ĪSUMĀ:
- Kariņš rēķinās ar ilgām pārrunām, kuru rezultātu vēl neprognozē.
- Dombrava: Esošais koalīcijas formāts veiksmīgs, darbs valdībā – dinamisks.
- Tavars: Gatavi runāt, lai saprastu šķēršļus, kāpēc kaut kas iet vai neiet.
- Premjers koalīcijas paplašināšanu pamato ar nepieciešamību paātrināt reformas.
- "Progresīvie" neredz iespēju valdībā sadarboties ar Nacionālo apvienību.
Sarunas par ieceri paplašināt koalīciju ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" pieteica uzreiz pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā. Tagadējās koalīcijas partneriem – "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) – pārstāvjiem oficiāli viņš to izteica pāris dienas vēlāk, piektdienas pēcpusdienā.
Attieksmes maiņu par sadarbību ar Aivara Lemberga pārstāvēto ZZS premjers ir skaidrojis ar valsts interesēm, plašāku iespējamo pārstāvniecību Saeimā dažādiem būtiskiem reformu lēmumiem. Kariņš tiešu sarunu iespējamību ar pašu Lembergu kategoriski izslēdz, un esošais premjers būtu gandarīts par ātrām pārmaiņām, taču rēķinās ar ilgām pārrunām, kuru rezultātu vēl neprognozē.
Taču viņš ar "Vienotības" un apvienības "Jaunā Vienotība" valdes vienbalsīgu atbalstu sarunas par koalīcijas paplašināšanu turpinās par spīti "Apvienotā saraksta" un NA noraidošajai attieksmei.
"Ja mēs runājam par smagos noziegumos apsūdzēto personu [Aivaru Lembergu] un viņa ietekmes paušanu, tad skaidrs, ka tā var izpausties ne tikai tiešā veidā, bet arī caur starpniekiem. Par koalīcijas paplašināšanu mūsu pozīcija paliek nemainīga.
Mēs uzskatām, ka mēs esam tiešām ļoti veiksmīgā koalīcijas formātā un valdības darbs ir straujš un dinamisks," sacīja NA pārstāvis Jānis Dombrava.
"Esam gatavi nopietni sēsties pie galda, lai saprastu šķēršļus, kāpēc mums kaut kas iet vai neiet. Ir atsevišķi jautājumi ar ideoloģiskām pretrunām. Tās ir atrunātas koalīcijas līgumā, ko mēs plānojam īstenot," klāstīja "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edgars Tavars.
Premjers koalīcijas paplašināšanu pamato ar nepieciešamību paātrināt reformas, kas šobrīd buksējot. Savukārt "Apvienotais saraksts" un NA uzskata, ka ZZS un "Progresīvo" iespējama nonākšana valdībā būtu cena par opozīcijas nodrošinātajām izšķirošajām balsīm Rinkēviča ievēlēšanai prezidenta amatā. Abi līdzšinējie partneri valdībā tādā izvērsumā nebūtu gatavi piedalīties.
Vēlme paplašināt koalīciju ar lielāku partneru skaitu pagarinās esošās politiskās nenoteiktības situāciju un neveicinās valdības dinamiskāku darbu, pārliecināts arī NA līderis Raivis Dzintars.
Taču sadarbības iespējas ar šo politisko spēku nesaskata šobrīd Saeimas opozīcijā esošā partija "Progresīvie". Partijas valdes locekle Antoņina Ņenaševa gan piebilda, ka viņiem neko neapsolīja par atbalstu Rinkēviča kandidatūrai pēc tam, kad no cīņas par Valsts prezidenta amatu izstājās viņu virzītā kandidāte Elīna Pinto. Tas esot bijis vērtībās un līdzīgā redzējumā balstīts balsojums. Ar "Progresīvajiem" līdz šim nekādas sarunas par iespējamu dalību valdībā vēl nav notikušas.
"Ir partijas, ar ko mums ir ļoti izteiktas pretrunas, kā strādāt un kādu politiku īstenot. (..) Tā varētu būt Nacionālā apvienība. Mums jāapzinās, ka zināmi riski ir arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet tos riskus mēs varētu skatīties, redzot, kā sarunas attīstās. Pēdējā laikā Saeimas opozīcijā esam spējuši sadarboties. Jautājums, vai tā būtu iespējama, skaidri vienojoties par uzdevumiem pretkorupcijas jomā, pārvaldības jautājumos, šauru interešu politikas novēršanas jomā. Ja par to var vienoties, tad var vērtēt arī sadarbību," sacīja Ņenaševa.
Teorētiskā variantā, "Apvienoto sarakstu" un NA aizstājot ar ZZS un "Progresīvajiem", koalīcijas pārsvars Saeimā samazinātos no 54 uz 52 balsīm.
Tas vēl vairāk sarežģītu lēmumu pieņemšanu, un tas noteikti nav rezultāts, ko ar iespējamo valdības pārkombinēšanas plānu vēlas panākt "Jaunā Vienotība".
Jau izskanējis, ka neskaidrība par pārmaiņām koalīcijā negaisīs vēl vismaz līdz Jāņiem.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Kariņš paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un NA – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un "Progresīvos", bet NA un "Apvienotais saraksts" vēlas turpināt strādāt trīs partiju koalīcijā un nav gatavi valdības sastāva izmaiņām.
