ĪSUMĀ:
- Dzērienu ražotājiem būtiskas pārmaiņas nesīs depozītsistēma no 2022. gada februāra.
- Tas skars arī "Valmiermuižas alu", kur uzsver – ir svarīgi pēc iespējas drīzāk zināt skaidrus noteikumus.
- Par depozītsistēmas operatora lomu konkurē dzērienu ražotāji un atkritumu apsaimniekotāji.
- Atkritumu apsaimniekotājs "Nulles depozīts" varētu startēt ar Latvijā veidotu "WinGo" taromātu, kas pieņemtu arī saplacinātu taru.
- "WinGo" iekārta izmaksāšot ap 20 tūkstošiem eiro, kopējās investīcijas līdz 30–40 miljoniem.
- Dzērienu ražotāju veidotais DIO plāno risinājumu, lai neradītu milzu slogu; balstīts Lietuvas pieredzē.
- Dzērienu ražotājiem bažas par negodīgām metodēm konkurencē par depozītsistēmas operatora tiesībām. VARAM to noraida.
- Dzērienu ražotājiem arī aizdomas, ka idejas par izvēlētajiem risinājumiem nāk no politiski ietekmīgiem aizkulišu spēlētājiem
- Depozītsistēmas operatora izvēles process piesaistījis "Sabiedrības par atklātību – Delna" un Ārvalstu investoru padomes uzmanību.
"Valmiermuižas alus" cer uz drīzu skaidrību
"Valmiermuižas alus" šefs Aigars Ruņģis ir sava biznesa saimnieks jau 11 gadus. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā viņš atgriezās dzimtajā pusē un Valmieras pievārtē atvēra alus darītavu. Tagad tā nodarbina ap 100 cilvēku.
"Tā mana misija ir brūvēt izcilu alu latviešu svētku galdam, un es redzu, ka 11 gados tas man ir izdevies. Tas, kas man nav vēl izdevies, lai prezidenta pilī pasniegtu svētku alu, bet tas ir liels sapnis, uz ko es strādāju, un ceru, ka kādu dienu tas piepildīsies," saka Ruņģis.
"Valmiermuižas alus" darītava nav liela – gadā saražo ap 2,4 miljoniem litru alus. Tas ir tikai mazliet vairāk nekā procents no visa Latvijā saražotā alus, tomēr uzņēmums ierindojas starp 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemē.
"Visgrūtākais mazai alus darītavai ir neparedzamība. Ir ārējie riski, kā, piemēram, Covid-19 vai ekonomiskās krīzes, bet ļoti daudz ir arī tādas ikgadējās valsts lēmumu radītās krīzes. Līdz ar to sanāk tāds dubultkrīzes menedžments. Protams, mēs tiekam galā un pielāgojamies, bet tā attīstība varētu būt ātrāka un nodarbinātība lielāka, ja nebūtu tik daudz pārmaiņu, ar kurām jātiek galā," spriež Ruņģis.
Būtiskas pārmaiņas ne tikai šo alus darītavu, bet lielu daļu dzērienu ražotāju sagaida no 2022. gada februāra.
Tad Latvijā jāsāk darboties iepakojuma depozītsistēmai. Tai vajadzētu mudināt cilvēkus savākt plastmasas un stikla pudeles, arī skārdenes, un nodot tās otrreizējai pārstrādei. Iepērkoties veikalā, katram dzērienam pieskaitīs 10 centu depozītmaksu. Pircējs naudu varēs atgūt, kad iepakojumu nodos atpakaļ.
Tie, kas to izdarīs, finansiāli neko nezaudēs. Tie, kas iepakojumu nenodos, zaudēs. Bet būs arī ļaudis, kas varēs nopelnīt. Ja savāks ne vien pēc sevis, bet arī tās pudeles vai skārdenes, kas mētāsies ceļmalās vai citur.
