NBS un eksperti: Latvijai šobrīd militāru draudu nav, skandalozie vēstījumi – spekulācijas un panikas sēšana

ĪSUMĀ:

• Reaģējot uz publiskajā telpā izplatītajām spekulācijām par iespējamu apdraudējumu Eiropā un Latvijā, NBS izplatījuši vēstījumu Latvijas sabiedrībai.
• NBS norāda: Krievija būtiski samazinājusi savus resursus Latvijas robežas tuvumā.
• Krievijai nepietiek militārās jaudas, lai uzbruktu NATO.
• Krievijas nespēja gūt uzvaru Ukrainā liecina par sistēmisku tās vājumu un stagnāciju.
• NBS paziņojumā Krieviju raksta ar mazo sākumburtu, tā solidarizējoties ar ukraiņiem. NBS ir pirmā valsts iestāde, kas tā dara.
• Majors Jānis Slaidiņš un Valsts prezidents uzsver – Latvijai šobrīd militāru draudu nav.
• Amatpersonas arī uzsver, ka vienlaikus ir jāstiprina valsts iekšējā drošība, jābūt gataviem iespējamiem hibrīdapdraudējumiem.
• Jānis Sārts: Vēstījums, ka Krievija uzvarēs Ukrainā un tad uzbruks NATO, ir daļa no Krievijas informācijas operācijas.
• Tikmēr LU profesore kritiski vērtē NBS paziņojumu – tas panācis pretēju efektu.

Krievija ar mazo "k"

"Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā," ar šādu paziņojumu sabiedrībai nākuši klajā Nacionālie bruņotie spēki.

NBS paziņojumā Krievija tiek rakstīta ar mazo sākumburtu, un var teikt, ka viņi būtībā ir pirmā iestāde Latvijā, kas tā rīkojas. Vaicājot, kāpēc tā izvēlējušies darīt, NBS norādīja – tas ir veids, kā solidarizēties ar ukraiņiem un paust viņiem atbalstu.

"Domāju, ka viņa [Krievija] ir pelnījusi, lai viņu rakstītu ar mazo burtu. Redzam, ka poļi jau pārdēvējuši Kaļiņingradu par Królewiec. Tas ir tāds kopējais lēmums šādā veidā izpaust attieksmi," sacīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks un militārais analītiķis Jānis Slaidiņš.

Pērn Ukrainas Nacionālā valodas standartu komisija atļāvusi rakstīt vārdus "Krievija", "Krievijas Federācija", "Krievijas impērija" un "Maskava", kā arī vairākus citus ar šiem jēdzieniem saistītos vārdus ar mazo sākumburtu neoficiālos dokumentos, to vairs neuzskatot par kļūdu.

NBS: Krievija būtiski samazinājusi savus resursus Latvijas robežas tuvumā

Vēl NBS izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka Krievija, mēģinot uzturēt esošo militāro spēju un tempu turpināt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau būtiski samazinājusi savus personāla resursus un bruņojumu Latvijas robežas tuvumā,

līdz ar to Krievijai nepietiek militārās jaudas un resursu, lai veiktu konvencionālu uzbrukumu pret NATO dalībvalsti.

Turklāt Krievijas militārā nespēja gūt uzvaru un milzīgie resursu zaudējumi jau vairāk nekā divus gadus ilgušajā pilna mēroga karadarabībā Ukrainā liecina par tās sistēmisku vājumu un stagnāciju visos tās komandvadības līmeņos, norāda NBS.

Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka uzbrukums Latvijai nozīmē uzbrukumu visām NATO dalībvalstīm, kam sekos nekavējoša reakcija no NATO.

Majors Slaidiņš: Latvijai tiešu militāru draudu nav

NBS majors Jānis Slaidiņš atzina – paziņojums ir atbilde uz visiem pēdējā laika notikumiem, jo sabiedrībai ir jāsaprot, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, Latvijai šobrīd tiešu militāru draudu nav, un līdz ar to iedzīvotājiem vajadzētu uzmanīgāk attiekties pret šāda veida informāciju un neradīt paniku, pauda Slaidiņš.

