Valdība lēma Silenes robežpunktu slēgt pērnā gada 19. septembrī, sakarā ar valdības iepriekš izsludināto pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim teritorijās valsts austrumos.
Tā kā pēdējo mēnešu laikā samazinājies nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas,
pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms netiks turpināts,
tomēr Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai tomēr turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju, norādījusi Iekšlietu ministrija (IeM), tāpēc valdība lēmusi, ka Silenes robežpunkts nav atverams šķērsošanai.
Iekšlietu ministrija (IeM) atsaucas arī uz Somijas pieredzi saistībā ar jautājumu par Somijas–Krievijas valsts robežas slēgšanu.
"Tiklīdz Somijas valdība pieņēma lēmumu par attiecīgo robežšķērsošanas vietu atvēršanu uz Somijas–Krievijas valsts robežas, tajos uzreiz tika novērots liels migrantu pieplūdums. Saskaņā ar drošības ekspertu norādīto, Krievijas Federācija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, atkārtojot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tika pielietots jau uz Baltkrievijas Republikas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm," norādījusi IeM.
Vienlaikus Silenes robežšķērsošanas vietas darbības neatjaunošana nodrošinās resursu pārdislocēšanas iespēju, norādījusi IeM.
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas darbību turpina Pāternieku robežšķērsošanas vieta.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
No pērnā gada 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