"Es kā mazā alus darītava esmu ļoti, ļoti priecīgs, ka beidzot būs skaidrība un būs ieviesta Latvijā depozītsistēma, jo es esmu ne vien alus darītājs, bet arī Latvijas patriots. Man ir ļoti svarīgi, lai šīs pudeles pēc iespējas atgrieztos otrreizējā pārstrādē, nevis mētātos, kur nu kura," saka "Valmiermuižas alus" šefs.
Jau šobrīd, domājot par otrreizēju pārstrādi, "Valmiemuižas alus" izvēlējies etiķetes pudelēm līmēt tā, lai tās ir vienkārši noņemamas. Ja viss ies pēc plāna, tuvākajos gados uzņēmums iecerējis arī investēt ražotnē, lai "Valmiermuižas alus" pats varētu apstrādāt pudeles otrreizējai izmantošanai.
"Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas drīzāk zināt skaidrus noteikumus, kā darbosies depozītsistēma, kāda būs dalības maksa, tad varēs izveidot biznesa plānu, uz kura pamata piesaistīt finansējumu un uzbūvēt pudeļu mazgāšanu. Mans sapnis ir mazgāt pudeles, jo tas ir atbildīgi pret vidi," saka Ruņģis.
Taču par noteikumiem skaidrības nav.
Skaidrības vēl nav
Saeima par iepakojuma depozītsistēmu izšķīrās pirms gada, bet pēdējos lēmumus pieņēma šovasar. Pret to ilgus gadus bija paši dzērienu ražotāji. Situācija mainījās, kad kļuva skaidrs, ka par neefektīvu atkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāmaksā soda naudas. Arī Latvijai, kas var to paprasīt no komersantiem.
Eiropas Savienības dalībvalstu lielais uzdevums ir samazināt dabas piesārņojumu un atkritumu nonākšanu vidē. Bloka mērķi nav zemi. Līdz 2029. gadam dalībvalstīm atkārtotai pārstrādei jānodod 90% vienreizlietojamo plastmasas pudeļu. Salīdzinājumam – šobrīd pārstādei nodod knapi pusi plastmasas iepakojuma.
Un depozītsistēma ir tā, ar kuru plānots šos mērķus sasniegt. Taču līdz ar lēmumu par sistēmas ieviešanu sākusies asa cīņa par to, kurš to pārvaldīs jeb būs iepakojumu depozītsistēmas operators.
Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursam ir iesniegti divi piedāvājumi. Vienu sagatavojis komersants ar nosaukumu "Depozīta iepakojuma operators" jeb saīsinājumā DIO. To pamatā veido dzērienu ražotāji.
Otrs konkursa dalībnieks ir "Nulles depozīts". Tā ir organizācija, kuru kontrolē atkritumu apsaimniekotāji un kurai pieslējusies arī Latvijas Tirgotāju asociācija.
No malas konkursantus ir grūti salīdzināt, jo par piedāvājumiem informācija ir skopa.
Zināms, ka dzērienu ražotāju dibinātais DIO organizēs konkursu iepakojuma savākšanas iekārtu jeb tā dēvēto taromātu piegādei. "Mēs rīkosim konkursu. Konkurss būs atklāts, varēs pieteikties jebkurš," stāsta DIO vadītājs Miks Stūrītis.
"Nulles depozīts" – ar Latvijā izgudroto taromātu
Savukārt atkritumu apsaimniekotāju "Nulles depozīts" varētu startēt ar Latvijā izgudroto "WinGo" taromātu, kurš izvērtis plašu informatīvo kampaņu sociālajos tīklos. "WinGo" pārstāvis Vismands Menjoks par savu lolojumu stāsta ar lielu entuziasmu.
Depozīta sistēmas aparāts "WinGo" mazliet atgādina spēļu automātu. Koša, krāsaina, nepilnus divus metrus augsta kaste ar lielai planšetei līdzīgu ekrānu un izgaismotu apli vidū pudeļu ievietošanai.