"Jā, nu redzam, ka šis šobrīd ir tāds galvenais naratīvs – ja Ukraina sabruks, Krievija ies tālāk. Protams, ka nekad nevar izslēgt tādu varbūtību, jo mēs zinām kādi ir Krievijas plāni, ko viņi paši, kā saka, skandina, un ja Putins saka "jā", tad tas nozīmē "nē".

Protams, šie draudi paliek, bet gribu pateikt – kamēr Ukraina turas un spēj apturēt šo Krievijas invāziju tālāk, Krievija nebūs spējīga vēl atvērt otru fronti kaut kur rietumos, un kur nu vēl pret NATO aliansi,

jo jāsaprot, ka Krievija nekad neuzbruks spēcīgām valstīm. Tātad jāmācās, jāpilda mājasdarbi un jādara viss, lai Krievijai pārietu jebkāda griba skatīties uz Rietumu teritorijām, ieskaitot Baltiju," uzsvēra Slaidiņš.

Sārts: Panikai nav pamata

Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts akcentēja, ka šobrīd informācijas telpā notiek divas paralēlas lietas. Viena ir Rietumu pasaules līderu un ekspertu diskusija par riskiem Eiropai gadījumā, ja nedarīs vairāk Ukrainas aizsardzībai. Taču paralēli arvien vairāk attīstās lielākoties Krievijas informācijas operācijas, kurās tiek mēģināts veidot vēstījumu, ka Krievija uzvarēs, Ukraina zaudēs, un tad Krievija uzbruks NATO, tostarp Baltijas valstīm.

Tāpat paralēli ziņās var dzirdēt un redzēt dažādas sabotāžas no tieši vai netieši ar Krieviju saistītiem cilvēkiem – ar mērķi kurināt neskaidrību, bailes un bažas par drošību. Taču, kā norādīja Sārts, šobrīd panikai neesot nekāda pamata, un Latvijai nav arī militāru draudu.

"Tas nozīmē to, ka mums jāsaprot divas lietas. Pirmā lieta – ja gribi mieru, gatavojies karam, un šis vairs nav tāds ļoti abstrakts teiciens, tas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti praktisks teiciens. Otrais – bez NATO 5. panta ir arī 3. pants, – katrai valstij ir jābūt spējīgai un jāvar, jāveic savas pašas teritorijas aizsardzība kā pirmais, un tikai tad nāk pārējie. Un arī tam ir jābūt mūsu dienaskārtībā, un es domāju, ka tas tā arī ir," sacīja  Sārts.

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības" ir paudis, ka Latvijā varam justies droši, taču jāsaprot, ka dzīvojam hibrīdkara apstākļos.

Prezidents: Jābūt gataviem atvairīt iespējamos hibrīduzbrukumus

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd dzīvojam ārkārtīgi vētrainā un trauksmainā laikā un ka mēs redzam gan Krievijas agresiju Ukrainā, gan NATO dalībvalstu amatpersonas, kas atklāti šobrīd runā par to, par ko, iespējams, nav runāts jau kopš Aukstā kara beigām jeb vairāk nekā 30 gadu. Prezidents atzina, ka diskusijas ir svarīgas, tostarp NBS vēstījums ir kā viena no saziņas formām šajā laikā. Bruņoto spēku vēstījums, pēc prezidenta domām, ir pareizs.

Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd pie Latvijas robežām nav tādu Krievijas vienību, kas varētu īstenot iebrukumu. Šobrīd militāru draudu Latvijai nav, taču nākotnē nevar izslēgt nevienu scenāriju, tāpēc ir jāgatavojas atvairīt iespējamos hibrīduzbrukumus, militāros uzbrukumus. Tieši tāpēc valdība lēmusi par aizsardzības stiprināšanu uz austrumu robežas, tiek pirktas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Taču tā ir tikai daļa no Latvijas drošības stiprināšanas.

