Valsts kontrolē informēja, ka revīzijā secināts, – atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības. Revidenti konstatējuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.
ĪSUMĀ:
- Revidenti secina – pastāv plašas braukšanas iespējas, bet pieprasījums ir zems, valstij tas izmaksā dārgi.
- Valsts kontrole: Autobusu maršrutu tīkls nav veidots pēc skaidras un caurskatāmas pieejas.
- Pērn valsts pārvadātājiem par izpildītajiem reisiem zaudējumu segšanai piešķīra 62,8 miljonus eiro.
- Vāji pamatoti maršruti – nav datu, kas apstiprina maršrutu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.
- Reisu skaits 38% maršrutu noteikts lielāks, bet 25% maršrutu – mazāks, nekā likumā paredzēts.
- Revīzijā konstatēts – pakalpojuma apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas.
- Atbildīgā Satiksmes ministrija sola platākus soļus reģionālo pārvadājumu sakārtošanā.
- Autotransporta direkcija gada laikā plāno veikt reģionālās nozīmes maršrutu tīkla inventarizāciju.
Plašas braukšanas iespējas, bet pieprasījums zems
Valsts kontrole norādīja, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023. gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023. gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem.
Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi, secinājuši revidenti.
Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis atzīmēja, ka mobilitāte un sasniedzamība ir būtisks faktors līdzsvarotai valsts attīstībai un pakalpojumu pieejamībai, turklāt tieši reģionos iedzīvotāji ir visvairāk atkarīgi no uzticamas transporta sistēmas. Tomēr līdzšinējā sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana un nodrošināšana revidentu vērtējumā nav lietotājam draudzīga un nemotivē mainīt paradumus – retāk darbināt privāto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu.
"Pārdomāta sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana un izmantošanas pieaugums iedzīvotāju vidū palielinātu tā rentabilitāti un valstij būtu mazāk jātērē nodokļu maksātāju nauda dotācijām sabiedriskā transporta pārvadātājiem. Samazinātos arī sastrēgumi un transporta radītās emisijas, kas ir svarīgi "zaļā kursa" kontekstā," uzsver Erdmanis.
Autobusu maršrutu tīkls neesot veidots pēc skaidras un caurskatāmas pieejas
ATD izstrādātais un Sabiedriskā transporta padomes apstiprinātais autobusu maršrutu tīkls revidentu vērtējumā nav veidots pēc skaidras un caurskatāmas pieejas. Datos balstītu rādītāju trūkums, pēc kuriem būtu vērtējamas iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības starp apdzīvotām vietām, nedodot iespēju pārliecināties, ka maršrutu tīkls atbilst šīm vajadzībām. Šāda informācija ir būtiska objektīvu lēmumu pieņemšanā un pieņemto lēmumu skaidrošanā sabiedrībai, norādīja Valsts kontrole, apgalvojot, ka ATD maršrutu nepieciešamību pamato vispārīgi, neatsaucoties uz normatīvajā aktā noteiktajiem kritērijiem. Pamatojumos esot atrodama arī novecojusi informācija – par maršrutiem, kas slēgti jau 2018. gadā.
Valsts grantētais pakalpojumu apjoms ar autobusiem darbdienās nodrošināms vismaz ar astoņiem vai četriem reisiem darbdienā, ja rentabilitāte ir vismaz 25%. Mazākais valsts garantētais pakalpojuma apjoms ir divi reisi darbdienā neatkarīgi no rentabilitātes. Savukārt revīzijā konstatēts, ka
vismaz 38% maršrutu nodrošinātais reisu skaits neatbilda likumā noteiktajam rentabilitātes slieksnim, bet 25% maršrutu netika nodrošināts minimālais pakalpojuma apjoms.
Maršrutu tīkla plānošanā nerod konsekventu pieeju
Valsts kontrole uzskata, ka maršrutu tīkla plānošanā nav konsekventas pieejas un likumā noteiktā kārtība praksē netiek atbilstoši īstenota. 2023. gadā izvērtējums pakalpojuma sniegšanas saglabāšanai maršrutos, kuru rentabilitāte 2022.gadā bija zem 10%, tika veikts tikai 749 reisiem, nevis visiem 2342 reisiem. Skaidrojumu, kāpēc tika vērtēti tikai reisi ar rentabilitāti zem 10%, nevis zem 25% un kādas bija vērtējamo kritēriju kvantitatīvās vērtības, pie kurām konkrētais reiss būtu atzīstams par slēdzamu, revīzijas veicēji neesot saņēmuši.
