Mācību diena jau sen kā noslēgusies, bet Rudzātu vidusskolas logos spoža gaisma. Pilns pagalms automašīnām, arī skolas zāle gandrīz pilna. Sasēduši skolotāji un skolēni, taču viņi šoreiz pārsvarā klusē. Apspriest skolas likteni ieradušies vecāki un pašvaldība darbinieki, deputāti:
"Vai šo Čakšas neprātu ir iespējams kaut kā apturēt un vērst kaut kā jēgpilnāk? Kas no novada ir plānots darīt, vai arī ķepiņas ir gaisā, mēs jau esam padevušies?"
"Aizbraucām vēlreiz uz Rīgu un mums strikti pateica – naudas jums nebūs. Jūs varat te fantazēt un cīnīties, cik jūs gribat."
"Tas viss tiek darīts vienkārši amorāli. Lai sastrīdētu cilvēkus, lielās skolas ar mazām."
"Nav bērnu, adoptējiet, savediet!"
"Kāda ir skolas prioritāte? Izmācīt bērnu, lai ir labi rezultāti olimpiādēs, eksāmenos un tā tālāk, vai iemācīt cilvēkam kritiski domāt, vispusīgi domāt, būt sociāli atbildīgam?"
"Ar Līvānu bērniem, nezinu, cik procentiem, kas tiek vizināti uz Jersiku, vai nesanāk tā, ka ar pilsētas bērniem tiek uzturētas divas piepilsētas skolas?"
"Nu tad neķerieties klāt pie tām skolām, kuras ir valsts skolu reitinga divdesmitniekā. Un tajā divdesmitniekā ir trīs mūsu novada skolas."
"Tās tad arī atstājam, pārējās..."
Rudzātu vidusskola ir viena no divām Līvānu novadā esošajām vidējās izglītības iestādēm. Vidusskolas posmā šeit mācās 23 skolēni, tostarp 10. klasē pieci. Tikpat, pieci bērni, 2023. gadā Rudzātos piedzimuši. Dzimstības rādītāji ir līdzīgi arī iepriekšējos gados. Šādu informāciju janvārī apkopoja pašvaldība, taču par to, ka domes gaiteņos apsver vidusskolas posma slēgšanu, bija dzirdējuši jau agrāk. Iedzīvotāji aktivizējās un savāca parakstus, jo iestājas pret vidusskolas slēgšanu.
"Es varu salīdzināt, jo es esmu mācījies pilsētas skolā un pēc tam aizgājis uz lauku skolu. Es pabeidzu 9. klasi apmierinoši, tad, kur es aizgāju uz [lauku] skolu, kur klasē bijām 14, tur es pabeidzu jau labi," sacīja Dainis.
Vēl vecāki un vecvecāki uzsvēra, ka Rudzātu pagastā atgriežas dzīvot uz Rīgu vai ārzemēm savulaik aizbraukušie.
"Mūsu skolā mācās bērni. Labi sagatavoti bērni mācās. Tas ir apvainojums!" pauda Silvija.
Vecāku satraukumu jūt arī bērni. Sapulcē izskanēja pārmetošs jautājumus pilsētas vidusskolai par to, ka tā nav piedalījusies valsts himnas dziedāšanas akcijā pie skolām. Tikmēr direktorei Valentīnai Vaivodei ir satraukums par pedagogiem:
"Paliekot par pamatskolu, daudziem no šiem skolotājiem nebūs slodzes. Paliek ar četrām, sešām stundām strādāt. Vai viņi tad paliks šeit?"
Vienlaikus jau šobrīd finansējuma trūkst. "Viņi bija pieraduši strādāt arī ar šo minimālo samaksu, ko garantēja. Citreiz arī nebija tik daudz, ko piemaksāt par burtnīcu labošanu vai konsultācijām," norādīja Vaivode.
Pašvaldībā aicina kopā doties uz Rīgu
Ministrijas piedāvājumi skolu turpmākai finansēšanai, kas, kā Rudzātos uzsvērts, nemitīgi mainās, neapmierina arī pašvaldības vadību. Viņu aicinājums – kopā doties uz Rīgu un meklēt risinājumu ar deputātiem un ierēdņiem.
Rudzātu vidusskola šodien apspriesta arī Saeimā.
Pašvaldība izsūtījusi vēstuli prezidentam, parlamenta un valdības amatpersonām, iebilstot pret "spēcīgu lauku skolu iznīcināšanas politiku". Tostarp bažas ir par to, vai un cik nāksies piemaksāt skolotāju algām no pašvaldības budžeta.
Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece ("Latvijas attīstībai") Ginta Kraukle sacīja, ka pedagogi laukos esot gatavi strādāt arī par mazāku samaksu: "Pašvaldība ir pildījusi savu pienākumu skolu uzturēšanā, personāla algošanā, tai skaitā daļēji arī pedagogu, ne tikai tehnisko darbinieku atalgošanā. Pedagogi laukos saka: esam ar mieru strādāt arī ar mazāku atalgojumu, mums nevajag 2000 eiro mēnesī, bet, lūdzu, ļaujiet mums strādāt."
Tikmēr IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa aicināja šajā situācijā neminēt skolas un pedagogus kā ķīlniekus: "Ja pašvaldība saka, ka šeit šai izglītības iestādei ir jābūt, tad valsts un pašvaldība vienojas, kādā veidā mēs šo iestādi finansēsim. Kādā apmērā valsts un kādā pašvaldība."
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
