Izvērtējot aizvadītajā apkures sezonā sniegto atbalstu, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) secināja, ka efektīvākais atbalsta veids ir mērķēts atbalsts, ko nosaka pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa.
Atbalstu varētu saņemt cilvēki, kam ir centralizēta siltumapgāde, dabasgāzes apkure un elektroenerģijas pieslēgums un kuru izmaksas par mājokli ir augstākas par 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu.
Paredzēts atbalstīt arī tās mājsaimniecības, kuras izmanto decentralizētos siltumapgādes risinājumus (malku, granulas, briketes u.c.), tomēr atbalsta sniegšana šīm mājsaimniecībām būs pašvaldību pārvaldībā.
Pērn 80% no individuāliem apkures atbalsta veidiem bija saistīti ar malkas iegādes kompensāciju bez čeka. KEM norādīja, ka, vairs neparedzot kompensēt izmaksu pieaugumu visām mājsaimniecībām, pašvaldībām vairs nebūs jāsaskaras ar tik plašu kompensācijas pieteikumu apstrādi.
Vienlaikus arī Labklājības ministrija turpinās sniegt mājokļa pabalstus tiem, kuriem tie būs nepieciešami, uzsvēra labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"):
"Labklājības ministrija turpinās sniegt mērķētu mājokļa atbalstu, ja cilvēks nespēj samaksāt šos rēķinus un viņa ienākumu slieksnis atbildīs mājokļa pabalsta saņēmēja summai. No 1. jūlija pielāgosim koeficientus atkarībā no tā, vai persona dzīvo viena vai ir persona ar invalididāti, vai ir bērni."
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") preses konferencē pēc valdības sēdes atzina, ka ir problēmas situācijā, kad tiek slēpti vai neuzrādīti ienākumi un formāli mājsaimniecība kvalificējas atbalstam.
"Situāciju kardināli mainītu vispārējā deklarēšanas sistēma, lai izvairītos no situācijas, kad daļa no ieņēmumiem tiek slēpta vai neuzrādīta.
Šāda [pašreiz iecerētā] sistēma ir balstīta uz datiem, kuri ir apkopoti mūsu iestādēs un kuri neietver ieņēmumus, kas tiek slēpti. Te ir jāstrādā paralēli, lai no šādām situācijām pēc iespējas izvairītos," sacīja Čudars.
Izdevumi par mājokli ir īres maksājumi, tai skaitā zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi, komunālo pakalpojumu maksājumi (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), kā arī citi ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistīti pakalpojumi, piemēram, mājokļa apdrošināšana, norādīts ministrijas ziņojumā.
No visām mājsaimniecībām atbalstam varētu kvalificēties aptuveni 40–50% mājsaimniecību, secinājusi ministrija,
analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem. KEM norādīja, ka atbalsts būtu jāsniedz tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinātu Ministru kabinets.
KEM pirmsšķietami secināja, ka pēc šīs sistēmas ieviešanas kopējais ietaupījums valsts budžetā energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām varētu būt vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Premjerminists Krišjānis Kariņš sēdē pauda, ka, visticamāk, šajā apkures sezonā atbalsts nebūs nepieciešams, bet valdība šādai situācijai būs sagatavojusies.
Atbalsta apmēru šobrīd neprognozē, jo tas būtu atkarīgs no energoresursu cenām biržā.
Lai varētu vienoti mājsaimniecībām sniegt atbalstu energoresursu sadārdzinājuma segšanai, tiks veidots vienots risinājums jeb automatizēta atbalsta sistēma. To izstrādās Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
"Turpmāk mēs spētu nodefinēt tos kritērijus, kas vienu vai otru mājsaimniecību atzītu par tādu, kurai nepieciešama palīdzība, un ieslēgt šos palīdzības mehānismus. Centralizētie enerogresursi ir, pirmkārt, elektroenerģija, gāzes piegāde un centralizētā siltumapgāde. Gadījumā, ja notiek cenu lēcieni, mēs piemērotu rēķinu samazinājumu, kā tas bija arī pagājušajā sezonā.
Attiecībā uz decentralizētajiem siltumapgādes risinājumiem – malku, granulām un citiem propāna gāzes apkures veidiem –, pašvaldības veica šo pabalstu administrēšanu, un sistēmai jābūt, viņuprāt, daudz universālākai, kas ļautu pilnībā automatizēt arī decentralizēto energoresursu sadaļu," sacīja Čudars.
Veidos automatizētu atbalsta sistēmu
Energoresursu sadārdzinājuma segšanai tiks izstrādāta mērķēta un automatizēta atbalsta sistēma, vienojās valdība. BVKB būs jāizstrādā vienots risinājums, kas ietvertu automatizētu oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanu uz vienu mājsaimniecības locekli un automatizētu mērķētā atbalsta ieviešanu un administrēšanu.
KEM līdz 31. jūlijam valdībā jāiesniedz grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas ietvertu regulējumu par darbības un mērķētā atbalsta sniegšanas vispārējiem principiem vienotā risinājuma un atbalsta regulējuma ieviešanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Likumā paredzēts regulējums par iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, no kurām nepieciešams saņemt informāciju un nodrošināt datu apmaiņu informācijas tehnoloģiju sistēmas darbības nodrošināšanai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Fizisko personu reģistrs (FPR), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) u.c.), liecina KEM iesniegtais informatīvais ziņojums valdībā.
Sistēma sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem un tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata.
Šādu sistēmu ilgtermiņā varētu izmantot arī citos publiskās pārvaldes procesos, kuros ir nepieciešami dati par mājsaimniecību ienākumiem, piemēram labklājības jomā. Ilgtermiņā sistēmu varētu izmantot arī pašvaldību sociālajos dienestos, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju palīdzības saņemšanai.
Lai izstrādātu un uzturētu vienoto risinājumu, kā arī nodrošinātu BVKB četras amata vietas no šī gada septembra, šogad nepieciešams finansējums 1 300 496 eiro apmērā.
Četras amata vietas tiks nodrošinātas, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldē, bet KEM kopā ar Valsts kanceleju (VK) būs jāmeklē optimāls risinājums, analizējot ilgstošo vakanču skaitu. Darba pienākumu pildīšanai nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir 58 838 eiro, no kā 45 140 eiro paredzēti atalgojuma nodrošināšanai.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī bija vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Kopumā energocenu krīzes pārvarēšanai tika atvēlēti 422,2 miljoni eiro. Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām.
