Pēc līguma laušanas ar būvkompāniju "Velve" Stradiņa slimnīcas jaunbūvē darbi atsāksies vien nākošgad. Slimnīca atklātā konkursā meklēs jaunu būvnieku, kam celtniecība jāpabeidz līdz 2026. gada beigām. Tikmēr tiks veikti neatliekamie darbi un būvobjekta iekonservēšana.
Šobrīd nepabeigtajā Stradiņa slimnīcas A2 korpusā būvdarbi nenotiek. Līdz šī gada beigām slimnīcas vadība atklātā konkursā cer atrast jaunu būvnieku, kam objekts būtu jāpārņem janvārī. Tikmēr līdz maijam ārkārtas sarunu procedūrā plānots piesaistīt būvniecības uzņēmums, kas veiks neatliekamos būvdarbus saistībā ar jumtu un fasādi, izbūvēs nokrišņu ūdens aizvadīšanas sistēmu, kā arī demontēs pagrabstāvā ar pelējumu bojātos būvniecības materiālus.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis lēsa, ka ēkas pabeigšanai vajadzīgi 67 miljoni eiro.
"Potenciāli iespējams ir sadārdzinājums vēl par 25%, bet tās ir tikai šī brīža spekulācijas un pieņēmumi. Domājam, ka mēs spēsim iekļauties šajos 67,9 miljonos, bet tomēr to rezervi mēs paturam prātā. Provizoriski mēs paredzam, ka, piesaistot būvnieku, mēs šo ēku spēsim pabeigt 2026. gada vidū. Mēs esam identificējuši vairākus būvniekus, kā arī plānojam piesaistīt vairākas ārvalstu būvkompānijas, kuras arī aicināsim piedalīties šajā konkursā," stāstīja Vidzis.
Saistībā ar līdzšinējā būvnieka nespēju pildīt saistības Stradiņa slimnīca 13. februārī lauza līgumu ar būvkompāniju "Velve". Paralēli slimnīca veic zaudējumu aplēses, lai varētu īstenot piedziņas procesu un izvērtētu iepriekšējo amatpersonu atbildību.
Līgums starp Stradiņa slimnīcu un "Velvi" paredzēja, ka A2 korpusa celtniecība jāpabeidz pagājušā gada pavasarī. Taču darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes un par 16 miljoniem eiro palielināta arī līgumcenu. Tāpat būvdarbu kavēšanās liegusi apgūt kopumā 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma. Būvniecību turpmāk finansēs dalīti - gan Eiropas Reģionālās attīstības fonds, gan pati slimnīca un valsts.
"Mums ir sadarbība ar Finanšu ministriju un CFLA, lai kārtotu fondu jautājumus. Uz doto brīdi no finansu plūsmas viedokļa 16,3 miljoni jau ir pieejami esošo darbu veikšanai un paralēli mēs kārtojam jautājumus ar Eiropas Komisiju par lielo projektu grozījumiem, lai nodrošinātu tos 50 miljonus un tajā brīdī, kad ir lielāka skaidrība par jauno iepirkuma cenu, tad arī to daļu pārdalīt," stāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Savukārt Saeimas Komisijas Sociālo un darba lietu sēdē deputāti Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) un Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība")
aicināja Veselības ministriju izskatīt arī iespēju nākotnē veidot sistēmu, kas atslogotu slimnīcas no šo būvniecības projektu pārvaldīšanas.
"Man lūgums ministrijai, vai jūs varētu tuvākajā laikā izdomāt, kā vispār celtniecības jautājumos noņemt nost no slimnīcu pleciem, jo šiem cilvēkiem būtu jānodarbojas ar to, kas notiek iekšpusē, kā apgādāt slimnīcu utt." teica Bērziņš.
"Būvniecības darbi pēc būtības nav slimnīcas funkcija. Līdz ar to es arī domāju, ka mums ir jāvēršas valdībā, lai tomēr veido kaut kādu risinājumu un tas neattiecas tikai uz a korpusu, bet arī uz tālāko būvniecību. Tāpēc, ka mēs nevaram ar slimnīcu resursiem nodrošināt normālu būvniecības gaitu," norādīja Circene.
Saeimas komisija jautājumu turpinās skatīt maijā, tostarp plānots pārrunāt arī Eiropas fondu apguvi tālākajā Stradiņa slimnīcas būvniecības gaitā.
Jaunajā Stradiņa slimnīcas ēkas daļā paredzēts izvietot Neatliekamās medicīnas centra jeb uzņemšanas telpas, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profilus, neiroloģijas nodaļu un insulta vienību, sejas un žokļa ķirurģijas, intensīvās terapijas telpas, kā arī Sievietes un bērna klīniku kopā ar dzemdību bloku.