Prezidenta ieskatā, šis plāns ir labs sākums un pēc pirmajiem darbiem sekos nākamie lēmumi un darbības. Viņš arī akcentēja, ka robežas stiprināšana jāveic koordinēti ar Latvijas kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, kā arī reģionālajiem partneriem – Poliju un Somiju. 

"Ir būtiski, ka tiešām ne tikai žogs tiek būvēts, bet arī Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki ir ķērušies pie infrastruktūras stiprināšanas.

Protams, ir svarīgi komunicēt ar sabiedrību. Komunicēt ar iedzīvotājiem. Es saprotu, ka vienā otrā novadā ir bažas, ka nomīnēs visus tiltus un pārraks visus ceļus, un kā tad mēs dzīvosim. Tik briesmīgi arī nav. Domāju, ka Aizsardzības ministrija un NBS speciālisti zina, ko viņi dara," norādīja prezidents.

Tāpēc prezidents aicināja sabiedrību būt noskaņā, ka kara draudu šodien nav, bet tas nenozīmē, ka situācija nevar mainīties kādreiz nākotnē, tāpēc Latvijai ir jāstiprina mūsu iekšējā drošība un aizsardzība.

Arī Ministru prezidente aicināja iedzīvotājus nesatraukties, jo šie darbi ir jāizdara, lai padarītu Latviju kā NATO dalībvalsti daudz stiprāku. Siliņa norādīja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības ārējās robežas, tāpēc ir svarīgi, lai valsts ieguldītu finansējumu savu mājasdarbu pildīšanai.

LU profesore: NBS paziņojums – ne visai veiksmīga komunikācija ar sabiedrību

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Aija Zobena atzina – šī vēstule nav sasniegusi savu mērķi: "Es šo visu vērtētu kā ne visai veiksmīgu komunikāciju ar sabiedrību. Tā ziņa jau ir tāda, ka slikti ir.

Un jo vairāk mūs mierina, jo acīmredzot sliktāk ir. 

No vienas puses, ir tiešām karš, bruņotas darbības. No otras puses, ir šis hibrīdkarš, un hibrīdkara apstākļos ir ļoti rūpīgi jādomā par šiem vēstījumiem sabiedrībai. Ir noteikti cilvēki, kas šodien iedzēra [asins] spiediena zāles vairāk, pateicoties tam [NBS paziņojumam]."

Taču NBS uzsver – vēstule rakstīta, lai spiediena zāles tieši nebūtu jādzer. Esam drošībā, bet iebiedēt un satraukt Kremlis mēģinājis vienmēr.

"Jāsaprot, ka Krievija izmantos jebkuru iespēju loku, lai jauktu gaisu Latvijas sabiedrībā. Redzam, kas notiek informatīvajā telpā. Šie uzsaukumi no Krievijas – ir skaidrs, pret ko viņi ir vērsti. Lai vairāk būtu kaut kāds haoss Rietumu sabiedrībā, arī pie mums, lai šūpotu šo situāciju," pauda Slaidiņš.

"Paskatāmies uz reālo situāciju. Krievija ir iestrēgusi karā Ukrainā. Viņa ir metusi visas savas kaujas spējīgās vienības Ukrainas frontē. Arī tās visas vienības, kas atradās Rietumu apgabalā ar mūsu Krievijas robežu. Šobrīd Krievijai nav tādu resursu, lai viņi izveidotu uzbrukumu grupējumu vēl NATO virzienā," akcentēja majors.
 

Publiskajā telpā, tostarp medijos, izskan brīdinājumi par Latvijai, Baltijai un visai Eiropai draudošo iespējamo karu, ko varētu īstenot agresorvalsts Krievija. Vai šie brīdinājumi uztrauc Rīgas ielās sastaptos iedzīvotājus? 

– Mani tas neuztrauc, jo zinu, ka mūsu valdība spēs laicīgi reaģēt, ja nu gadījumā kaut kas notiek. Ziņās vajadzētu akcentēt to, cik mums ir stipra aizsardzība. Un es ticu, ka viss būs kārtībā.

– Ticu, ka nebūs, bet nezinu, vai būs, jo bažas apkārt virmo.

