- Ar trešo piegājienu
- Konservatīvais "helikopterisms"
- Stingrā roka
- Spilgtais Reirs
- Neizpildīti darbi un jauni solījumi
- Kara laika ietekme
Ar trešo piegājienu
2018. gada Saeimas vēlēšanu nakts "Jaunajai Vienotībai" pagāja bez pārsteigumiem – reitingu prognozes par knapu pārvelšanos piecu procentu barjerai piepildījās, un kā pēdējā no politisko spēku septiņnieka tā iekļuva parlamentā. Premjera amata kandidāts, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš tonakt bija pieticīgs un teica: "Ir vienkārši pāragri [runāt] jebkurā gadījumā. Nezinām, kāds būs Saeimas sastāvs, nezinām, kādas būs spēka attiecības – cik kurai frakcijai. Tas viss ir pāragri. Šobrīd mēs varam gaidīt un gaidīdami patīkami ar saviem kolēģiem un draugiem aprunāties un drusku kaut ko ieēst."
Ar astoņām deputātu vietām "Jaunā Vienotība" kļuva par Saeimas mazāko frakciju. Bet tas netraucēja viņiem tikt pie iespējas veidot valdību pēc tam, kad trīs mēnešus to nebija izdevies izdarīt ne "konservatīvo" līderim Jānim Bordānam, ne arī Aldim Gobzemam no "KPV LV".
Par Kariņa valdību tolaik nobalsoja 61 jaunais deputāts, pret bija 39. To, kuri atturas, nebija. Krišjānis Kariņš valdību sastutēja ar Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, "Attīstībai/Par!" un "KPV LV" atbalstu.
Problēmas bija ne tikai partiju vidū. Kariņa valdības dēļ pat sanīdās "KPV LV" līderi Gobzems un Artuss Kaimiņš.
Arī pats Kariņš savai valdībai ilgu mūžu neprognozēja: "To neviens nezina. Šī ir tā kā pirmā diena. Nu, viena diena, domājams, būs. Nākamā plenārsēde ir rītdien – dzīvosim uz priekšu un strādāsim."
Konservatīvais "helikopterisms"
Gan toreiz, gan tagad politologi to vērtē kā vienīgo iespējamo koalīciju, kam alternatīva būtu tikai ārkārtas vēlēšanas. Un tas arī izskaidro nebijušo lavierēšanu, kādu esam piedzīvojuši gan no šīs valdības kopumā, gan Kariņa kā premjera un "Jaunās Vienotības". Lai kopā saturētu konservatīvos, liberālos un jaunpienācējus radikāļus, vai katrā valdības sēdē ir pieņemti sāpīgi kompromisi.
"Ja cilvēki domā, ka valdībā ir liela vienprātība... Man liekas, ka 13. Saeimas koalīcijas valdība ir pierādījusi, ka tās vienprātības bieži vien nav. Katrs lēmums, kas ir pieņemts valdībā, ir pretnostatījuma rezultāts – tie ir bijuši sāpīgi kompromisi," tā tagad secinājis par Kariņa partijas biedru nesen kļuvušais Atis Zakatistovs.
Vēlēšanās viņš startēja no "KPV LV" saraksta un bija nesaudzīgs "Vienotības" kritizētājs. Izslēgšana no paša izveidotās populistu partijas un pajumte "Jaunajā Vienotībā" viņam ļāva saglabāt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Tagad Zakatistovs pauda: "Mums ir ļoti līdzīgas vērtības. Tieši fiskālā konservatīvisma ziņā es domāju ļoti līdzīgi "Vienotībai"." Viņš uzskata, ka konservatīvisma šajā laikā esot bijis gana daudz – esot labāk, nekā varējis būt. Un uz jautājumu, vai pie konservatīvisma pieskaitāma arī tā saucamās helikoptera naudas kaisīšana jeb atbalsts teju visām sabiedrības grupām, sacīja: "Es saku – tas ir daudzu kauju rezultāts. Šī ir labākā no iespējamām pasaulē."
Sākotnēji gan bija iecerēts, ka Finanšu ministrija četru gadu ciklā koncentrēsies uz taupīšanu, nevis tērēšanu. Tas noprotams no Kariņa sacītā televīzijai "TV24" vēl pirms iesēšanās premjera krēslā: "Mēs neatbalstīsim nodokļu pieaugumu. Es nedomāju, ka vēlētāji gribētu nodokļu pieaugumu. Mēs arī nevaram atbalstīt budžeta deficīta palielinājumu, jo tad mums būs nākotnē problēmas – kādam jau tā nauda būs jāatmaksā. Ko – uzkrājumi uz bērniem?"
