ĪSUMĀ:
- Latvijas iedzīvotājiem ir lieli personīgie izdevumi par veselības aprūpi, tostarp medikamentu apmaksu.
- Aptauja: 28% pēdējo gadu laikā saskārušies ar grūtībām iegādāties ārsta izrakstītos medikamentus.
- Šobrīd Latvijā kompensējamo zāļu cenas regulāri salīdzina ar citu valstu cenām.
- Lai gan Latvijā kompensējamiem medikamentiem piemērota samazinātā PVN likme, tā joprojām ir augstāka nekā citās Baltijas valstīs.
- Latvija šobrīd neregulē nekompensējamo zāļu ražotāja cenas.
- Aptieku nozarē Latvijā ir atļauta tā sauktā vertikālā integrācija.
- VM rosina recepšu zālēm noteikt vienotu uzcenojuma mehānismu.
- VM plāno palielināt kompensējamo zāļu kompensācijas apmēru.
- Lai atvieglotu zāļu pieejamību, VM grib izveidot zāļu krājumu datubāzi.
- VM iecerētā izpildei zāļu pieejamības nodrošināšanai nākamajos trīs gados nepieciešami aptuveni 26 miljoni eiro.
VM dati liecina, ka pērn 705 443 iedzīvotāji saņēmuši 6 469 362 recepšu, bet valsts kompensējamo zāļu apmaksā ieguldījusi 227 833 170 eiro.
Iedzīvotāji par recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, kopumā iztērējuši 255 miljonus eiro bez PVN, pacienta līdzmaksājums par kompensējamām zālēm kopumā sastādījis 28 miljonus eiro, savukārt samaksātais par bezrecepšu zālēm – 85 miljonus eiro.
Augsti iedzīvotāju personīgie izdevumi par veselības aprūpi
Kā norāda VM, lai saņemtu ieguvumus, ko var sniegt recepšu zāļu lietošana, šīm zālēm ir jābūt pieejamām iedzīvotājiem, tomēr Latvijā veselības nozares nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ
iedzīvotāju tiešie jeb personīgie izdevumi par veselības aprūpi ir daudz augstāki nekā citās valstīs – 39,2%. Salīdzinājumam: vidēji Eiropas Savienībā (ES) šis rādītājs ir 15,8%.
Līdzīga proporcija attiecas arī uz samaksu par medikamentiem, norādīja VM.
Zāļu iegādes kompensācijas apmērs Latvijā ir atkarīgs no diagnozes un ir noteikts 50%, 75% vai 100% apmērā. Valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un par 34% ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā,
tāpēc Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauta virkne medikamentu, kuri ir pieejami pacientiem Igaunijā un Lietuvā, norāda VM.
28% ar grūtībām iegādājas kompensējamos medikamentus
Mājsaimniecību budžetu analīzes dati liecina, ka personīgie maksājumi par zāļu iegādi Latvijas iedzīvotājiem veido vienu no lielākajām mājsaimniecību izdevumu veselības aprūpes izdevumu daļām, salīdzinot ar citām ES valstīm, un tie katru gadu pieaug. Šobrīd iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties visus vai daļu tiem nepieciešamo medikamentu un tas rada novēršamus hospitalizācijas gadījumus, izdevumus slimnīcās, novēršamu mirstību.
Jaunākā publiski pieejamā socioloģiskā aptauja parāda, ka 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus,
savukārt 45,8% iedzīvotāji atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājuma summa par zālēm bijusi pārāk augsta.
Zāļu patēriņa dati liecina, ka Latvijā biežāk sastopamajās zāļu grupās zāļu patēriņš ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt izdevumi par zāļu iegādi ir lielāki.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam paredzēts, ka, uzlabojoties zāļu pieejamībai, samazinātos mirstība no sirds un asinsvadu slimībām un ļaundabīgiem audzējiem.
Kā šobrīd regulē kompensējamo zāļu cenas?
Šobrīd Latvijā kompensējamo zāļu cenas regulāri salīdzina ar citu valstu cenām un tiek noteikts, ka zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Lēmumi un pamatojums par zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju ir publiski pieejami.
