Elektronisko cigarešu, kas sauktas par veipiem, pamatā ir glicerīna un propilēnglikola šķidrums, kas, plūstot cauri baterijas uzkarsētai spirālei, iztvaiko, tādā veidā radot smēķēšanas dūmu efektu. Īpašu popularitāti tie iemantoja, tirgū parādoties vienreizlietojamiem veipiem. Veipi ir gan ar, gan bez nikotīna, un būtiska atšķirība no cigaretēm – tie nesmird, bet patīkami smaržo.
Latvijā par tirgus līderi kļuva pašmāju uzņēmums "Pro Vape" ar e-cigarešu zīmolu "Salt", par kura īstu veiksmes stāstu liecina uzņēmuma finanšu rādītāji. 2020. gadā "Pro Vape" apgrozījums bija 11 miljoni eiro, peļņa – 3 miljoni. Bet jau nākamajā – 2021. gadā – finanšu rezultāti trīsreiz lielāki: 39 miljonu eiro apgrozījums un vairāk nekā 10 miljonu eiro peļņa.
Kā liecina LTV novērojumi, daļa no biznesa veiksmes veidojas arī uz Latvijas pusaudžu rēķina, lai gan oficiāli arī šīs cigaretes var iegādāties tikai no 18 gadu vecuma. Lai gan "Aizliegtais paņēmiens" jau pirms gada cēla trauksmi par šo problēmu, mainījies nekas nav, un vecāki un skolas turpina cīnīties ar pusaudžu smēķēšanu.
Iepriekšējā Saeimas sasaukumā toreizējais deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") solīja virzīt vienreizlietojamo veipu ar smaržām aizliegumu. Taču lēmums aizvien nav pieņemts. Tagad Skride pauda, ka ierobežojumus bija izdevies pieņemt divos lasījumos, bet nepaguva trešajā – galīgajā: "Mēs noteikti būtu noveduši līdz galam. Faktiski tur viens, divi mēneši vēl pietrūka."
Patlaban pie šī jautājuma risināšanas ķērusies arī 14. Saeima, šo iniciatīvu pārņemot no iepriekšējās. Tagad gaidāms gan atkārtots otrais lasījums, gan arī vēl trešais. Turklāt nākušas klāt arī divas sabiedriskās iniciatīvas portālā "Manabalss.lv", no kurām viena aicina aizliegt šādas cigaretes, bet cita mudina tās atstāt. Otrās iniciatīvas autors, žurnālists Toms Lūsis uzskata, ka no aizlieguma cietīs arī pieaugušie, kas tos smēķē, izplatība pusaudžu vidū vairāk jākontrolē.
Pret aizliegumu uzstājas arī Beztabakas produktu asociācija, kuras biedru vidū arī jau pieminētais Latvijas uzņēmums "Pro Vape". Tikmēr par aizliegumu iestājas Veselības ministrija, kā galveno problēmu izceļot tieši cigarešu aromātus.
Ko zinām par izplatību?
"Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās datos par vienreizlietojamo elektronisko cigarešu izplatību. Lai gan tendences ir līdzīgas, jāatzīst, ka pavisam svaigu datu nav nedz Latvijā, nedz arī Eiropas Savienības līmenī.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2019. gadā veiktā pētījumā uzrunāti 13–15 gadus veci pusaudži par to, ko viņi ir smēķējuši pēdējā mēneša laikā. Tolaik "Salt" tirgū vēl nemaz nebija.
Izrādās – smēķējošu pusaudžu īpatsvars pēdējos gados ir samazinājies no 45% 2007. gadā līdz 23% 2019. gadā. Otrs secinājums – tabakas cigarešu vietā nāk elektroniskās cigaretes.
SPKC atzina, ka šobrīd aina, iespējams, varētu būt citādāka, tomēr jaunu pētījumu nesteidz veikt, jo tas ir dārgi.
Tikmēr Lielbritānijā izmaiņas ir izpētītas. Vecuma grupā no 11 līdz 18 gadiem elektronisko pīpētāju skaits 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājies divas reizes – no 4% uz 8,6%.
Līdzīgas tendences kā pētījumā par pusaudžu smēķēšanas paradumiem ir arī SPKC 2020. gada otrajā pusē veiktajā pētījumā par Latvijas sabiedrību kopumā no 15 līdz 74 gadiem. Kopējais smēķētāju skaits samazinās: ja 2012. gadā ik dienu smēķēja 52% vīriešu un 17,6% sieviešu, tad 2020. gadā regulāri smēķējošo vīriešu īpatsvars saruka līdz 35,6%, bet sieviešu – līdz 10,7%. Pētījums uzrādīja, ka smēķē arī elektroniskās cigaretes, kā iemeslus minot to, ka tādas jau smēķē draugi, paziņas un tuvinieki; tās nesmird un cilvēkiem arī tās patīk, kā arī tās esot mazāk kaitīgas.