Kājām gaisā visu sagrieza Covid-19 pandēmijas atnākšana, kas ļāva Kariņam šo apņemšanos lauzt. "Helikopternaudas" bārstīšanu viņš izmantoja, lai vienlaicīgi stimulētu ekonomiku un tajā pašā laikā mazinātu sabiedrības riebumu pret valdību par ieviestajiem ierobežojumiem un nepietiekamo atbalstu dīkstāvē nonākušajiem.
Tas viss bija iespējams, jo uzraugi Eiropas Komisijā bija atlaiduši stingros budžeta deficīta grožus un ļāva valstīm taisīt lielus parādus. Kariņš uzsvēra: "Nav runas, ka trūkst naudas. Naudas ir tik daudz, cik nekad nav bijusi. Ļoti daudz naudas! Tikai apetīte ir lielāka nekā pieejamie līdzekļi."
Šis ir tikai viens no Kariņa izteikumiem, kas tautā folklorizējies.
Stingrā roka
Opozicionāri aizvadītos gadus saukuši par "Kariņa–Levita režīmu", jo krīzes brīžos prezidents, lai arī norāja savu skolnieku, tomēr radikālus konstitucionālos instrumentus neiedarbināja.
Prezidenta labās attiecības ar Kariņu ilustrē vienā no Covid-19 viļņiem nopludinātais video, kurā redzamas premjera un citu politiķu izpriecas Rīgas pilī, kurā pats Kariņš pat dziedāja. Balle gan notika vēl pirms pandēmijas. Levits pagājušā gadsimta 80. gados trimdā, Minsteres latviešu ģimnāzijā, Kariņam mācījis politiku un vēsturi.
Taču nav tā, ka Kariņš tikai smaidīja, knapi saturēdams valdību. Viņš arī izrādījis stingrāku roku, pandēmijas spelgonī patriecot "Attīstībai/Par!" veselības ministri Ilzi Viņķeli, bet pēc netikšanas galā ar uzdzīvotājiem kara laikā pie Uzvaras parka pieminekļa arī šīs apvienības iekšlietu ministri Mariju Golubevu. Iekšējo asiņu nomaiņai un politiskās proporcionalitātes saglabāšanai pēc "KPV LV" izmešanas no valdības mainīti arī citu sabiedroto ministri. Tajā skaitā ar ekonomikas ministru nomaiņu Kariņš iedunkāja Nacionālās apvienības sacelšanās vēlmi.
Spilgtais Reirs
Kā jau pastarītei Saeimā un koalīcijā pašai "Jaunajai Vienotībai" bez premjera krēsla pienācās arī ārlietu un finanšu ministra postenis, kurā nesatricināms noturējies Jānis Reirs. Pie viņa labajiem darbiem pieskaitāma finanšu sistēmas kapitālā remonta pabeigšana un vismaz teorētiskas rūpes, lai valsts naudas maks tiktu tukšots prātīgi. Ne tik labi gājis ar solījumu kāpināt skolotāju algas, bet pielikt samaksu mediķiem piespieda pandēmija. Visticamāk, vēlēšanu tuvuma dēļ uz laiku pieliktais mediķiem nav atņemts.
Tomēr ar regulāru sabiedrības maldināšanu Reirs ir bijis biežs viesis melu atmaskošanas rubrikā, ko gatavo pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Plašu kultūras profesionāļu sašutumu Reirs izpelnījās pēc izteikumiem Latvijas Radio, skaidrojoties par vēlmi likt cilvēkiem maksāt pilnu algu nodokļus, pat ja strādā nepilnu slodzi. "Ja cilvēks pelna 200 eiro, viņam jābūt sociālo dienestu redzeslokā. Varbūt ir nepieciešama palīdzība, sociālā korekcija, ārstēšanās no atkarībām kādām, ja cilvēks nevar dabūt darbu, lai būtu vismaz minimālajā līmenī atalgojums," tolaik teica Reirs.
Neizpildīti darbi un jauni solījumi
Taču bez politiķu runām ir arī izmērāmas lietas, ko "Jaunā Vienotība" solīja pirms vēlēšanām, bet tā arī nepaveica. 1500 eiro vidējo algu sasnieguši neesam. Izglītības reforma nav ieviesta. Neviena Latvijas augstskola nav solītajā pasaules labāko simtniekā. "Jaunā Vienotība" katram solīja valsts veselības apdrošināšanas sistēmu. Bet zāļu cenas mazinātas tikai daļēji.
