NB!
- Reitingu aptauju pēc LTV pasūtījuma veica SKDS.
- Aptauja notika marta otrajā pusē.
- Jautāts tika par Saeimas, nevis Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
- Reitingos rezultāti salīdzināti ar janvāra datiem, jo februārī aptauja nenotika.
Un tikai trešajā vietā ir "Jaunā Vienotība", kas ilgāku laiku gozējās reitingu līderpozīcijā. Šai partijai balsi martā bija gatavi atdot 7,8% no aptaujātajiem.
Pavisam tuvu, ceturtajā vietā, ierindojās partija "Latvija pirmajā vietā" ar 7,4% atbalstu.
Piektajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība ar 7 %.
"Stabilitātei!" atbalstu solīja 5,5%, "Saskaņai" – 5%, bet "Apvienotajam sarakstam" – 4,9%.
Tad seko partiju grupa ar rezultātu 2% un mazāk: "Suverēnajai varai" tieši 2%, "Latvijas attīstībai" - 1,9%, Kustībai "Par" - 1,4%, Jaunajai konservatīvajai partijai – 1,3%. Savukārt "Pamats-LV", kas ir Latvijas Krievu savienības un Centra partijas apvienība, balsi sola 0,8%, bet "Platformai 21" – 0,2 %.
Gandrīz procents sola balsot par vēl kādu citu partiju, bet gandrīz ceturtā daļa atzīstas – nezina par ko balsotu. 13% aptaujāto šobrīd apņēmības pilni uz vēlēšanām nedoties vispār.
Kā izskatītos Saeimas vēlēšanu rezultāti, ja vēlētāji balsotu kā aptaujā?
Šie dati ir pārrēķināti, arī ņemot vērā, cik katras partijas atbalstītāji ir gatavi piedalīties vēlēšanās.
Šādi pārrēķinot, līderis Nacionālā apvienība iegūtu 13,9%, "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība" - vienādi 13,6%, "Latvija pirmajā vietā" – 11,1%.
ZZS būtu 10,3% vēlētāju atbalsts, bet "Stabilitātei!" - 8,4%.
Saeimā iekļuvušo astoņu partiju sarakstu noslēgtu "Apvienotais Saraksts" un "Saskaņa" ar attiecīgi 8,2% un 7,3%.
Pārējām partijām, pēc marta aptaujas datiem, 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarēt neizdotos.
Eksperti: "Jaunā Vienotība" zaudēja salīdzinoši maz; panākumi spektra gala partijām
"Ja mēs skatāmies, kā proporcionāli šo divu mēnešu laikā ir mainījušies šie partiju stabiņi, patiesībā lielākā daļa ir tādos pašos [līmeņos], kā iepriekš. Izskatās, ka "Jaunā Vienotība" ir mazliet zaudējusi, bet pārējie īpaši nav mainījušies. Nacionālā apvienība ir dabūjusi kaut ko mazliet klāt, kas topā dod pirmo vietu," komentēja sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
"Tas, ka "Jaunā Vienotība" ir zaudējusi, nav pārsteigums. Ja mēs uztaisītu kontentanalīzi, pēdējo mēnešu laikā kādos kontekstos "Jaunas Vienotības" vārds ir ticis lietots, tas ietu zem vārda "skandāli". Kariņa lidojumi un vecāki notikumi partijas birojā.
Neskatoties uz to, kā "Jaunā Vienotība" ir iespārdīta, tā ir salīdzinoši maz zaudējusi, un tas rāda, ka tai ir diezgan liels cietu atbalstītāju skaits," secināja Kaktiņš.
Savukārt politikas notikumu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis vērsa uzmanību, ka arī šobrīd – kā bieži vien tas notiek neskaidrību laikos – ieguvēji ir tie, kas vēlētājam var skaidri pateikt – kas ir viņu vērtības un solījums vēlētājiem.
"Panākumi ir spektra gala partijām. Labais spārns un kreisais, mēs redzam, ka valdība neuzrāda politisko spēku, nevar parādīt nekādus sasniegumus, valdība cīnās ar saviem ministriem, kas traucē nākt premjerei ar kādu signālu. Noskaņojums ir samērā pesimistisks, un šādā situācijā vienmēr iegūst tie, kam ir skaidra ideoloģija. Nacionālā apvienība iedod kaut kādu latvisko nākotni, un tas pats attiecas uz "Progresīvo" kreiso liberālo ideoloģiju, kas ir pieņemama jauniešiem," sacīja Rajevskis.
Arī viņš norādīja, ka "Kariņa lidojumi aizsāka šo ["Jaunā Vienotības" reitinga] kritumu".
"Politiskās partijas krīt, kulminācija bija Saeimas vēlēšanās, un ir neizbēgami, ka būs kritums. Kariņa lidojums sit pa vāju vietu, jo viņus uzlūkoja kā pragmatisku spēku, uz kuru var paļauties, nevis kā naudas izšķērdētāju," pauda Rajevskis.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas, izlozēti arī vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri.
Martā partiju reitingi liecināja, ka "Jaunā Vienotība" ir zaudējusi savas līderpozīcijas un šo politisko spēku apsteigusi Nacionālā apvienība.