Divi galvenie elektronisko cigarešu izvēles iemesli: "vēlos pārtraukt vai samazināt tabakas patēriņu" un "elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas". No šiem cilvēkiem aptuveni 30% norādījuši, ka cigaretes ar tabaku vairs nesmēķējot, 27% tabakas cigaretes tagad smēķē mazāk un 20% bija atmetuši, bet tagad pie tabakas atgriezušies, un vēl 20% atzina, ka bez izmaiņām.
Kopumā neviens no šiem pētījumiem neuzrāda, ka elektronisko cigarešu bums būtu vairojis kopējo smēķētāju īpatsvaru. Te gan liela loma varētu būt datu svaigumam.
2022. gadā pētījumu veica socioloģisko pētījumu uzņēmums SKDS pēc Bezdūmu nozares asociācijas pasūtījuma. Tajā atklājās, ka Latvijā elektroniskās cigaretes smēķē 38% pilngadīgo, turklāt izrādās – daļa pīpētāju lieto vairākus produktus vienlaikus.
Tātad elektronisko cigarešu aizliegums skartu ne tikai pusaudžus, bet lielu daļu pieaugušo, no kuriem savukārt daļa ar elektroniskām cigaretēm aizstāj tabakas cigaretes.
Cik kaitīgi?
Pirmais arguments elektronisko cigarešu labā – tās ir mazāk kaitīgas nekā parastās. Šai tēzei kā galvenā atsauce tiek izmantots Lielbritānijas valdības veselības jomas ekspertu secinājums, kas atjaunināts 2022. gadā:
"Tvaicēšana rada tikai nelielu daļu no smēķēšanas riska un ir vismaz par 95% mazāk kaitīga nekā smēķēšana, tas ir, smēķēšana lietotājiem ir vismaz 20 reizes kaitīgāka nekā tvaicēšana."
Kopumā tam piekrīt medicīnas zinātņu doktors, alergologs, pneimonologs Māris Bukovskis: "Šeit mēs varētu uzskatīt lielā mērā, ka patiesībā atbilde ir "jā". Jautājums ir, par cik procentiem, tas varbūt ir cits. Tradicionālo cigarešu smēķēšana ir vissliktākais veids, kā uzņemt nikotīnu. Viskaitīgākais. Degšanas produkti, 6–7 tūkstoši dažādu vielu, no kurām desmitiem atzītas vai potenciāli ir uzskatāmas par kancerogēniem. Darva, kvēpi, dažādas citas vielas, kas būtībā rada gan plaušu, gan sirds un asinsvadu, gan onkoloģiskas, gan dažādas citas saslimšanas."
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka runa ir par mazāku kaitējumu, nevis nekaitīgumu. "Man savā laikā radās tāds diezgan krāšņs salīdzinājums. Vienā gadījumā, ja mēs runājam par parastajām cigaretēm, tad iedomājamies, ka mēs iedzeram naftu. Un otrā gadījumā attiecīgi mums ir tukša benzīna kanna, mēs tur esam ielējuši ūdeni. Saskalinājuši šo kannu, un tad mēs iedzeram šo šķīdumu. Tātad atšķirība varētu būt diezgan būtiska, bet tas absolūti neizslēdz pilnībā visus riskus," skaidroja Bukovskis.
Galvenie riski, pret ko vēršas arī Veselības ministrija, ir tā saucamie aromatizatori, kas tvaikam piešķir smaržu. Pirmkārt, to efekts ilgtermiņā nav zināms.
"Lielākā daļa [aromatizētāju] ir domāti kā pārtikas piedevas – dažādas garšas, aromāti. Bet tās absolūti neviens nav pārbaudījis un testējis inhalācijās. Apēdot tas, protams, visticamāk, varētu būt absolūti nekaitīgi, bet neviens nav devis garantiju, ja šīs vielas ieelpojam. Un, attiecīgi nonākot plaušās, tās izraisa dažāda veida imūnatbildes reakcijas, iekaisumu. Rezultātā pacientam veidojas plaušu slimība, kura noved pie elpošanas nepietiekamības," norādīja Bukovskis.
