Intervijā Levits konkrēti neatbildēja, vai pats vēlētos atkārtoti ieņemt Valsts prezidenta posteni. Levits arī neatklāja, vai viņa kandidatūra 31. maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām apsvērta partiju iekšienē.
"Patlaban partijas veido savu domu. Tas ir partiju uzdevums uzrunāt kandidātus. Es saprotu, ka aprīļa otrajā pusē tas būs, kandidāti jāizvirza, sākot ar 9. maiju. Patlaban notiek tāda domu konsolidācija," sacīja Levits.
Viņš norādīja, – ja partijas uzskatītu par nepieciešamu, tad viņš "noteikti pārdomātu" iespēju kandidēt atkārtoti. Taču pašreizējais prezidents nevēlētos saņemt atbalstu no visām 14. Saeimas partijām.
Levits skaidroja: "Ja teorētiskajā gadījumā es būtu kandidāts, es negribētu tikt ievelēts ar to spēku balsīm, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju, kuri vairāk velk uz mūsu pagātni. Šo spēku balsis es noteikti negribētu redzēt starp tiem, kas teorētiskajā gadījumā balsotu par mani."
Vaicāts, vai tie spēki, no kuriem Levits nevēlētos saņemt atbalstu, patlaban ir Saeimas opozīcijā, Levits atbildēja apstiprinoši: "Daļa opozīcijas, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju, kas ir mana programma, to es esmu mēģinājis arī visu laiku īstenot."
KONTEKSTS:
Kandidatūras Valsts prezidenta amatam jāiesniedz no 9. līdz 13. maijam. Nākamais Valsts prezidents būs jāizraugās Saeimai 31. maijā.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par Latvijas Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 29. maijā, kad pirmajā balsošanas kārtā par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Tagad Levits licis noprast – kandidēs, ja būs pārliecība par vairākuma atbalstu.