ĪSUMĀ:
- Skolēnu sasniegumi Rīgā un pilsētās arvien ir ievērojami labāki nekā lauku skolās.
- Latvijā ir mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem, bet mazāk arī izcilnieku nekā vidēji OECD.
- Matemātikā sniegums, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies, bet ir augstāks par OECD vidējo.
- Dabaszinātnēs rezultāti 2022. gadā uzlabojās, tie ir virs OECD vidējā līmeņa.
- Sniegums lasītprasmē samazinājies un ir OECD valstu vidējo rezultātu līmenī.
- Atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā - trešais augstākais starp OECD valstīm.
Pētījums liecina, ka Latvijā skolēnu sasniegumi Rīgā un pilsētās arvien ir ievērojami labāki par viņu vienaudžu sasniegumiem lauku skolās, turklāt vislabākie sasniegumi ir Valsts ģimnāzijās, tām seko ģimnāzijas, vājāki sasniegumi ir vidusskolās un vēl sliktāki – pamatskolās, par pētījuma secinājumiem medijus informēja Izglītības un zinātnes ministrija.
Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem mācībās, taču mazāk ir arī izcilu skolēnu ar augstiem rezultātiem nekā vidēji OECD. Tas nozīmē, ka Latvijā skolotāji vairāk uzmanības velta skolēniem, kuri mācās sliktāk, un palīdz sekmes uzlabot, bet mazāk vērības velta ļoti labajiem skolēniem, minēja pētījuma vadītāja Latvijā Rita Kiseļova.
"Diemžēl mums līdz šim galvenais mērķis ir 9. klasē nokārtot eksāmenus.
Kamēr tas būs galvenais mērķis, un kamēr skolotājs uz to arī strādās, tad tie, kas varētu būt labāki, tie, kas varētu izcilākas sekmes iegūt, viņi paliek novārtā. Tā diemžēl mums ir. Ir valstis, kur attieksme pret izcilajiem skolēniem ir tāpat kā pret skolēniem ar speciālām vajadzībām. Jā, viņiem arī atbalsts ir vajadzīgs, nav tā, ka speciālās vajadzības ir tikai vienā virzienā. Nē. Arī šiem talantīgajiem ir savas vajadzības. Ar viņiem ir jāstrādā citādi. Šeit mēs droši vien atduramies pret to – laiks, klase, droši vien arī disciplīna," sacīja Kiseļova.
Skolēnu sniegums matemātikā
“PISA 2022” pētījumu IZM uzdevumā veic LU Izglītības pētniecības institūts, tajā piedalījās 5373 skolēni, 225 skolas, pārstāvot aptuveni 16800 skolēnus, kas dzimuši 2006. gadā, kuri mācās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes) ne zemāk par 7. klasi. PISA dalībnieki galvenokārt ir devīto klašu skolēni (86%).
Pētījums notika 37 OECD valstīs un 44 partnervalstīs, visā pasaulē tajā piedalījās 690 000 skolēnu.
Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2022 ‒ pirmie rezultāti un secinājumi
OECD sagatavotais Latvijas rezultātu apraksts latviešu valodā
2022. gada pētījuma ciklā vērtēta skolēnu spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās.
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā (483 punkti) ir augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (472 punkti),
un tie būtiski neatšķiras no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem.
Latvijas skolēni ar vidējiem sasniegumiem matemātikā (483 punktiem) ieņem dalītu 10.–19. vietu starp OECD valstīm un 14.–23. vietu starp visām "PISA 2022" pētījuma dalībvalstīm (81 valsts).
Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā (575 punkti), Makao (Ķīna) (552 punkti), Taivānā (Ķīna) (547 punkti), Honkongā (Ķīna) (540 punkti), Japānā (536 punkti), Korejā (527 punkti), Igaunijā (510 punkti), Šveicē (508 punkti), Kanādā (497 punkti), Nīderlandē (493 punkti).
Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022. gada pētījumā ir samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018. gada rezultātu.
Pētījumā ir izveidots arī indekss, kas raksturo skolēna satraukuma līmeni par matemātiku, skolēniem vērtējot savas izjūtas, mācoties matemātiku. 39% Latvijas skolēnu atzīst, ka viņiem matemātika padodas viegli, trešajai daļai skolēnu matemātika ir viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem, bet gandrīz visi (90%) vēlas gūt labas sekmes matemātikas stundās.
Skolēnu sniegums dabaszinātnēs
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs (494 punkti) ir augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (485 punkti). Šie rezultāti ierindo Latvijas skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs dalītā 11.–25. vietā starp OECD valstīm un 15.–22. vietā starp visām valstīm, kuras 2022. gadā piedalījušās pētījumā (81 valsts).
2022. gadā, vidējiem sasniegumiem pieaugot par 7 punktiem, tie ir virs OECD vidējā līmeņa.
Ievērojami ir pieauguši tieši zēnu vidējie sasniegumi. Latvijā ir mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem dabaszinātnēs (zemāk par 2. kompetences līmeni ir 16,5%) nekā OECD valstīs vidēji (24%).
Skolēnu sniegums lasīšanā
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir 475 punkti, kas ir OECD valstu vidējo rezultātu līmenī (476 punkti).
Ar šo sniegumu Latvijas skolēnu rezultāti ierindojas dalītā 16.–28. vietā starp OECD valstīm un 20.–32. vietā starp visām pētījuma dalībvalstīm 2022. gadā.
Vidējie sasniegumi skolēniem Latvijā nav atšķirīgi no Itālijas, Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Portugāles, Norvēģijas, Horvātijas, Spānijas, Francijas, Izraēlas, Ungārijas un Lietuvas skolēnu vidējiem sasniegumiem.