Ražotāji gan par šīm vielām cenšas nerunāt. Piemēram, Bezdūmu nozares asociācija mājaslapā ievietojusi lielu rakstu ar Apvienotās Karalistes Veselības uzlabošanas un veselības atšķirību biroja secinājumiem par mazāku kaitīgumu. Taču izpaliek sadaļa par aromatizētājiem, par kuriem oriģinālā ir šāds secinājums:
"Kopumā trūkst pierādījumu par to, vai aromatizētāji ietekmē veselības apdraudējumu. Bažas rada tādu produktu iztvaikošana, kas satur aromatizētāju ķīmisko vielu kanēļamaldehīdu, un regulatīvajām iestādēm būtu jāpārskata tā izmantošana e-šķidrumos. (..) Ir ierobežoti pierādījumi tam, ka daži aromatizētāji tvaicēšanas produktos var mainīt šūnu reakciju (no pētījumiem ar dzīvniekiem un šūnām)."
Ko tad saka Beztabakas produktu asociācija par aromatizatoriem? "Nav bijuši pierādīti gadījumi, ka kāds no šiem aromātiem būtu miris. Pretējā gadījumā Eiropas Savienība sen uz šo būtu reaģējusi un noteikusi vispārēju aromātu aizliegumu visā Eiropas Savienībā. Šobrīd šāds regulējums nav un nav plānots. Un tas, ko es gribu papildināt, ka aromāta aizliegumi šobrīd ir noteikti Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Nīderlandē un Somijā. Pārējās Eiropas Savienības valstīs šādu ierobežojumu, aizliegumu nav," sacīja Beztabakas produktu asociācijas valdes loceklis Emīls Ozoliņš.
Un šajā ziņā taisnība – veipos lietotie aromatizatori ir legāli.
"Ja mēs salīdzinām ar farmācijas industriju, tad šeit ir pilnīgi pretēja pieeja. Farmācijas industrijai ir simts reizes jāpierāda produkta efektivitāte un drošība. Pat varētu mainīt vietām drošību un efektivitāti, šādā secībā. Tad
šeit patiesībā var tirgū virzīt jebkuru produktu ar apmēram tādu domu, ka tad jau vēlāk mēs redzēsim, kas notiks ar tiem cilvēkiem pēc tam," komentēja pneimonologs Māris Bukovskis.
Aromātu mušpapīra efekts
Otrs arguments par labu aromatizētu veipu aizliegšanai ir tas, ka tie ar savu smaržu rada mušpapīra efektu, pie kā pielīp gan pusaudži, gan jaunieši, gan arī pieaugušie. Turklāt ir pierādīts, ka aromatizatori rada lielu stimulu sākt smēķēt elektroniskās cigaretes.
Piemēram, Veselības ministrija atsaucas uz ASV veiktu pētījumu (līdzīgs efekts pierādīts arī jau minētājā Lielbritānijas pētījumā). Secināts, ka aromāts pievilina, bet nav skaidrs, vai pēc tam var viegli atmest smēķēšanu:
"Garšas var būt nozīmīgs motivētājs e-cigarešu uzņemšanai, taču garšu loma tabakas smēķēšanas uzņemšanā vai atmešanā nav skaidra. Pierādījumu kvalitāte par e-cigarešu aromātu lietošanu jauniešu vidū kopumā ir zema."
Beztabakas produktu asociācijas valdes loceklis Emīls Ozoliņš tajā saskata labumu: "Tas ir tas, kas daudzus ir motivējis pāriet no daudz kaitīgākas smēķēšanas, cigarešu smēķēšanas uz e-cigaretēm, tieši aromātu klātesamība. Viņus šis produkts uzrunā šo aromātu dēļ. Tādā veidā šie cilvēki pāriet no tradicionālās smēķēšanas uz mazāk kaitīgu alternatīvu. Un, noņemot šos aromātus, šī motivācija šiem cilvēkiem var pazust."
Savukārt Veselības ministrija norādīja, ka aromāti pievilina jauniešus un pievilina pie nikotīna, kas izraisa tālāku atkarību. Šeit gan jāpiebilst, ka veipi ir pieejami arī bez nikotīna.
Tomēr Bērnu slimnīcā ne reizi vien saskārušies ar nikotīna radītu efektu. "Aptuveni pirms diviem mēnešiem ar patiešām smagu nikotīna intoksikāciju uz slimnīcu tika atvests 14 gadus vecs pusaudzis, kurš bija izsmēķējis vairākas e-cigaretes, kā arī lietojis nikotīna spilventiņus," atklāja Bērnu slimnīcas virsārste, bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe.