""Nulles depozīta" sistēma ir speciāli veidota, izmantojot jaunākās tehnoloģijas datorredzē un neironu tīklos. Proti, tā kļūst gudrāka ar katru nodoto iepakojumu," stāsta Menjoks.
Katru iepakojuma pudelīti, ko iemetīs "WinGo" aparātā, ne tikai nosvērs, bet arī nofotografēs. Datorredze un citas viedā automāta iemaņas ļaušot tam novērtēt dažādos iepakojuma veidus un pieņemt arī bojātu vai saplacinātu iepakojumu, ko konkurenti šobrīd negrasās darīt.
Uz "WinGo" aparāta sienas jau tagad uzzīmētas piena tetrapakas. Aparāta ražotāji gribētu pieņemt arī baterijas, kartona iepakojumu un šampūna pudeles.
Tomēr augstākminētais iepakojums nav tas, kas biežāk nonāk dabā un kura savākšana ir prioritāte. Piemēram, uzņēmums "Latvijas Valsts meži" secinājis, ka līdz 70% mežā izmesto atkritumu ir tieši plastmasas pudeles un skārdenes.
Taras nodošanai grib zināt identitāti
"WinGo" taromāts arī raisa jautājumus par savāktā iepakojuma kontroli. Šis aparāts pieņems kā veselu, tā saplacinātu iepakojumu, taču depozītsistēmā būs svarīgs 10 centu atgriezeniskais cikls. Proti, tos maksās tikai par tām pudelēm, kas pārdotas pēc 2022. gada februāra.
Kā viedais aparāts, pieņemot saplacinātu pudeli ar nenolasāmu kodu, spēs nošķirt pirmsdepozīta laika pudeļu nonākšanu sistēmā? Par tām veikalos nebūs iekasēti 10 centi, bet nauda tiks izmaksāta un kādam radīs zaudējumus.
"Mēs šobrīd runājam par tādām marginālām lietām," atbild "Nulles depozīta" vadītājs Artis Salnājs.
Savukārt nelegālo atkritumu, tajā skaitā kontrabandas, nonākšanu sistēmā lielos apjomos novērsīšot klientu autentifikācija – ja kāds to darīs, "Nulles depozīts" zināšot šīs personas identitāti, sola komersanti. Saskaņā ar viņu piedāvājumu,
ja kāds aparātā gribēs mest bojātu pudeli, būs jāatklāj sava identitāte vai nu caur bankas karti vai citādi.
"Te ir NRC lasītājs tāpat kā veikalā, kad pieskaraties ar karti. Šeit aizmugurē ir sensors, ir arī uz telefona aplikācija (lietotne), tur noskenē QR kodu, un tev viss ir digitālajā maciņā, tu vari darīt, ko gribi," stāsta "WinGo" pārstāvis. Varēšot lietot arī veikala lojalitātes karti. Bet ja tādas nav? "Depozītsistēmas gadījumā – nāksies [iegādāties], nu veikalā visiem ir lojalitātes kartes," atbild Menjoks.
"WinGo" taromāts šobrīd tiek piedāvāts kā daļa no veselas digitālās ekosistēmas. "Papildu bonuss digitālajai autentifikācijai šajā ekosistēmā būtu, ka bez visas šīs sistēmas mums ir arī partnerības ar "Carguru", "Wolt", "Lulupica", "LMT", "Bite", kopā padsmit. Bez visas tās naudiņas tev krājas arī digitālie punkti. Tu krāj punktus, pasūti ēdienu, brauc pa brīvu ar mašīnu vai skūteri, – tā ir vēl viena tāda kā ekosistēma. Ekosistēmā iegūst visi, lietotājs, arī tie uzņēmumi," stāsta Menjoks.
Cik maksās "Nulles depozīta" piedāvājums?
