Lesnieks jeb mežzinis, skalinīks jeb no skaliem pīts groziņš un rozasmīt jeb aizsmieties ir tikai daži no 700 latgaliešu vārdiem, kas apkopoti īpašā vārdnīcā. Tie ir mūsdienu latgaliešu valodā vairs nelietoti, novecojuši vai reti lietoti vārdi, kas atrodami 19. gadsimta poļu etnogrāfes Stefānijas Uļanovskas pasakās viļāniešu izloksnē.
"Es meklēju vārdus, kas vispār nav latviešu valodā vai, piemēram, kuri ir citā dzimtē. Latviski mēs sakām "pasaule", bet latgaliski tas ir "pasauļs" – viņš," stāstīja Nikole Naua.
Vārdnīcas izveide profesorei prasījusi septiņus gadus.
Viņu uzrunājusi Stefānijas Uļanovskas bagātīgā leksika un prasme dokumentēt valodu. Tieši viņas vārds latgaliešu folkloristikā ierakstīts zelta burtiem, jo sagatavotie izdevumi ir pirmie un nozīmīgākie latgaliešu folkloras publicējumi.
Viļānu novadpētniecības muzeja vadītāja Margarita Skangale stāstīja, ka "pēc Viļānu muižnieces Elīzas Janovskas uzaicinājuma Stefānija Uļanovska ieradās šeit, Viļānos. Viņa ne tikai ciemojās, bet arī savāca šo kolosālo materiālu klāstu par Viļāniem un to apkaimi".
"Viņa veica etnogrāfisko aprakstu – mēs zinām, kā izskatījās vietējie iedzīvotāji, kādas drēbes viņi nēsāja, ko ēda, kādi ticējumi bija, kādi tā saucamie "zabuboni" savā laikā bija," stāstīja Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas asociētā profesore Angelika Juško-Štekele.
Stefānijas Uļanovskas devums ir kļuvis par pamatu muzeja eksponātiem – pēc viņas aprakstiem izšūts meitas goda tērps, aplūkojamas 19. gadsimtā ar roku rakstītas vēstules uz Poliju, kā arī tulkotas pasakas četrās valodās un pieejami to audio ieraksti.
"Pasakas viņa vāca laikā, kad latgaliešu valoda netika rakstīta. Cilvēki runāja, protams, latgaliski savās izloksnēs, bet, ja viņi rakstīja, tad viņi lietoja vai nu krievu vai citreiz latviešu literāro, bet pārsvarā krievu vai poļu [valodu]," stāstīja Nikole Naua.
"Stefānija Uļanovska, būdama poļu izcelsmes un poļu valodā runājoša, tik labi prata latgaliešu valodu un tik precīzi varēja pierakstīt visas latgaliešu valodas īpatnības," uzsvēra Angelika Juško-Štekele.
Vārdnīca pieejama arī elektroniski. Domubiedri cer, ka tā kalpos par pamatu jaunu materiālu latviešu valodas pētniecībai dažādās nozarēs.