Kompensējamo zāļu iegādes izdevumu papildu kontrole tiek panākta, slēdzot līdzdalības līgumus starp zāļu ražotājiem un Nacionālo veselības dienestu, skaidro VM. Tāpat valstī ir ieviesta kompensējamo zāļu references cenu sistēma, kur par līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu iegādi kompensācijas apmērs tiek rēķināts no lētāko zāļu cenas.
Noteikts, ka cenu starpība starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm nepārsniedz 100% slieksni.
VM ieskatā kompensējamo zāļu cenu un izmaksu kontroles sistēma ir efektīva, tomēr šādi principi netiek piemēroti zālēm, kuras nav iekļautas kompensējamo zāļu sistēmā, tāpēc to cenas ir augstākas.
No 2020. gada 1. aprīļa ārstam, izrakstot valsts kompensējamās zāles, receptē jānorāda aktīvā viela, nevis konkrēta medikamenta nosaukums. VM norādījusi, ka
jaunās kārtības rezultātā 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais pacientu līdzmaksājums vidēji par vienu recepti samazinājās par 23% jeb no 6,01 eiro uz 4,68 eiro.
Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samazinājās par 48% jeb no 3,47 eiro uz 1,79 eiro, bet pacientu kopējais līdzmaksājums par kompensējamo zāļu iegādi samazinājies par 10 miljoniem eiro.
PVN likme samazināta, tomēr augstāka kā citviet
Latvijā jau šobrīd tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% visiem medikamentiem, tomēr Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2021. gada ziņojumā "Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā" norādīts, ka Latvijas salīdzinoši augstā PVN likme zālēm ir faktors, kas veicina lielus pacientu personīgos maksājumus.
Nekompensējamo zāļu ražotāja cenas neviens neregulē
Latvijā šobrīd ir spēkā normatīvais regulējums, kas nosaka zāļu maksimālo uzcenojuma apmēru un piemērošanas kārtību lieltirgotājam un aptiekai. Šis uzcenojums ir atšķirīgs – nekompensējamām zālēm tas ir lielāks nekā kompensējamām zālēm.
PVO norādījusi, ka šis uzcenojums ir lielāks arī salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Arī Konkurences padomes 2019. gada ziņojumā norādīts uz nepieciešamajiem uzlabojumiem uzcenojumu veidošanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.
Latvija šobrīd neregulē nekompensējamo zāļu ražotāja cenas.
Ražotāji mēdz piemērot atlaides un veikt mārketinga maksājumus lieltirgotavām, bet šobrīd šo atlaižu vai maksājumu ietekme uz gala cenu patērētājam netiek regulēta.
Aptieku vertikālā integrācija – pozitīva komercdarbībai, riskanta patērētājam
Latvijā netiek regulētas aptieku īpašuma tiesības un ir atļauta tā sauktā vertikālā integrācija, kur zāļu lieltirgotājam var piederēt aptiekas, norāda VM.
"Šādai integrācijai ir pozitīvi efekti, jo ļauj efektīvāk veikt komercdarbību, rada resursus, kas ļauj ieviest inovācijas un efektīvi izpildīt regulācijas prasības. Vienlaikus tas var radīt riskus patērētājiem, jo preču klāsts lieltirgotavām piederošajās aptiekās tiek veidots atbilstoši to komerciālam izdevīgumam, kā arī lieltirgotava primāri ir ieinteresēta apkalpot un nodrošināt zāļu pieejamību sev piederošā aptiekā," atsaucoties uz Konkurences padomes ziņojumu, norādījusi VM.
Praksē vertikālā integrācija var izdarīt spiedienu uz zāļu cenas paaugstināšanu,
jo zāļu ražotājiem, kuri piešķir finansiālus labumus lieltirgotavām, šie piešķirtie finansiālie labumi ir jākompensē ar zāļu cenu.
Vertikālā integrācija var radīt risku farmaceita profesionālajai neatkarībai.
Rosina recepšu zālēm noteikt vienotu uzcenojuma mehānismu
Veselības ministrija iecerējusi līdz nākamā gada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamo normatīvo aktu projektus, kuros būtu noteikti vairāki jauninājumi.