– Skatoties dažādus krīzes plānus, mums ir jābūt gataviem. Ja ir jābūt bumbu patvertnei, tad tai ir jābūt kārtībā. Jāpaskatās, kas mums tajos pagrabos tomēr ir.

– Es jau ilgu laiku dzīvoju Francijā, un man liekas, ka tur drusciņ mūsu vadītāji uztraucas. Man saka – Krievija nāks un ieņems Baltijas valstis, man [tam] negribas ticēt. Māsa saka, ka viņi grib iztaisīt agrāko Padomju Savienību. Es tam neticu, jo Latvijai vai Baltijas valstīm, man šķiet, būs daudz palīdzības no Eiropas vai pat amerikāņiem.

– Nē, tas [karš] nevar būt, tas ir nereāli.

– Es ticu veselajam saprātam, es ticu NATO spēkam, es tomēr ticu gudrajiem prātiem Eiropā un arī Amerikā. Turam īkšķus par tur sakarīgu prezidentu!

– Mani uztrauc, jo esmu to pirmo karu tālā bērnībā pārdzīvojusi. Es tik baidos, ka tas cilvēks [Krievijas vadonis Vladimirs Putins] ir gluži traks.

– Domāju, ka tā ir iespējamība. Vienmēr jābūt gataviem, īpaši šādās situācijās, ka kaut kas var notikt.

– Ir jābūt ļoti modriem. Un tomēr ir kaut kas pārāks, kas mūsu pasauli var glābt, un tas ir cilvēku saprāts un kopsadarbība.

Politologs: Svarīgāk par vārdiem būtu darbi

To, ka sabiedrībā arvien pastiprinās diskusijas par iespējamo apdraudējumu Baltijas valstīm,  politologs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns vērtēja pozitīvi.

"Es domāju, ka tas ir pozitīvi tajā ziņā, ka par to runā. Sabiedrotie var būt gatavāki, un mēs paši varam būt gatavāki un neatslābt. Jo kopumā tāda sajūta radusies ir, ka mēs tomēr jau sākam nepietiekami daudz darīt savai aizsardzībai," viņš sacīja. 

Kā piemēru tam Andžāns norādīja, ka Igaunija aizsardzībai velta 3,2% no iekšzemes kopprodukta, Lietuva – 2,75%, kamēr Latvijā tie ir 2,4%. Tāpat gan Lietuvā, gan Igaunijā obligātais militārais dienests ir daudz apjomīgāks nekā Latvijā.

Viņš sacīja, ka der atcerēties kādu teicienu no Senās Romas laikiem, kas vēstīja "gribi mieru — gatavojies karam". 

"Un tas būtu jāpatur prātā visu laiku," viņš teica.

Komentējot pēdējā laika amatpersonu ierakstus sociālajos tīklos, kas daļā sabiedrības radījuši satraukumu par iespējamiem draudiem Latvijai, Andžāns norādīja, ka šajā situācijā ir vieta progresam komunikācijā.

"Es domāju, ka šī komunikācija varētu būt apsteidzoša. Ir labi zināms, kas notiek starptautiskajā kopienā – arī Latvijā. Tiem paziņojumiem būtu jānāk varbūt vēl savlaicīgāk. Tā kā ļoti labi, ka NBS nāk klajā ar paziņojumu – par saturu, protams, var debatēt," viņš teica.

"Bet es domāju, ka svarīgāk par vārdiem būtu darbi. Un darbi ir tas, kur tiešām būtu vairāk jāvirzās," sacīja Andžāns.

"Krievijas robežas militarizēšana, nocietinājumu veidošana – tam bija jābūt ātrāk. Tāpat arī obligātajam dienestam ar tā [iesaucamo] skaitļiem bija jābūt lielākam, finansējumam jābūt lielākam. Jau minēju – skaitļi, kādi ir kaimiņos – igauņi rāda izcilu piemēru, tāpēc ir jāiet tikai uz priekšu, jāstiprina aizsardzība vēl vairāk," uzsvēra politologs.