Tikmēr īres tirgus sakārtošana, publiskotas valsts amatpersonu krimināllietas, lietu iztiesāšana divu gadu laikā, budžeta pārpalikums izaugsmes gados, pašvaldību referendumi, faktiskās kopdzīves regulējuma pieņemšana, jau pērn modernizēta valsts ārējā robeža un motivēti policisti, mediķi, ugunsdzēsēji, robežsargi – tas viss ir palicis premjera partijas vēlēšanu programmā.
Šodienas apstākļos aktualitāti iegūst arī "Jaunās Vienotības" solījums līdz 20 tūkstošiem izaudzēt zemessargu pulku. Pašlaik Zemessardzē dien 8800 iedzīvotāju.
Tomēr līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā aizsardzības nozarei ar uzviju ir ticis vēlēšanu programmā sarakstītais. Un daudz sarakstīts arī solījumos nākamajām vēlēšanām.
Lielākā daļa apņemšanos pēc četriem gadiem gan būs grūti izmērāmas, jo tās ir frāžainas un bez konkrētiem solījumiem.
Piemēram, veidos vienotu politisko nāciju, nodrošinās daudzveidīgu mediju telpu, atbalstīs Ukrainas cīņu, paplašinās autoceļus, modernizēs ekonomiku. No konkrētām lietām var minēt skolotāju algas 20 procentu virs vidējām valstī, viens procents iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu nevalstiskajam sektoram, pāreja uz izglītību tikai valsts valodā līdz 2025. gadam.
Kara laika ietekme
Socioloģiskās aptaujas vēlēšanās prognozē "Jaunās Vienotības" uzvaru. Un tas, neskatoties uz haotisko Covid-19 krīzes vadību, kļūdainiem ierobežojumiem, iekavēto vakcināciju, premjera līderības trūkumiem. Sabiedrībā šīs neveiksmes acīmredzot vairs nav aktuālas.
"Par ko ir šīs vēlēšanas? Karš Ukrainā lielā mērā iedeva dienaskārtību – mūsu ārējā drošība ir ļoti svarīgs jautājums!" vērtēja pētījumu kompānijas SKDS šefs Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš akcentēja, ka arī Latvija ir karā, tikai pie mums nekrīt bumbas: "Kara aspekts jau laikam tomēr ir svarīgāks nekā piecu eiro pielikums pie pensijas vai algas, jo, kāda gan tam būs nozīme, ja rītdien šeit kritīs bumbas un raķetes un nāks iekšā "krievu pasaule". Lūk! Un šajā kontekstā "Vienotība" patiesībā ir izrādījusies ļoti tīra manta, jo vai tad kāds var šaubīties par "Vienotības" un tās līderu eiroatlantisko orientāciju? Tur nav ne mazāko šaubu! Var nepatikt vieni darbi vai citas lietas, bet nevienā brīdī nevari apšaubīt, ka viņi ir mūsu enkurs Rietumu virzienā."
Uz Latvijas Radio provokatīvo jautājumu, vai var teikt, ka "Jaunajai Vienotībai" ir paveicies ar karu, Kaktiņš viennozīmīgi atbild: "Es teiktu – jā! Patiesībā "Jaunā Vienotība", arī tā uz to var skatīties, ir patiesā labuma guvēja no kara Ukrainā."
Tādēļ ir skaidrs, ka "Jaunās Vienotības" enkurs šajās vēlēšanās ir politiskais ilgdzīvotājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas amatā aizvadījis 11 gadu. Kaut arī kritizēts par lavierēšanu attiecībās ar kaimiņvalsts Baltkrievijas diktatoru Lukašenko pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas, Rinkēvičs uzteicams gan par mūsu valsts aizsardzības stiprināšanu, gan Latvijas izcelšanos starp citām valstīm par aktīvo Ukrainas aizstāvību, par ko ministrs nupat tika arī pie augsta Ukrainas apbalvojuma.
Tomēr šo Saeimu "Jaunā Vienotība" atstās ne tikai ar balvām. Tagad tās pūrā nonācis deputāts Zakatistovs, ko nācās izdot kriminālvajāšanai apsūdzībā par gandrīz 30 tūkstošu eiro izkrāpšanu. Tiesa gan viņu attaisnoja. Savukārt notiesājošu spriedumu galīgajā instancē dabūjis "Jaunās Vienotības" deputāts Aldis Adamovičs, kurš kopš šīs vasaras vairs nav deputāts un nav arī nākamo vēlēšanu sarakstā. Adamoviču notiesāja par īres un transporta kompensāciju izkrāpšanu lielā apmērā. Notiesājošajā spriedumā lasāms, ka Saeimas apmaksāto degvielu viņš lējis gan drauga, gan sievas mašīnā. "Jaunā Vienotība" līdz pat pēdējai instancei pret viņu bija iecietīga.
