Kur beidzas skaistumkopšana, kur sākas medicīniska procedūra – pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka mūsdienās nozares ir visai cieši savijušās. Speciālisti, kuri aizsākuši akciju un aicina nekļūt par lēta skaistuma upuriem, norāda, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis dažādu skaistumkopšanas iestāžu un pakalpojumu sniedzēju skaits.
Taču visai liela daļa veic injekcijas bez atbilstīgām zināšanām un sertifikātiem, kas norādītu uz specifiskām prasmēm.
Tāpat netrūkst pakalpojumu sniedzēju, kas strādā ar iekārtām, kas var radīt kaitējumu veselībai. Tas bieži vien ir lētāk. Un klientu netrūkst.
"Mums 4% šo sieviešu, kas jau ir izmantojušas pakalpojumus vai plāno izmantot, saka, ka viņām patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai tā iestāde kaut kur ir vai nav reģistrēta, vai vispār jelkādā veidā ir sertificēta. Ja mēs šos četrus procentus pārrēķinām absolūtā sieviešu skaitā, tad, es baidos, būs pāris tūkstoši sieviešu. Un te mēs redzam ļoti auglīgu augsni dažādiem blēžiem un avantūristiem, un afēristiem," saka sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Tāpēc viens no akcijas "Lēta skaistuma upuris" mērķiem ir pievērst uzmanību un arī izglītot. Lai pakalpojumu saņēmēji zinātu, ka šķietami nekaitīga skaistumkopšana var radīt kaitējumu veselībai, ja to dara nepareizi. Piemēram, tā saukto filleru injekcijas, ko izmanto krunku mazināšanai, vai arī injekcijas vaigu vai lūpu palielināšanai, var radīt ne vien vizuāli nepievilcīgu skatu, bet izrādīties pat bīstamas. Klientam var būt arī alerģija vai var rasties citi sarežģījumi.
"Diemžēl dažādas problēmas mēdz gadīties arī īstām klīnikām, kas strādā ar bīstamām iekārtām un īstiem profesionāļiem. Bet ir milzu atšķirība, jo šie profesionāļi zina, kā rīkoties. Viņi, pirmkārt, ir gatavi glābt cilvēka dzīvību. Ja kaut kas ir noticis pēkšņi un ir vajadzīga pēkšņa iejaukšanās, viņi zina, kā novērst šīs sekas, un viņi nes atbildību," norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Zaudējumu piedziņa nebūs iespējama, ja par pakalpojumu nebūs saņemts čeks.
Bet par kaitējumu veselībai, ja pakalpojums veikts ārpus medicīnas iestādes, vienīgā vieta, kur meklēt taisnību, var kļūt tiesa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka pašlaik regulējums skaistumkopšanai ir visai nepilnīgs.
"Ja to dara pie nesertificētiem speciālistiem ar nezināmas izcelsmes iekārtām, patērētājs nav aizsargāts, bet, protams, es domāju, ka arī patērētājiem jābūt atbildīgākiem un jāizvēlas nopietni pakalpojumi nevis pēc tā, ka ir atlaides, lētas cenas komplekti un tamlīdzīgi, bet jāsaprot – ir pakalpojumi, kurus vajadzētu tomēr izvēlēties pie sertificētiem speciālistiem vai ārstiem," atzīmē PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Akcijā izveidota mājaslapa, kurā saites ved uz sertificētu ārstu sarakstu.
