Gluži kā kurmju rakumiem klātas – tā šobrīd izskatās vairākas atsevišķas teritorijas Preiļu parkā. Muižas kompleksa un parka vadītājai ir aizdomas, ka bedres radušās pēc mantraču viesošanās – visdrīzāk, kādā no marta mēneša naktīm.
"Kāds ir diezgan intensīvi nodarbojies ar kaut kā meklēšanu droši vien, jo te ir skaistas lāpstas platuma bedrītes, izcelta velēna un tad tā atpakaļ ir nolikta. Iespējams, izmantots metāla detektors, un te droši vien ir bijusi tā vieta, kur visvairāk ir pīkstējis. Arī tur, tajā nogāzītē, tā, ka šo vietu ir kāds kārtīgi izstaigājis," stāstīja Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Ilona Vilcāne.
VP uzsākusi resorisko pārbaudi un skaidro notikuma apstākļus.
"Uz šo brīdi nenoskaidrota persona vai personas nelielā platībā, iespējams, ir veikusi darbības metālu priekšmetu noteikšanai un atrašanai, par ko uz vietas liecināja augsnes virskārtas apļveida tādi kā pacēlumi. Parka teritorijā šādām darbībām Preiļos tas noteikti ir pirmais gadījums. Tas ir ļoti liels retums, šādi gadījumi," teica VP Latgales reģionālās pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas inspektors Aldis Pokšāns.
Preiļu parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un šādās teritorijās stingri noteikts, ka izmantot jebkādas ierīces metāla un materiāla blīvuma noteikšanai drīkst tikai ar NKMP, kā arī īpašnieku atļauju. Lai arī reti, tomēr laiku pa laikam mantrači par to aizmirst.
"2019. gadā visā Latvijā mums bija uzsākti divi procesi par postīšanu, tie arī bija senkapi, tad 2020. gadā tādi mums ir bijuši pieci, 2022. gadā mums ir konstatēts viens pārkāpums un šogad mums bija viens gadījums Rīgā, tieši zem Nacionālā vēstures muzeja logiem, un nu tagad arī Preiļos," klāstīja NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts Mārcis Kalniņš.
"Šeit bija padomju laikā estrāde, te arī starpkaru periodā, iespējams, bija uzkalniņš. Visdrīzāk, ka šeit daudz pīkstēja dažādi alus korķīši vai kaut kas tāds, bet mēs, protams, nezinām! Varbūt pa vidu tiem alus korķīšiem bija arī kāda, nezinu... 17. gadsimta monēta vai kaut kas tamlīdzīgs," sprieda Vilcāne.
Turklāt senlietas, kas ir vecākas par 17. gadsimtu un atrastas tieši kultūras pieminekļu vai to aizsardzības zonā, pieder valstij. NKMP regulāri uzrauga antīko priekšmetu tirdzniecību.
"Mēs tikko pirms šīs intervijas pabeidzām vienu vērtēšanas komisijas sēdi, kur pie mums ir nokļuvušas senlietas, vairāki simti senlietu, kas ir savā laikā izraktas kādos no Latgales uzkalniņiem. Mēs domājam, ka tiešām tie varētu būt saistīti ar 2015. gada postījumiem. Tās senlietas pie mums nokļuva salīdzinoši nejauši, pateicoties cilvēkam, kurš nevēlējās tādas savā īpašumā, bet zināja, ka tās ir iegūtas nelegāli," stāstīja Kalniņš.
Dārgumu mednieku nodarītais postījums ir neatgriezenisks un liedz pieeju vēstures izpētei kā zinātniekiem, tā sabiedrībai kopumā. Turklāt liecības par Preiļu muižu ir fragmentāras, līdz šim arheoloģiskajos izrakumos atrasto priekšmetu skaits – mazs.