Tas viss izklausās labi, bet cik šis taromāts maksās? "Nulles depozīta" pārstāvji saka – par spīti viedierīcēm un mākslīgajam intelektam, teju divreiz lētāk nekā skandināvu piedāvātie iepakojuma savākšanas aparāti. Skandināvijā plaši izmantotie aparāti maksājot ap 35 tūkstošiem eiro, bet pašmāju viedā iekārta izmaksāšot ap 20 tūkstošiem.
Detalizētāk atklāt savu piedāvājumu "Nulles depozīta" vadītājs Arnis Salnājs nevēlas: "Nu, es to nesaukšu. Tas ir mūsu "know how". Tam jau nav tāda nozīme, lai izšķirtos par to, ja pakalpojums ir regulēts un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēta jūsu tarifa struktūru."
Tomēr pakalpojuma izmaksām ir nozīme. Tas, cik izmaksās depozītsistēma, beigās var ietekmēt visu dzērienu cenas. Ja iepakojuma savākšanas process būs dārgs, tas radīs jaunas un ievērojami lielākas izmaksas dzērienu ražotājiem, kuriem tas ir jāfinansē.
Ja ražotāju izmaksas pieaugs, visticamāk, celsies arī preču cenas, ko segs patērētāji.
Šis ir jautājums, kas satrauc dzērienu ražotājus. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% no Latvijā bāzētajiem ražotājiem ir apvienojušies "Nulles depozīta" konkurentā – operatorā DIO. Tas iepakojuma savākšanā neplāno ieviest pasaulē modernākos jauninājumus, bet gan meklē optimālāko risinājumu, lai atkritumu savākšanas mērķus varētu izpildīt, sistēma strādātu un vienlaikus neradītu milzu slogu komersantiem.
"Mēs plānojam depozītsistēmu… Par stikla iepakojumu ražotājs vairāk nemaksās, kas nozīmē, ka ražotājs par stikla iepakojumu maksās tikpat. Varētu būt, ka vairāk būs par PET un alumīnija iepakojumu, bet būs cits rezultāts. Šobrīd mēs redzam, ka ir pilnas mežmalas ar PET un ar bundžām," stāsta DIO vadītājs Miks Stūrītis.
Bažas par vēl vienu OIK?
Dzērienu ražotāji "Nulles depozīta" piedāvājumu ar "WinGo" un visu elektroniskās naudas ekosistēmu uzskata par tādu kā kārtējo shēmu un velk paralēles ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas Latvijā būtiski sadārdzinājusi elektrību. "Mēs tā iekšēji nosaucām viņu par OIKu, kuru mums nevajag. Mums nevajag obligātu komponenti. (..) Ja mēs runājam par norēķinu sistēmu, viņiem ir lieliskas iespējas piedāvāt savus pakalpojumus uz tirgus noteikumiem, bet tam ir jānotiek brīvā tirgus apstākļos, nevis mākslīgi piespiests un tad izrādās, ka viena tāda sistēma ir gandrīz gatava," saka Stūrītis.
Tikmēr "Nulles depozīts" nekādas paralēles savā piedāvājumā ar OIK nesaskata. "Man grūti atbildēt, es neredzu kādu līdzību. OIK jau viena no pazīmēm ir obligātas valsts saistības, šeit jau nekā tāda nav," iebilst Salnājs.
Salnājs stāsta, ka "Nulles depozīts" plāno uzstādīt 500 līdz 800 taromātus, savukārt mazākās tirdzniecības vietās tukšās pudeles pieņems manuāli. Kopējās investīcijas plāno 25 līdz 30 miljonu eiro apmērā.
Salnāja sauktā summa gan atšķiras no tās, ko publiski min "Nulles depozīta" padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Viņš "Neatkarīgās Rīta Avīzes" interneta mājaslapā oktobra beigās publicējis viedokļrakstu, kurā pamato tirgotāju pievienošanos "Nulles depozītam". Šajā rakstā Danusēvičs norāda: "Kopējās investīcijas depozīta sistēmas ieviešanā ir vairāk nekā 400 miljoni eiro, savukārt patērētāji aptuveni 5 miljonus eiro sākotnēji "iemaksās", iegādājoties nododamo iepakojumu."
