Visvairāk pērn cilvēki atgriezušies Kurzemē un Rīgas reģionā.
Precizējums
Rakstā apkopoti dati par cilvēkiem, kuri dzimtenē atgriezušies ar reemigrācijas koordinatora atbalstu.
Vidzemē 181 reemigrants
Tikmēr Vidzemes reģionā pērn krietni pieaudzis reemigrantu skaits, liecina Vidzemes plānošanas reģiona dati. Vidzemes pašvaldībās no dažādām valstīm pērn atgriezies 181 cilvēks, bet vēl gadu iepriekš atgriezās tikai 61. Potenciāli tuvākajos gados Vidzemes pusē vēl varētu atgriezties 59 ģimenes, lēš reģiona reemigrācijas koordinatore Inga Madžule.
Madžule skaidroja reemigrācijas pieauguma iespējamos iemeslus: "Piemēram, dzīve Anglijā un Īrijā kļūst dārgāka, un cilvēki saprot – lai varētu kvalitatīvi dzīvot, Latvijā, ja atrod darbu, nav nemaz tik slikti.
Galvenokārt pārvācas ģimenes ar bērniem, jo viņi tomēr saprot, ka Latvijā ir bezmaksas izglītība un tā tomēr ir augstākā līmenī.
Tāpat ģimenes vēlas, lai bērni runā latviešu valodā. Ja tie ir reģioni, tad cilvēki pārceļas uz vietām, kur ir vairāk darbavietu – Valmierā, Cēsīs un Ogrē. Cik es zinu, cilvēki pēc atgriešanās meklē darbu, bet reģionos varbūt ir grūtāk atrast darbu ar valodas zināšanām, jo šeit ir vairāk vajadzīgi cilvēki, kas strādā ražošanā. Manā skatījumā – nedaudz grūtāk varbūt tieši sievietēm atrast darbu, jo vīrietis [atradīs], ja ir strādājis ražošanā vai celtniecībā, tur reģionos pietrūkst darbaroku."
Zemgalē atgriezušies 118 cilvēki
Zemgales reģionā pērn atgriezušies 118 cilvēki, kas ir aptuveni par 20 vairāk nekā 2022. gadā. Visvairāk Zemgalē cilvēki atgriezušies tieši Jelgavas novadā – no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas. Pārsvarā arī šajā reģionā atgriežas ģimenes ar bērniem, kuri sasnieguši skolas vecumu, un vecāki vēlas, lai atvases iegūst izglītību Latvijā.
"Visbiežāk piemin izglītības līmeni Latvijā, valodu un arī medicīnas līmeni, un cenas. Tāpat ģimenes, kurās ir mazi bērni, īpaši izjūt radinieku trūkumu ārvalstīs. Biežāka problēma ir mājoklis, ja nav savs īpašums palicis, bet viss ir pārdots pirms prom braukšanas, tad reemigrantiem jārēķinās ar to, ka būs nepieciešams kaut ko īrēt, jo Latvijas reģionu pašvaldības bieži nav dzīvojamo platību, ko piedāvāt. Otrs ir arī nodarbinātības izaicinājumi. Ja nav savu ideju par savu uzņēmumu, tad mazākās pašvaldībās ir izaicinājums atrast darbu. Taču reemigranti ir apņēmības pilni un neviens negaida, ka viņiem kaut ko dos," klāstīja Zemgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Agnese Bokta.
Latgalē sarucis reemigrantu skaits
Latgales plānošanas reģiona reemigrācijas kontaktpersona Ruta Priede iezīmēja, ka Latgalē gan reemigrantu skaits sarucis. Šajā reģionā pērn atgriezušies 136 cilvēki, bet vēl pirms gada Latgalē atgriezās 197 cilvēki.
Arī Latgalē lielākoties atgriezušies cilvēki no Lielbritānijas un Īrijas, kam darbu izdevies atrast savā reģionā. Tāpat daļa reemigrantu uzsākuši savu uzņēmējdarbību, piemēram, kokapstrādes vai viesmīlības jomā. Latgales pusē reemigrantiem viens no aktuālajiem izaicinājumiem ir valodas zināšanu atjaunošana.
"Viens no Latgales reģiona specifiskākajiem jautājumiem ir valodas zināšanas, īpaši, ja cilvēks ir bijis prombūtnē 15 vai 20 gadus. Tad interesējas par to, kādas ir valodas apguves iespējas Latgalē. Aizvien vairāk pie mums vēršas pirmspensijas vecuma cilvēki, kas ir nostrādājuši ilgu laiku ārzemēs, bet vēlas atgriezties un nostrādāt pēdējos pirmspensijas gadus jau Latvijā. Protams, arī tāds pozitīvs mirklis, ka darbspējīgie cilvēki, kas ir atgriezušies, arī veiksmīgi atrod un uzsāk darbu Latgalē, nemaz nemeklējot starpposmā kaut kādas bezdarbnieka pabalsta iespējas," pastāstīja Zemgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Agnese Bokta.
Pērn kopumā visos reģionos no dažādām valstīm uz Latviju reemigrējuši 909 iedzīvotāji, kas ir par aptuveni 250 cilvēkiem vairāk nekā 2022. gadā, liecina Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas apkopotie dati.