Lasīšanas kompetencē mūsu skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājušies par 4 punktiem, bet OECD valstīs par 16 punktiem.
Latvijas skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā ir 4,2%, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs (7,2%) Salīdzinot ar 2009. gada pētījumu, kad lasīšana bija galvenā satura joma, šis Latvijas skolēnu snieguma rādītājs praktiski nav mainījies (4%).
Tomēr lasītprasmes ziņā mūsu skolēni atpaliek no vienaudžiem Lietuvā un ir ļoti tālu iepakaļ arī skolēniem Igaunijā. Atbildot, kāpēc Igaunijā skolēniem veicas tik labi, izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") medijiem norādīja, Igaunijā daudz agrāk uzsākta izglītības reforma, kas idejiski līdzīga mūsu "Skolai 2030", un tā jau nes augļus, un Igaunijā izglītību uzlūkojot kā lielu vērtību, vērtību skalā tā esot daudz augstāk nekā pie mums.
Uz jautājumu, vai, piemēram, lasītprasmes uzlabošanai Igaunijā ir kādas īpašas programmas, šīs valsts Izglītības un pētniecības ministrijas vadošā analītiķe Eda Tagametsa pauda: "Nedomāju, ka mums ir kas līdzīgs oficiālai valsts līmeņa lasītprasmes programmai. Bet, protams, skolotāji, redzot rezultātus, izdara secinājumus. Piemēram, ja zēni lasītprasmē atpaliek no meitenēm, skolotājs domā, ko var darīt savā klasē, lai mudinātu zēnus saņemties. Man šķiet, ka drīzāk notiek tāda mikrointervence katrā atsevišķajā klasē, katrā skolā, un kopumā tas ietekmē līmeni visā valstī."
Atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā – trešais augstākais starp OECD valstīm
Covid-19 pandēmija bija būtisks pārbaudījums izglītības sistēmai, un Latvijas skolēni norādījuši, ka nav apmeklējuši skolu klātienē vidēji 6,6 mēnešus, kas ir viens no garākajiem periodiem starp OECD un Eiropas valstīm.
Svarīga loma attālināto mācību laikā bija skolas atbalsta pasākumiem. Latvijas skolēni augstu novērtējuši savas skolas atbalstu attālināto mācību laikā – skolas aktivitāšu indekss Latvijai ir trešais augstākais starp OECD valstīm (aiz Somijas un Īrijas).
Gandrīz visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs 2022. gadā skolēnu sniegumam mācībās bijis bezprecedenta kritums, ja salīdzina ar 2018. gadu.
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumu parasti veic ik pēc trim gadiem. Iepriekšējais izvērtējums notika 2018.gadā, taču kovida pandēmijas dēļ nākamais sekoja tikai 2022., nevis 2021.gadā, kā bija paredzēts iepriekš. Visticamāk, ar pandēmiju saistīto ierobežojumu un attālināto mācību dēļ vidējie rādītāji trīs galvenajos parametros – zināšanās matemātikā, lasītprasmē un dabaszinībās – ir radikāli pasliktinājušies.
Mērķis – iekļūt desmitniekā
Latvijā samērā nesen noslēgta vērienīgākā izglītības reforma "Skola 2030", kas bija mērķēta uz pāreju no modeļa – skolotājs klases priekšā lasa, bet skolēni pieraksta, uz pieeju, kurā skolēni vairāk iedziļinās, mācās paši un risina problēmas. Vaicāta par šīs reformas ietekmi uz PISA testu, izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka vēl to nevar just. Cer, ka rezultāti būs labāki nākamreiz.
Politiskās partijas, to vidū arī "Jaunā Vienotība" pirms Saeimas vēlēšanām pērn izglītībā nosauca mērķi – būt PISA testā desmit labāko valstu vidū. Vai ministrei šis mērķis šķiet izpildāms?
"Kamēr es vadīšu [ministriju] – nē. Nu, ja es nevadīšu vēl kādus gadus 15. [Smejas]. Bet jāsaprot, ka, lai mēs PISĀ būtu desmitniekā, ka tie bērni, kas šogad sāka pirmo klasi, tātad 8., 9. klasē notiks viņiem šis mērījums, tajā brīdī varētu notikt pārmaiņas. Tātad tie būs 8 līdz 9 gadi, kamēr mēs mainām šos rezultātus.
Šobrīd tā starpība ir gana liela, lai mēs izrautos desmitniekā. Es domāju, ka mērķis iekļūt desmitniekā mums ir," sacīja ministre.
Šo mērķi sasniegt izdevies mūsu kaimiņiem – igauņiem. Viņi visās kompetencēs noturas desmit labāko valstu vidū, uzrādot visās kompetencēs augstus rezultātus.
Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas vadošā analītiķe Eda Tagameta uzskata, ka viņu veiksmes pamatā ir "vidusskolu autonomija, liela pedagogu un direktoru rīcības brīvība,
kas ļauj izvēlēties un pielietot labākās metodes un mācību materiālus, piemērojot tos savām klasēm. Tāpat mūsu veiksme ir liela vienlīdzība starp skolām, no kā izriet, ka atšķirības starp lauku un pilsētu skolām nav tik lielas. Mums ir arī augstas kvalifikācijas skolotāji, kas ir labākie savā nozarē. Es teiktu, ka augstas gaidas un liels atbalsts ir mūsu veiksmes pamatā."
Arī Latvijā ir mēģināts un solīts vidusskolas kā Igaunijā pārņemt valsts pārziņā. Bet asu pašvaldību iebildumu dēļ tas netika īstenots, un ministre otrdien atbildēja, ka šobrīd tas netiks atkārtoti virzīts.