VM iecerējusi visām recepšu zālēm noteikt vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, piemērojot tām kompensējamo zāļu uzcenojumu un cenu veidošanas principu, kā arī visām recepšu zālēm izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli,
samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Plāns paredz Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cenām nepārsniegt zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
VM rosina receptēs ārstam norādīt zāļu vispārīgo nosaukumu, ja vien pacientam nav medicīniski pamatotas nepieciešamības lietot konkrēta (komerciāla) nosaukuma zāles.
Tāpat VM rosina sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt iespēju recepšu zālēm noteikt samazinātu PVN likmi.
Līdz nākamā gada 1. aprīlim Veselības ministrija plāno izvērtēt atlaižu piemērošanas recepšu zālēm aizliegumu un ieviest nosacījumu, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda.
Plāno palielināt kompensējamo zāļu kompensācijas apmēru
VM līdz nākamā gada 1. jūlijam iecerējusi izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5% kompensācija, iegādājoties zāles aptiekā.
Kompensējamām zālēm 50% kompensācijas apmērs tiktu palielināts uz 75%.
Savukārt līdz 2025. gadam VM izvērtēs iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārā gadā.
Līdz nākamā gada 1. aprīlim Nacionālajam veselības dienestam jāpārskata kompensējamo zāļu saraksts un nepieciešamības gadījumā jāiekļauj tajā papildu zāles.
Kompensējamo zāļu sarakstā VM iecerējusi paplašināt speciālistu un ģimenes ārstu pilnvaras, kā arī atvieglot ģenērisko, biosimilāro un paralēli importēto zāļu iekļaušu tajā.
Zāļu krājumu datubāzes izveide
Lai atvieglotu zāļu pieejamību, VM līdz 2025. gada janvārim iecerējusi izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas noteiktu aptiekām ar tirgus daļu virs 10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā.
Tāpat iecerēts uzlabot informācijas apmaiņu par aktuālajām zāļu piegādēm, piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību.
Līdz nākamā gada 1. jūlijam Veselības ministrija izvērtēs iespēju ieviest zāļu lieltirgotavu dalījumu pilna un nepilna sortimenta lieltirgotavās, nosakot pienākumu zāļu ražotājam noslēgt līgumu ar visām pilna sortimenta zāļu lieltirgotavām par zāļu piegādēm un krājumu veidošanu.
Zāļu pieejamības nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 26 miljoni eiro
VM aprēķinājusi, ka zāļu pieejamības nodrošināšanai nākamajos trīs gados būtu nepieciešami aptuveni 26 miljoni eiro. Šo naudu VM iecerējusi gūt, pārdalot valsts budžeta līdzekļus no veselības aprūpes pasākumu īstenošanai 2024.–2026. gadā rezervētā finansējuma 275 miljonu eiro apmērā ik gadu.
VM uzsvērusi, ka valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijas pacientiem efektivitāti sniedz jau īstermiņā, samazinot izdevumus stacionāra līmenī.
VM paredzējusi, ka
ar rosinātajām izmaiņām zāļu cenas pacientiem samazinātos par aptuveni 15–20 %, bet visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti tiktu kompensēti vismaz 75% apmērā.
Tāpat iecerētās pārmaiņas uzlabotu zāļu un informācijas pieejamība un atklātību, kā arī paaugstinātu pacientu paļāvību uz veselības sistēmu. Jaunā uzcenojumu modeļa izstrādes laikā diskusijās VM plāno iesaistīt arī farmācijas nozares pārstāvjus.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda cerību, ka valdība VM ieceres uzklausīs jau šogad.
"Tas ir plāns, kā varam iet uz to, lai nākamā gada otrajā pusē medikamentiem būtu zemākas cenas, mainītu uzcenojumu kārtību, uzliktu griestus, lai nevarētu nopelnīt vairāk, lai būtu vienota sistēma, kad pacients var uzzināt, kurā aptiekā un par kādu cenu ir pieejams medikaments. To varam izdarīt tikai sadarbībā ar nozari, un šobrīd nozare nāk pretī," pauda ministrs.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu norādīja, ka par veselības aprūpei atvēlētā finansējuma pārdali gaidāmas diskusijas Saeimā. "Saeima debatēs, kā ģimenes ārstiem sadalīt šo finansējumu. Ir skaidrs, ka jāspēj nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamība, svarīgi, lai ārsti to nodrošina un viņiem par to samaksā," sacīja Mieriņa.