Tātad Danusēvičs kopējās sistēmas izmaksas norāda nevis 25 vai 30 miljonu, bet 400 simtu miljonu apmērā. Kā veidojas šīs izmaksas? Latvijas Radio skaidro Danusēviču: "Tās ir izmaksas, kas nepieciešamas aparātu iegādei. Pēc pašreizējās likuma versijas mums ir vajadzīgi 2000 aparāti vismaz, nu un tad, pēc kuriem noteikumiem skatās… Ja skatās pēc "Tomras", tad ir dārgāk, ja skatās pēc "WinGo", tad ir lētāk. Tālāk ir viss pārējais, kas saistīts: jāizveido šķirošanas bāze un viss pārējais, kas saistīts ar depozīta savākšanu un apstrādi. Pie tam šī summa attiecas uz ilgāku laika periodu. Savukārt tie pieci miljoni ir tas pudeļu skaits, kas aptuveni atrodas pie cilvēkiem, vidēji – šī ir tā summa, kuru cilvēks iemaksā, nopērkot dzērienu, un kas viņam glabājas mājās. Jo nopērkot depozīta pudeli, jūs samaksājat par vērtību."
Pēc tam Danusēvičs sāk šaubīties par summām, saka, ka viņam tās ir jāpārbauda. Pārtraucam interviju, vēlāk viņš pārzvana: "Tur ir kļūda, tur ir 40 miljoni! Tā ir kļūda, tur ir viena nulle lieka iekļuvusi iekšā."
Tomēr arī 40 miljoni atšķiras no "Nulles depozīta" valdes locekļa Salnāja nosauktajiem maksimālajiem 30 miljoniem eiro.
Kāds ir DIO piedāvājums?
Trīsdesmit miljoni ir arī maksimālā summa, ko sauc konkurenti no DIO. Šo naudu dzērienu ražotāji nesametīs, bet gan ņems kredītu bankā, ja iegūs tiesības konkursā.
Atšķirībā no "Nulles depozīta" DIO piekrīt detalizētāk iepazīstināt ar savu piedāvājumu.
Firma balstās uz Lietuvas tirgus analīzi: cik tur ir iedzīvotāju, cik iepakojuma taras pieņemšanas punktu. Tā kā Lietuvas iedzīvotāji depozītsistēmu vērtē ļoti atzinīgi, pēc līdzīgiem principiem DIO sola to ieviest arī Latvijā. Lietuvieši dzērienu iepakojumu var nodot 1700 vietās jeb vidēji ir viens punkts uz 1650 iedzīvotajiem. Sistēma strādā, par ko liecina augstais savāktās taras apjoms – pērn Lietuvas operatoram izdevies savākt 92% PET pudeļu un 86% stikla iepakojuma. Tādējādi Eiropas Savienības direktīvas prasības 2029. gadam faktiski jau ir izpildītas.
Pēc lietuviešu piemēra DIO aprēķinājis, ka Latvijas iedzīvotāju skaitam būtu nepieciešamas 1500 iepakojuma savākšanas vietas. Tās būtu tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citviet. DIO sola gan taromātus, gan iepakojumu savākt manuāli.
Dzērienu ražotājiem bažas par negodīgām metodēm
Tas viss gan tikai gadījumā, ja DIO iegūst tiesības nodrošināt operatora pakalpojumus. DIO vadītājs Miks Stūrītis uzskata, ka šobrīd cīņā par iepakojuma depozītsistēmas operatora tiesībām tiekot izmantotas negodīgas metodes.
"Esam saskārušies ar pazīmēm, kas liecina, ka tiek mēģināts pievilkt iespēju, ka šajā sistēmā var mēģināt piedalīties arī kāds, kuru ražotāji nekontrolē," atklāj Stūrītis.