"Likumdevējs ir noteicis, cik plašas būs braukšanas iespējas, taču revīzijā konstatējām nesakritības starp likumā noteikto un faktisko izpildi. Ja likumdevēja noteiktās prasības nav iespējams īstenot praksē, tad atbildīgajām institūcijām – SM un ATD – ir jāpieņem datos balstīti un motivēti lēmumi, lai tiktu veiktas attiecīgas izmaiņas likumā. Vienotas pieejas trūkums ATD un Sabiedriskā transporta padomes darbībā vēl vairāk sarežģī sabiedriskā transporta pakalpojumu administrēšanu. Tādēļ ir nepieciešams veidot vienkāršāku regulējumu, pārskatot atbildīgo lomas šī pakalpojuma plānošanā un nodrošināšanā," atzīmēja Erdmanis.
Kvalitātes prasības netiekot efektīvi kontrolētas
Revidenti secinājuši arī to, ka sabiedriskā transporta pakalpojums netiek nodrošināts ar līdzvērtīgas kvalitātes autobusiem. Iemesls tam esot tāds, ka, beidzoties iepriekš noslēgto ilgtermiņa līgumu termiņam, nav izdevies laikus noslēgt jaunus līgumus. Lai nodrošinātu pārvadājumu nepārtrauktību, slēgti īstermiņa līgumi, kuros ir iekļautas zemākas kvalitātes prasības autobusiem, par to kopsummā samaksājot par pieciem miljoniem eiro vairāk, nekā apmaksājot sabiedriskā transporta pakalpojumus ar augstākas kvalitātes autobusiem saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem.
Turklāt izvirzītās kvalitātes prasības netiekot efektīvi kontrolētas. Kontroles netiek veiktas plānveidīgi, un tajās tiek izmantota kļūdaina iekšējās datubāzes informācija, secinājuši revidenti.
Piemēram, par 13 autobusiem datubāzē norādīts, ka tie ir aprīkoti personu ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai, lai gan tiem šāda aprīkojuma nav. Arī līgumsodu mehānisms nemotivē pārvadātājus nepieļaut jaunus kvalitātes prasību pārkāpumus, par ko liecina veikto pārkāpumu skaita pieaugums par 178% pērn un noteiktā līgumsoda piemērošana mazākā apmērā vai nepiemērošana vispār, tikai izsakot brīdinājumu, atzīmēja Valsts kontrole
Pakalpojuma apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas
Revīzijā secināts arī, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas, jo netiek pieņemti lēmumi par izmaiņām maršrutu tīklā atbilstoši šodienas vajadzībām un pieprasījumam. Pēdējos trīs gados zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts budžeta kopumā piešķirti 206,7 miljoni eiro. Būtiska daļa – 98 miljoni eiro – piešķirta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". No 2021. līdz 2023. gadam vidēji gadā tas bija 47% jeb 33 miljoni eiro. Tomēr papildu finansējuma piešķiršanas pieprasījums netiek pamatots ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, bet galvenokārt akcentējot sākotnēji piešķirtā finansējuma nepietiekamību, norāda Valsts kontrole.
ATD katru gadu ir aprēķinājusi prognozēto sabiedriskā transporta pārvadājumiem nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā līgumsaistības ar pārvadātājiem, norādot SM uz jau zināmo prognozēto finansējuma nepietiekamību, bet vienlaikus nav piemērojusi noteikumus par likumā noteikto valsts garantēto pārvadājumu apjomu. Savukārt Sabiedriskā transporta padomes darbības pēc nepietiekamā finansējuma piešķiršanas nav bijušas vērstas uz plānotā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apjomu pārskatīšanu atbilstoši budžeta iespējām, norāda Valsts kontrole.
"Šāda prakse ir nepamatota, jo piešķirtie līdzekļi pēc būtības neatbilst neparedzēta gadījuma situācijai, turklāt tā samazina iespēju finansēt patiešām neapredzētus gadījumus. Līdzekļu pieprasīšana, apzinoties, ka pieprasītais finansējums būs nepietiekams, bet tajā pašā laikā neveicot sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoma pārskatīšanu, paļaujoties, ka gada beigās trūkstošais finansējums tāpat tiks rasts, liecina par izlēmības trūkumu attiecīgu lēmumu pieņemšanā un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu," norādīja Erdmanis.
Valsts kontrole revīzijā guvusi informāciju, ka, lai gan ir paaugstināta braukšanas maksa un ir izmaiņas maršrutu tīklā, arī 2024. gadā būs nepieciešams papildu finansējums gandrīz 13 miljonu eiro apmērā, par ko SM jau ir informējusi Ministru kabinetu.