Asociācijas pārstāvim Ozoliņam gan uz to ir atbilde: "Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, tur noteikti nebūtu tādu kaitīgu ieradumu kā alkohola lietošana vai smēķēšana, vai nikotīna uzņemšana jebkurā formā. Bet ideālā pasaulē mēs nedzīvojam, un realitātē šādi netikumi pastāv. Un valsts uzdevums ir samērīgi reglamentēt kaitīgo vielu apriti, lai tā būtu legāla."
Palīdz atmest cigarešu pīpēšanu?
Vēl viens asociācijas arguments pret aizliegumu ir Lielbritānijas paziņojums, ka elektroniskās cigaretes varētu tikt izmantotas kā ārstnieciska terapija smēķēšanas atmešanai līdzīgi kā, piemēram, nikotīna plāksteri. Tiesa, asociācija nepiemin, ka šāda terapija nebūt nenozīmē lietot elektronisko cigareti ar zemeņu vai kādu citu aromātu.
Vai tiešām elektroniskās cigaretes palīdz atmest smēķēšanu?
"Vairākos pētījumos viņi pierādīja, ka ir šī procentuālā parasto, tradicionālo cigarešu smēķētāju skaita samazināšanās. Un tas tiek pievienots kā viena no papildu metodēm. Ja mēs paskatāmies Eiropu, kontinentālo daļu, šeit ir pat svarīgi reālās dzīves pētījumi. Kas tad notiek, ja mēs tagad tirgū palaižam elektroniskās cigaretes, kā mainās šo smēķētāju proporcija? Un kontinentālās Eiropas,
Eiropas Savienības pētījumos būtībā šo efektu neatklāja, nenovēroja.
Bija atsevišķos pētījumos pat negatīvas, pretējas tendences, kad dažs labs, kurš sāka ar elektronisko cigareti, galu galā turpmāk smēķēja parasto cigareti. Tātad šeit atbildes viennozīmīgas nav. Es domāju, mēs absolūti nesteigsimies ar secinājumiem," sacīja pneimonologs Māris Bukovskis.
Ar suņiem reidos uz skolām
Attiecībā uz pusaudžiem un jauniešiem, par kuru aizraušanos ar veipiem ir lielākais satraukums, tad šādu ceļu viņiem nenovēl ne valsts, ne arī paši ražotāji, kas aizstāvot veipu pieejamību vienīgi pieaugušajiem. Tiesa, cigaretes jebkādā formā jau pašlaik aizliegts pārdot nepilngadīgajiem.
Tomēr jaunieši veipo, un policija cenšas ar to cīnīties – rīko reidus, dodas uz skolām ar suņiem. "Šie suņi tiek mācīti atpazīt nikotīna smaku. Un viņi arī meklē nikotīna smaku, jo katrai lietai un vielai ir sava noteikta smaka. Ko ne vienmēr var saost cilvēks, bet suns saodīs. Šķidrais nikotīns smaržo nedaudz pēc vaniļas," pastāstīja Valsts policijas Kinologu nodaļas vecākā inspektore Ilze Fogele.
Un, ja atrod, tad pusaudžiem un viņu vecākiem draud sods. "Bērnu tiesību aizsardzības likuma 78. pants nosaka to, ka par smēķēšanu, ja to izdarījis bērns, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trim naudas vienībām, kas ir līdz 15 eiro. Un attiecīgi par glabāšanu piemēro arī brīdinājumu vai naudas sodu arī līdz šim trim naudas vienībām," pastāstīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Tatjana Caune.
Policijai darba cīņā ar šo problēmu esot ļoti daudz. "Tā situācija ir akūta skolām. Ienākot tirgū šīm elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, skolas vairāk ziņo. Kamēr nebija šīs ierīces, tad no skolām saņēmām mazāk ziņojumus par to, ka tiek smēķēts tieši izglītības iestādē," pastāstīja Caune.
Skolas pat gaida rindā uz policijas reidiem ar suņiem.
"Elektroniskās cigaretes ir pārāk viegli pieejamas bērniem, un, lai iegūtu šīs ierīces, nav jāiegulda īpaši liela piepūle. Un ne vienmēr vajag arī nelegālo tirgu. Protams, Valsts policija iegulda resursus šajā jomā, un 2022. gada nogalē tika atklāta liela šo ierīču nelegālā ražošana un tirdzniecības vieta, kas tika likvidēta, un izņemts no aprites liels daudzums šo ierīču un šķidrumu," pastāstīja Caune.
Aizliegumi Igaunijā un Lietuvā
Tikmēr aizliegumu par smaržīgajiem "saltiem" jau pieņēmušas kaimiņvalstis. Igaunijā ierobežojums ir kopš 2019. gada, atļaujot vien tabakas un mentola aromatizatorus. Savukārt Lietuvā aizliegums ir kopš pērnā gada, un atļauta tikai tabakas garša.