Dzērienu ražotāji vēlas kontrolēt depozītsistēmu, jo viņiem draud soda naudas gadījumā, ja neizdosies izpildīt Eiropas Savienības prasības.
Lai arī depozītsistēmas izmaksas uzraudzīs regulators, rūpniekiem ir bažas par procesa sadārdzināšanu. "Jūs jau zināt – nav pelnošāka biznesa par bezpeļņas biznesu. Šeit arī regulators nevarēs neko izdarīt, tāpēc būtu svarīgi, ka ražotāji kontrolē sistēmu, kura nosaka viņiem pašiem šīs izmaksas – diezgan ģeniāls un vienkāršs, tai pašā laikā uz viņiem attieksies ES normas," saka Stūrītis.
Arī DIO ietilpst atkritumu apsaimniekotājs – uzņēmums "Eko Baltija grupa", taču kontrole šajā operatorā ir dzērienu ražotājiem, tajā skaitā tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Cido grupa", "Coca Cola", "Cēsu alus". Ražotāji ir nobažījušies, ka konkursā par tiesībām pildīt depozītsistēmas operatora funkcijas caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) tiek lobēts "Nulles depozītam" labvēlīgs risinājums.
"Viena no lietām: ļoti sīva cīņa pret mūsu priekšlikumu, ka vērtēšanas kritērijos 50% jābūt par tirgus pārstāvniecību operatora kandidātam, savukārt otriem 50%, kas ir godīgi, ir jābūt par plāna kvalitāti un saturu, kas arī svarīgi. Ministra līmenī bija viedoklis, ka ir jābūt 90 pret 10, tad tika panākts sūrā diskusijā 70 pret 30, kaut godīgi 50% uz 50%," skaidro DIO vadītājs Miks Stūrītis.
Ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") kritiku noraida: "Mans personiskais viedoklis ir, ka pareizi būtu vispār 100 un 0. Tas, cik liels īpatsvars no ražotājiem ietilpst vienā vai otrā uzņēmumā, ir otršķirīgi, salīdzinot ar to, vai depozītsistēma spēs funkcionēt. Tas, ka kādam pieder daļas, nenozīmē, ka šis uzņēmums labi strādās. Mans uzdevums ir panākt, ka operators labi strādā un, no tāda viedokļa raugoties, ir svarīgi tie kritēriji, kas raksturo depozītsistēmas funkcionēšanu, – kā tā darbosies, vai būs pietiekams pārklājums, vai noslēgti līgumi par apsaimniekošanu, vai ir līgumi ar tirgotājiem, ar potenciālajām izplatīšanas vietām, vai ir sistēma un skaidrība, kā tas darbosies."
Otrs piemērs, kas DIO vadītāja Stūrīša ieskatā liecina par "Nulles depozīta" interešu lobēšanu, ir jautājums par saplacināta iepakojuma pieņemšanu. Tikai pēdējā brīdī pēc lielas pārliecināšanas dzērienu ražotājiem izdevās panākt, ka depozītsistēmā pieņemtajām pudelēm jābūt nesabojātām.
Savukārt kā trešo piemēru Stūrītis min centienus kā obligātu iestrādāt prasību par autentifikāciju. Citiem vārdiem – ikvienam, kurš grib iemest pudeli un atgūt 10 centus, būtu jābūt elektroniski reģistrētam. Pirmkārt, gados vecākajiem Latvijas iedzīvotājiem tas varētu būt sarežģīti, ja cilvēkam nav viedtālruņa, otrkārt, tas varētu sadārdzināt visu procesu.