Revīzijā atklāts arī, ka pasažieru apgrozības rādītājs pārvadājumos ar autobusiem ir negatīvs, bet turpmākās prognozes – pārāk optimistiskas. Proti, reģionālās nozīmes maršrutos līdz 2027. gadam plānots pasažieru pārvadājumu apjoma (pasažierkilometros) pieaugums vilcienos par 47%, savukārt autobusos plānots samazinājums par 12%. Kā norāda revidenti, attīstot pārvadājumus pa dzelzceļu, autobusu pārvadājumu loma saglabājas tur, kur dzelzceļa pārvadājumu nav vai ir nepieciešams papildināt vilcienu pārvadājumus.
Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam plānotais starpposma pasažieru apgrozījuma rādītājs 2023. gadā, kas ir viens no rādītājiem plānotajam politikas rezultātam "Uzlabotas mobilitātes iespējas", esot sasniegts tikai daļēji. Pasažieru pārvadājumos ar autobusiem pērn nav sasniegts plānotais pasažieru apgrozības rādītājs – 975,6 pasažierkilometri, sasniedzot tikai 825,1 pasažierkilometru. Tas nav ļāvis sasniegt arī kopējo plānoto pasažieru apgrozījuma rādītāju, lai gan pasažieru pārvadājumos ar vilcieniem šis rādītājs ir sasniegts, secinājuši revidenti.
Arī turpmākās prognozes pasažieru apgrozībā autobusu pārvadājumos, Valsts kontroles vērtējumā, ir pārāk optimistiskas, jo,
nemainot pasažieru pārvadājumu rīcībpolitiku un tās ieviešanas instrumentus, kas pašlaik paredz ierobežot pakalpojuma pieejamību, ņemot vērā rentabilitātes kritēriju, pasažieru apgrozījums nepieaugs.
Ministrija sola platākus soļus reģionālo pārvadājumu sakārtošanā
Valsts kontrole revīzijā sniegusi 12 ieteikumus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu jomas politikas ieviešanu, ievērojot valstī noteiktos attīstības plānošanas principus, un pamatotu valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu ikgadēji apstiprināmajā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutu tīkla un pakalpojumu apjoma veidošanas noteiktajiem principiem.
Tāpat iecerēts, ka līdz ar ieteikumu ieviešanu tiktu nodrošināta normatīvajam aktam atbilstoša un ekonomiski pamatota rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, nosakot sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, un autobusos un vilcienos tiktu nodrošināta līdzvērtīga kvalitāte un pārkāpumu par kvalitātes prasību neievērošanu skaita mazināšanās.
Satiksmes ministrija piekrīt Valsts kontrolei, ka
jāpilnveido reģionālā sabiedriskā transporta jomas normatīvais regulējums un jāpārskata maršrutu tīkls. Ministrija gan uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā maršrutu tīkls jau ir samazināts par 30%, tapis arī Rīgas metropoles sabiedriskā transporta plāns.
Ik gadu pārskata maršrutu tīklu, bet ar to bijis par maz, jo ik gadu finansiālā bedre ir vismaz 10 miljoni eiro. Tomēr šim gadam sabiedriskā transporta pārvadājumiem papildu ikgadējai dotācijai vajadzīgos apmēram 12 miljonus eiro pārdalīs nozares ministrijas resursos. Tuvākajos gados reģionālo pārvadājumu pielāgošanai reālajām vajadzībām un iespējām būs pievērsta daudz plašāka uzmanība, stāstīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta vadītāja Annija Novikova.
"Mēs esam apņēmušies, teiksim tā, lielākiem soļiem iet uz priekšu. Vidēji gadā maršrutu tīkls tiek samazināts par 5-7% vai pat vairāk procentiem. Pašlaik doma ir pārskatīt visu maršrutu tīklu kopumā, ne tikai uzlabojot plānošanas metodes, bet arī skatoties reālās pasažieru vajadzības. Ir godīgi jāpasaka, ja reiss ir nerentabls ar trīs vai pieciem pasažieriem, tad nav jāsūta lielais autobuss, bet būtībā vieglais auto un ar to pakalpojumā "transports pēc pieprasījuma" var ļoti labi to vajadzību noklāt. Tāda ir tā doma, bet tas, protams, nav izdarāms vienā gadā," sacīja Novikova.