Vai kaimiņvalstīs ir kas mainījies attiecībā uz jaunās paaudzes smēķēšanu?
Igaunijas veselības ministrs Pēps Petersons atzina, ka problēmas ir aizvien: "Jāsaka, ka Igaunija ir bijusi nedaudz priekšā Baltijas valstīm. E-cigarešu garšas ir aizliegtas. Taču situācija skolās ir patiešām slikta.
Skolēni dabū e-cigaretes melnajā tirgū. Patiesībā mūsu skolas ir pilnas ar e-cigaretēm un arī ar to garšām."
Jaunieši tās pasūtot internetā, arī no Latvijas. "Redzam, ka e-cigaretes ar garšām ir iespējams pasūtīt internetā no Latvijas vai Vācijas, vai citām valstīm. Šo jautājumu es izvirzīju arī Eiropas veselības ministru sanāksmē. Ja tas tā ir, ja mēs nevaram kontrolēt e-cigarešu kustību ar garšu vai bez garšas uz robežām, mums ir jāaizliedz e-cigarešu tirdzniecība tiešsaistē, lai mēs varētu labāk kontrolēt," sacīja Petersons.
Iespējams, jāliek punkts ar elektronisko cigarešu aromatizatoriem plašākā mērogā.
"Jāatzīst, ka nespējam kontrolēt tirgu. Un tāpēc mums tas [vienreizējās e-cigaretes ar garšām] būtu jāaizliedz visā Eiropā," sacīja Igaunijas ministrs.
Arī lietuviešiem iet grūti.
"No 1. jūlija no uzņēmēju puses sākās mēģinājumi diskreditēt šo regulējumu Lietuvā. Dažiem no viņiem viss ir kārtībā, viņi nepārdod šīs elektroniskās cigaretes ar papildu garšu. Taču mums ir divi lieli uzņēmumi, kuri nodarbojas ar šo elektronisko cigarešu un elektronisko šķidrumu pārdošanu. Un šie uzņēmumi neatbalstīja aizliegumu. Un tā viņi, piemēram, sāka pārpakot e-cigaretes un e-cigarešu šķidrumu citā iepakojumā. Uz šiem iepakojumiem nebija norādes par garšu, taču viņi izmainīja e-cigarešu nosaukumu. Piemēram, pirms 1. jūlija tā bija zemeņu garša vai ābolu garša. Pēc 1. jūlija tā ieguva, piemēram, nosaukumu Alabama vai Taiti. Viņi mēģina apgalvot, ka tas ir kāds īpašs tabakas zīmols ar šo īpašo tabakas garšu," pastāstīja Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles biroja direktora vietniece Gražina Beliana.
Līdzīgi kā Igaunijā, arī Lietuvā nākas cīnīties ar pasūtījumiem caur internetu. Viss vienkārši ir ar Lietuvā reģistrētām mājaslapām, bet tās "pārvācas" uz citām adresēm. "Apmēram sešas vai septiņas lapas tika bloķētas. Un tad šīs interneta lapas "pārcēlās" uz citām valstīm. Tās tika pārveidotas citu valstu lapās, bet ar to pašu nosaukumu. Atšķīrās tikai mājaslapas nobeigums – nevis ".lt", bet ".com" vai kaut kas cits," pastāstīja Beliana.
Starp citu, ar Lietuvu ir saistīts kāds stāsts, ko pavisam nesen Facebook lapā izplatīja Beztabakas produktu asociācija ar draudīgu vēsti, ja Latvijā tikšot kaut kas aizliegts: "No Lietuvas jau ir satraucošas ziņas, kur vairāki jaunieši nogādāti slimnīcās pēc tam, kad veipojuši nezināmas izcelsmes šķidrumu, kurš satur pat žurku indi un antifrīzu."
Bet vai tā ir patiesība? "Jā, mums ir zināma pieredze ar šiem stāstiem. Kā speciālisti mēs varam teikt, ka tā nebija žurku inde. Droši vien elektronisko cigarešu šķidrumos tika izmantotas jaunas psihoaktīvās vielas, tādas kā sintētiskie kanabinoīdi vai katanoni. Un šajā gadījumā tam, iespējams, nebija sakara ar legālo biznesu. Es domāju, ka visa šī darbība pakrīt zem narkotiku likuma un visiem šiem narkotiku aizliegumiem. Es zinu, ka tagad notiek vairākas izmeklēšanas un viņi mēģina atrast narkotiku tirgotājus. (..) Tā nebija žurku inde vai kas cits," sacīja Beliana.