"Šīs naudas pārskaitīšanu uz bankas kontiem, mēs saskatījām vienas konkrētas sistēmas lobiju. Sistēma ir laba, bet mēs bijām kategoriski pret to kā obligātu pienākumu, kurš ar likumu ir noteikts, ka ir jābūt šādai sistēmai," norāda Stūrītis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) arī šos pārmetumus noraida. "Tehnoloģijas ir pietiekoši attīstītas jau šobrīd, lai kaut ko tādu ieviestu. Saeima arī sākotnēji bija pieņēmusi lēmumu, ka norēķini notiks tikai digitāli, tas bija Saeimas sākotnējais lēmums. Pēc tam, saprotot, ka ne visiem ir šāda iespēja, ieviesa šo daļējo – gan digitāli ļaut norēķināties, gan tradicionālā veidā," stāsta VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").
Cik šī funkcija maksātu? "Tas jau ir operatora jautājums," atbild Plešs.
Līdzīgi arī par saplacināto atkritumu pieņemšanu Plešs skaidro, ka politiķi nevēloties risinājumu tikai šodienai. Tāpēc palikuši pie kompromisa, kas atļauj abus dzērienu iepakojuma nodošanas veidus.
Idejas no ietekmīgiem aizkulišu spēlētājiem?
Tikmēr Stūrītis visas šīs iniciatīvas kritizē. Viņaprāt, idejas nāk no politiski ietekmīgiem aizkulišu spēlētājiem: "Tas jau ir skaidri redzams, paskatoties konkurenta patiesā labuma guvējus. Tur ir redzams Jānis Vilgerts, tad "Zaļās jostas" patiesā labuma guvējs, un ir daudzas pazīmes, kas liecina, ka aiz Jāņa Vilgera un "Zaļās jostas" stāv arī vēl citas ieinteresētas personas kā, piemēram, Andra Šķēles biznesa intereses."
Arī "Lursoft" dati rāda, ka aiz "Nulles depozīta" īpašniekiem pastarpināti vīd ar Šķēli saistītu cilvēku vārdi. Šo konkursa pretendentu kontrolē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi BAO, kuram tajā pieder 20,8% kapitāldaļu, un "Zaļā josta" ar 36,4% kapitāldaļu. Abos uzņēmumos tieši vai pastarpināti starp īpašniekiem ir Jānis Vilgerts (BAO viņam pieder 95% kapitāldaļu, bet "Zaļajā jostā" pastarpināti – 30%). Viņš ir norādīts arī kā uzņēmuma "WinGo Deposit" patiesā labuma guvējs.
Vilgertam savukārt ir kopīgas biznesa saites ar Šķēles znotu Edgaru Dupatu. Arī pārējiem "Zaļās jostas" pastarpinātajiem īpašniekiem var atrast saikni ar Dupatu. Pērn, kad notika asas cīņas par atkritumu monopola ieviešanu Rīgā, mediji novēroja, ka
vairāki atkritumu biznesa spēlētāji pulcējas tieši adresē, kur atrodas arī Šķēles birojs.
Pēc Latvijas Radio avotu sniegtās informācijas, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu sanāksmē oktobra vidū ar "Nulles depozīta" piedāvājumu kā risinājumu komersantus iepazīstinājis jurists Edgars Atlācis. Tas pats jurists, kurš senāk Rīgas domei palīdzējis sagatavot nolikumu vēlāk skandalozajam atkritumu apsaimniekošanas monopolam Rīgā, bet vēl senāk kā uzņēmuma "Getliņi Eko" darbinieks viņš ir lēmis par labu Šķēles ģimenes uzņēmuma monopoltiesībām uz rīdzinieku atkritumu šķirošanu Getliņu poligonā.
Pats Atlācis gan kategoriski noliedz jebkādu saikni ar "Nulles depozītu": "Nav man nekādas saistības ar "Nulles depozītu", bet, pat ja būtu, es tāpat kā advokāts jums nedrīkstētu to apliecināt vai kaut ko stāstīt, jo mani saista pienākums ievērot konfidencialitāti."
Sauciens pēc atklātības
Depozītsistēmas operatora izvēles process piesaistījis "Sabiedrības par atklātību – Delna" un Ārvalstu investoru padomes uzmanību. Abas organizācijas ir nākušas klajā ar aicinājumu operatoru izvēlēties godīgi un atklāti.
