Lai nodrošinātu pedagogiem sabalansētu darba slodzi, IZM rosina vienoties par principiem atbilstoši citu Eiropas Savienības un OECD valstu piemēram. Līdz ar izmaiņām skolu ekosistēmā ir mainījies balanss pedagogu noslodzē, stāstot par piedāvātajiem vienotajiem principiem, norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Slodžu sabalansēšanai ministrija piedāvā noteikt maksimālo mācību stundu skaitu, ko drīkst strādāt viens pedagogs, tā risinot pārslodžu problēmu un ļaujot vairāk strādāt un nopelnīt tiem mācībspēkiem, kam darba ir mazāk. Vērā ņems arī mācību priekšmeta specifiku un apgūstamās vielas apjomu, kā arī to, cik daudz laika vajag, lai sagatavotos mācību stundai vai labotu darbus.
"Noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu, jo tieši mācību stundu skaits veido pārslodzi skolotājiem.
Otra lieta – noteikt pieļaujamo proporciju starp mācību stundu skaitu, gatavošanos tām un darbu labošanai. Trešais, manā skatījumā ļoti būtisks kritērijs – nodot skolai autonomiju veidot slodzes sastāvu katram individuālam skolotājam ar mērķi veidot spēcīgu akadēmisko komandu labiem skolas sasniegumiem, ievērojot divus iepriekš minētos principus," skaidroja izglītības un zinātnes ministre.
"Mēs uzliekam augšējo cepuri, ja tā var teikt, kuram nedrīkst iet pāri. Tas noteikti būs atšķirīgi atkarībā no skolas vadības un arī mācību priekšmeta. Jo noteikti nekad nevarēs salīdzināt tos mācību priekšmetus, kur ir ilga gatavošanās un ilgs labošanas darbs, nu šobrīd mēs to nevaram nosaukt. Droši vien, ka tā trauksme uzreiz ir par atalgojumu. Tajā brīdī skolotājs nesaņems mazāku atalgojumu, un te ir svarīgi, ka mēs, veidojot šo balansu,
skatāmies, kā nodrošināt, lai atalgojuma pieaugums turpinātos, un, lai izpildot mazāk mācību stundas, šis atalgojums nesamazinātos," piebilda ministre.
Normatīvie akti liecina, ka ar pedagogu slodžu balansēšanu visam vajadzētu būt kārtībā, tomēr individualizētie dati rāda ļoti raibu ainu – ir pedagogi, kuri nestrādā pat pusslodzes apjomu un ir pedagogi ar pārslodzi, norādīja arī ministres padomniece Karīna Caunīte-Orupe.
"Vairāk nekā vienu slodzi vai vairāk nekā 36 stundas nedēļā strādā 34% skolotāju, savukārt mazāk kā pusslodzi strādā 25% skolotāju. Kad skolotājs strādā vairākās izglītības iestādēs, tad te ir summēts kopā tas darba laiks. Līdz ar ko arī no šī mēs redzam, ka potenciāli tie skolotāji, kuriem draud pārslodze, ir pietiekami liela daļa, jo tie ir tie, kuri strādā vairāk par vienu slodzi," klāstīja Caunīte-Orupe.
Lai varētu kvalitatīvāk salīdzināt datus un pārņemt citās valstīs pārbaudītu pieredzi pedagogu slodžu sadalījumā, turpmāk jāfiksē aprēķinos vienas mācību stundas ilgumu noteikt nevis 40 minūtes kā pašlaik, bet tāpat kā astronomisko stundu – 60 minūtes. Vienlaikus pedagogu darba laika uzskaitē rosināts pāriet no 36 uz 40 stundu darba nedēļas uzskaiti. Metodikā ņems vērā, ka ne visos mācību priekšmetos sagatavošanās un kontaktstundu skaits ir vienāds – tas būs lielāks, piemēram, latviešu valodā, matemātikā. Tāpēc jo sevišķi būtiski noteikt maksimālo kontaktstundu skaitu vienam pedagogam, uzsvēra IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
"Mērķi ir divi – lai mēs pasargātu skolotāju un tiešām rūpētos par to, ka pēc fakta pedagogs nepārstrādājas un neizdeg un tajā pat laikā būtu elastība,
lai nepasakām, ka man kā pedagogam, kur darba ieguldījums, gatavojoties un labojot darbus un strādājot ar skolēniem individuāli pēc stundām, tiek apmaksāts vienādi, kas arī nav īsti korekti," norādīja Kanaviņa.
Runājot par pedagogu slodžu izlīdzināšanas izmaiņām, IZM atturas runāt par precīzu mācību stundu, konsultāciju un citu pienākumu sadalījumu stundās, jo sarunas ar sociālajiem partneriem vēl turpināsies. Slodžu izlīdzināšanā ministrija ies soli pa solim, vēlāk pievēršoties arī profesionālās izglītības pedagogu, kā arī atbalsta personāla slodžu samērošanai, kur vajadzīga cita metodika.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav apmierināta ar nozares ministrijas piedāvātajām slodžu sabalansēšanas izmaiņām, jo tās nenākšot par labu pedagogu noslodzes mazināšanā, norādīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa atgādināja gan par plānu vērsties tiesā par streika prasību neizpildi, gan par plānu rīkot protesta akciju.
"Piedāvājums no ministrijas par slodzes sabalansēšanu vienai no pedagogu grupām mums ir klaji nepieņemams, jo tas ir sliktāks nekā ministrijas pērn aprīlī piedāvātais un valdībā apstiprinātais.
Skolotājiem būs vairāk mācību stundu salīdzinājumā ar to, kā ir šodien. Tas ir pretēji tam, par ko cilvēki cēlās kājās, gāja ielās
un norādīja, ka tieši mācību stundu skaits ir jāsamazina, lai būtu vairāk laika citiem pienākumiem ar skolēniem, sadarbībai ar vecākiem un kolēģiem.
Tas, ko ministrija grib darīt, ir mainīt šo aprēķina metodiku. Arī OECD dati liecina, ka mācību stundu viņi pielīdzina astronomiskajai stundai. Ministrijas piedāvājums ir noteikt 40 stundas nedēļā un sadalīt 18 mācību stundas un 22 - citiem pienākumiem. Sākotnēji tas var likties ļoti brīnišķīgs piedāvājums un varētu rasties jautājums, kāpēc pedagogi ir nemierā un ceļ traci. Taču ministrija izdara tā, ka viņi šīs 18 stundas pareizina ar 60 minūtēm un izdala ar 40 minūtēm, kas ir mācību stundas ilgums, un galā sanāk, ka skolotājam klasē būs jāieiet 27 reizes. Tā ir tāda matemātiska manipulācija, kas beigās pasliktina situāciju visiem pedagogiem," pauda Vanaga.
