālās reformas laikā, toreiz septiņu pašvaldību vadītājiem neizšķiroties par vienu centru, neizdevās pārliecināt Saeimu par atsevišķa Sēlijas novada izveidi. Arī šoreiz kongresā pulcējušies dažādu politisko spēku pārstāvji, Saeimas deputāti, arī ministres.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") pauda, ka pašvaldībām Sēlijas identitātes kopšanā ir jāsadarbojas:
"Man patika tas lozungs, kas bija uz skatuves: domāt par ideālo un skatīties reāli. Es domāju, ka Sēlijas identitāti ir iespējams kopt, sadarbojoties esošajām pašvaldībām un plānošanas reģioniem."
Ministrija solīja turpināt nepabeigto ceļu infrastruktūras sakārtošanu, kas kļuvis svarīgs arī no drošības aspekta.
Tikmēr uz topošo NATO militāro poligonu Sēlijā raugās kā grūdienu reģiona ekonomikai, norādīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube:
"Būs konkrēti piedāvājumi, barošana, ēdināšana. Kaut kādas blakus iespējas biznesam gūt no tā, ka šeit atrodas liels karavīru daudzums un viņiem ir arī brīvais laiks, kaut kādas brīvdienas pat iespējams – tas ir biznesa iniciatīvas jautājums."
Vēl sēļi atzīmēja – reģionā ir slikts mobilo sakaru tīklu pārklājums un arī tas nesekmē ne jaunu uzņēmēju, ne iedzīvotāju pārcelšanos uz šejieni. Sēlijas kongresā izvirzītos mērķus grib sasniegt līdz 2026. gadam.