"Tas, kas licis domāt, izteikt šādu aicinājumu, ir valsts pieredze kopumā ar dažādu lielu projektu ieviešanu. Mums ir ļoti svarīgi, lai šī prakse no projekta uz projektu uzlabojas, jo neviens no mums – ne ārvalstu investori, ne iedzīvotāji, ne valsts – nav ieinteresēti tajā, lai projekts notiktu tā, lai pēc tam būtu sagaidāmas ilgstošas tiesvedības vai tiktu kavēti termiņi ieviešanai vai tiktu radīts risks tam, ka valstij varētu tikt piemērotas kādas sankcijas vai pārmetumi par to, ka šī sistēma nav savlaicīgi ieviesta," komentē Ārvalstu investoru padomes zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāja Dace Cīrule.
Ārvalstu investori vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts vides dienestam aicina likt lietā iepirkumu labāko praksi, publiskot vērtēšanas komisijas sēžu dalībniekus un protokolus, skaidrot savus lēmumus. Tāpat investori aicina izvērtēšanā iesaistīt neatkarīgus ekspertus, bet kā neatkarīgus novērotājus pieaicināt nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Pašlaik konkursa komisijā ir iekļauti pieci Valsts vides dienesta ierēdņi, bez balsstiesībām piedalās arī kāds atbildīgās ministrijas pārstāvis.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga sola ieklausīties nevalstisko organizāciju aicinājumā: "Mēs nodrošināsim šo caurskatāmību un aicināsim piedalīties sabiedrības pārstāvjus. Gan "Delna", gan Vides konsultatīvā padome ir izteikusi vēlmi piedalīties šajā procesā kā novērotāji."
Rīgā notiekošajām cīņām par tiesībām savākt dzērienu iepakojumu līdzi seko arī "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis: "Protams, es kā mazā alus darītava un pircēji ieinteresēts, lai šis sadārdzinājums būtu pēc iespējas mazāks un dabas tīrības mērķus varētu sasniegt. Tamdēļ es kā mazā alus darītava esmu par DIO, jo viņu veido ražotāji, jo viņu interese ir, lai šis sadārdzinājums būtu minimāls."
Ruņģis norāda, ka jau šobrīd par katru jauno pudeli, ko ieved Latvijā, viņam par vides prasībām jāmaksā četri centi. Viņš negribētu, ka pēc depozītsistēmas ieviešanas maksa dramatiski pieaugtu.
"Man pašam varbūt liekas svarīgi – neeksperimentēt. Latvijā ir bijuši tik daudzi eksperimenti… Mēs esam dzirdējuši droši vien par "zaļās enerģijas" eksperimentu, kas izvērtās ļoti dārgā OIK, mēs esam dzirdējuši par "digitālgeitas" eksperimentu, kur arī tas viss ir beidzies diezgan tā..., mēs esam dzirdējuši par atkritumu [apsaimniekošanas sistēmas] ieviešanu Rīgas pilsētā.
Tamdēļ man liekas, ka būtu ļoti svarīgi neeksperimentēt, bet izvēlēties droši pārbaudītu sistēmu, kas strādā Skandināvijā, strādā Igaunijā, strādā Lietuvā," saka alus ražotājs.
Ar ko šis iepirkums noslēgsies, visticamāk, būs zināms gada beigās. Valsts vides dienests nupat atklājis, ka "Nulles depozīta" piedāvājumā iekļauta nepatiesa informācija. Starp iepakotājiem, kas ar viņiem sadarbosies, norādīts komersants, kas nekad to nav plānojis, bet ir otrā – DIO pusē.
Valsts vides dienestam tagad jāizšķiras, vai nepatiesā informācija nav iemesls, lai "Nulles depozītu" no konkursa vispār diskvalificētu.
Ja ietekmīgais spēlētājs tomēr paliks, vērtēšana Valsts vides dienestā turpinās līdz gada beigām.
