Vaicāts par valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") minēto argumentu, ka nepieciešams jauns dinamisms reformu veikšanā, Dzintars sacīja, ka tas ir pretēji loģikas likumiem, ka, iesaistot koalīcijā vairāk un pretrunīgākus spēkus, ir iespējams vieglāk panākt dinamismu.
"Piemēram, ja koalīcijā jāpanāk vienprātība par jebkuriem ar budžetu saistītiem jautājumiem. Ar ko ir vienprātību vieglāk panākt? Trīs partijām, četrām vai piecām? Protams, jo ir līdzīgāki partneri un mazāks to skaits, jo ir vienkāršāk panākt vienprātību. Tātad, piesaistot vēl papildus kādu klāt, ideoloģiski atšķirīgu, ar lielākām domstarpībām, tas dinamisms var tikai samazināties.
Ārkārtīgi šķiet, ka tie ir tādi aiz ausīm, pat ne aiz ausīm pievilkti, bet absurdi argumenti, kas tiek izmantoti," vērtēja Dzintars.
Tomēr, ja "Jaunā Vienotība" uzskata, ka cits koalīcijas modelis ir rīcībspējīgāks, tad ir visas iespējas to pierādīt, aicinot veidot valdību ar "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), teica Dzintars. "Bet dodiet skaidrību. Šī nenoteiktība noteikti nav tas, kas to dinamismu politikā var veicināt."
"(..) Izskatās, ka "Jaunā Vienotība" un "zaļie zemnieki" ir pieķerti gultā un viss ir acīmredzami, bet viņi vienlaikus tādā pilnā nopietnībā apgalvo, ka "nē, tas nav tā, kā izskatās". (..)
Bet tad varbūt jāiet līdz galam un jāpasaka, ka šī politiskā laulība ir beigusies un ir citas prioritātes kaut kāda politiska izdevīguma vārdā.
Bet skaidrība ir vajadzīga. Ministri faktiski ir neziņā, kāda būs rītdiena, parītdiena, tā ir sēdēšana uz koferiem. Neviens nezina, vai "Vienotība" būs sabiedrotais vai opozicionārs mums. (..) Tas neveicina ne tikai tos mērķus, par kuriem runā Kariņa kungs, tas neveicina nekādu politisku mērķu sasniegšanu," pauda Dzintars.
Viņš arī pauda pārliecību, ka NA savus vēlētājiem dotos solījumus nespētu īstenot, strādājot vienā valdībā ar "Progresīvajiem", ar kuriem ir "milzīgas atšķirības". "Tās pamatvērtības, tā pamata orientācija nav savietojama ar Nacionālās apvienības pamatvērtībām."
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un NA – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un "Progresīvos", bet Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" vēlas turpināt strādāt trīs partiju koalīcijā un nav gatavi valdības sastāva izmaiņām.
"Jaunā Vienotība" un tās lielākās partijas "Vienotība" valde, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi šonedēļ atbalstīja premjera Kariņa iniciēto sarunu sākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu. Partiju apvienībā skaidroja, ka, lai sekmīgi un daudz straujāk risinātu sabiedrībā aktuālus jautājumus, valdībai nepieciešams plašs atbalsts Saeimā.
