Vēl nedēļas sākumā ogaudzētavā "Very Berry" valdīja kailsals, bet tagad bieza sniega kārta apsedz ogulāju rindas. Saimniece Sauškina mainīgo ziemu uztver mierīgi. Saka, ka uztraukumam būs pamats, ja sals kļūs pavisam bargs – būs vairāk nekā -27 grādus auksts.
"Redziet, vidus ir pilnīgi zaļš. Viņš ir dzīvs. Bet mums ir bijis arī tā, ka viss ir ideāli, kā pagājušajā gadā. Pumpuri zaļi, smuki un tad uznāk -11 grādi maijā. Un tad ir viss, nekā," sacīja saimniece.
Izdzīvojuši, jo nodarbojas vēl ar pārstrādi. Pērn nosala teju visi pumpuri gan dzērveņu, gan melleņu laukos. Tiesa, nevis ziemas sala, bet pavasara salnu dēļ. Mēģināts ogulājus glābt, aplejot tos ar ūdeni. Tad augs apaug ar ledu un tā vidū pumpuram paliek silts, skaidroja saimniece. Taču arī tas nelīdzēja, jo salnas bija pārāk bargas. Vasarā ogulāji atkopušies, rudenī – ieziemoti.
"Dot varu cinku, kāliju, kalciju. Ja viņi aiziet gulēt veseli, sagatavojušies ziemai, tad arī viņi ziemā būs izturīgi," stāstīja Sauškina.
Ir arī citas likstas – slimības, bet tās ir visur. Saimniece ir pārliecināta, ka tieši Latvijas ziemeļaustrumdaļā ar augļkopību ir izdevīgāk nodarboties, jo, lai gan te ir aukstāk, klimats ir stabilāks.
"Man zvana no Alsungas un saka: "Gundega, kā tu domā, vai man šonakt vajadzētu laistīt dzērvenes?" Bet man sniegs līdz ceļiem! Kā – laistīt?! Viņiem jau sen ir nokusis, viņiem jau ir silts, viņiem viss sāk mosties," atminējās saimniece.
Nosalušu ziemāju vietā varēs iesēt vasarājus, bet, ja nosals ogulājs – jāgaida četri gadi. Apdrošināt šādus laukus praktiski nav iespējams.
Tāpēc Gundega devās uz Briseli, lai ar iepriekšējo zemkopības ministru cīnītos par finansējumu kompensācijām. Gada beigās nu jau ar jauno ministru pavisam citas diskusijas par pievienotas vērtības nodokļa likmi.
"Mums pārmet, ka mēs esam lielākie zagļi, negodprāši, ka mūsu nozare ekonomikā ir vismelnākā, ka esam ir pelēkajā zonā. Bet tas ir tāpēc, ka mums ir tik liela konkurence. Konkurence ar Poliju," viedokli pauda Sauškina.
Tomēr kopumā nozarē izaugsme ir. Vasarā lielveikalos varēja brīnīties, ka jāņogas ievestas no Čīles, bet ārzemniekus tuvākajā laikā cer izkonkurēt vietējie Latvijas audzētāji. Protams, ja daba pažēlos.