SM arī uzsvēra, ka Valsts kontroles revīzija aptver 2022. un 2023. gadu, ko ietekmējuši gan kovida laika paradumi ar mazāku pārvietošanos sabiedriskajā transportā, gan sadārdzinājumi, kas ir sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Vēl viena organizatoriska pārmaiņa – par budžeta pieprasījumiem sabiedriskā transporta pārvadājumu dotēšanai turpmāk lems pašā nozares ministrijā, nevis Sabiedriskā transporta padomē. Tajā lēmumu pieņemšanai traucējot ieslīgšana nebeidzamās diskusijās, neslēpa ministrijas pārstāve Novikova.
Pirms pieciem gadiem maršrutu tīklā būtisku pārmaiņu nebija, lai arī nozare uz to uzstāja. Pieļautās kļūdas maršrutu tīklā jālabo kopā ar pārvadātājiem, taču nāksies ņemt vērā jau noslēgtos līgumus, piebilda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.
"Kad 2019. gadā taisīja šos iepirkumus, mūs izbrīnīja, ka būtībā ar nelielām korekcijām izmantoja to pašu maršrutu tīklu, kas bija iepriekšējās desmitgades. Vienkārši netika pienācīgi izvērtēts, kādi maršruti vajadzīgi un kur tie vajadzīgi. Bija kaut kādi uzstādījumi, kas jāīsteno, un viss," vērtēja Ošenieks.
Piemēram, cītīgāk ieviešama pieeja maz izmantotos maršrutos pāriet uz transportu pēc pasūtījuma, tam izmantojot nelielus busiņus.
"Vairākas Eiropas valstis ir jau parādījušas, ka tur, kur mazs iedzīvotāju blīvums, šis pakalpojums ir plaši izmantots. Mums tikai jāvienojas par izpildījumu. Eiropas pieredze rāda, ka cilvēks samaksā avansā noteiktu summu gadā un tad skaidri zina, ka viņam tas transports būs," piemērus minēja Ošenieks.
ATD gada laikā plāno veikt reģionālās nozīmes maršrutu tīkla inventarizāciju
ATD, komentējot valsts kontroles ziņojumu, norādījis, ka gada laikā plāno veikt reģionālās nozīmes maršrutu tīkla inventarizāciju un iesniegt inventarizācijas rezultātus, kuros ir identificējams valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojumu apmērs. ATD norādīja, ka valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojuma apmēra identificēšana ļaus sākotnēji nodrošināt reisus, kas ir izpildāmi obligāti. Savukārt tālāka maršruta tīkla attīstība un atbilstība sociālajiem, ekonomiskajiem un tautsaimniecības mērķiem, būs iespējama tikai salāgojot tos ar valsts budžeta izdevumiem.
Direkcija arī plāno sniegt priekšlikumus un sadarbībā ar SM uzlabot kritērijus komerciālo maršrutu un reisu izveidei, esošo pārskatīšanai un slēgšanai, jo šogad, īstenojot vairāku jaunu komerciālo maršrutu atklāšanu un izpildi, ir redzami vairāki priekšnoteikumi, kas būtu jāņem vērā arī turpmāk, pilnveidojot nozares normatīvus, piemēram, situācijās, ja pārvadātājs pārtrauc komerciālā maršruta apkalpošanu.
Vienlaikus attiecībā uz bezmaksas maršrutu izveidošanu un turpmāku uzturēšanu ATD atzīmēja, ka ir nepieciešams analizēt šo maršrutu uzturēšanas lietderību, kā arī uzlabot maršrutu, kas kvalificējas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai bez maksas, izveides un pārskatīšanas kārtību. Papildus ATD apņemas uzlabot un precizēt iekšējos noteikumus un procesus, lai nodrošinātu efektīvākas darbības, kas attiecas uz līgumu izpildes uzraudzības procesiem, norāda ATD.
Direkcijā norādīja, ka ATD īsteno pasākumus pasažieru paradumu maiņai vairāk izmantot sabiedrisko transportu, tostarp nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta līdzekļus, izveidojot un ieviešot izlīdzinātu un saprotamu biļešu un tarifu sistēmu, mainot komerciālo maršrutu veidošanu, fokusējoties uz starppilsētu maršrutu, kuru kopgarums pārsniedz 100 kilometrus, izveidi arī virzienos, kuros vilcienu satiksme netiek nodrošināta, kā arī pakāpeniski ir ieviests vilciena intervāla grafiks, uzlabojot vilcienu satiksmes intensitāti un veidojot pievedošos maršrutus.
ATD kopumā uzskata, ka VK revīzijā ir saņemti ieteikumi, kas palīdzēs novērst nepilnības un trūkumus ne tikai reģionālā sabiedriskā transporta sektorā kopumā, bet arī Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā.
