ĪSUMĀ:
- Atsevišķu māju iedzīvotāji novēro situācijas, kad viņu mājas nav atrodamas populārās navigācijas sistēmās.
- Zemes dienests mēnesī reģistrē ap 600 jaunu adrešu, Adrešu reģistrs pieejams un izmantojams bez maksas.
- NMPD nav daudz situāciju, kad navigācijas sistēmas dēļ nav iespējams atrast nepieciešamo adresi.
- Navigācijas sistēmas datu uzlabošanā svarīga arī lietotāju iesaiste.
- Lietotne "BalticMaps" Adrešu reģistrā ielūkojas katru dienu; "Google Maps" interesējusies par adrešu datiem VZD.
Pie raidījuma "4. studija" vērsās skatītāja Līva, kuras māja ir atrodama Zemesgrāmatā un Adrešu reģistrā, bet neparādās ne aplikācijā "Waze", ne "Google Maps": "Vienīgi "BalticMaps". Ārkārtas situācijās, kad nepieciešama steidzama palīdzība, tas rada nopietnus draudus. Sazinoties ar Valsts zemes dienestu, tikai pārbaudīja, ka Adrešu reģistrā māja ir atrodama, taču, kas ir atbildīgs par informācijas nodošanu tālāk navigācijai, nezināja atbildēt."
Līva ir neizpratnē –
kurš nodod informāciju navigācijas sistēmu uzturētājiem, lai adreses būtu atrodamas?
Valsts adrešu reģistrs ir valsts uzturēta informācijas sistēma, kurā ir ziņas par visām valstī esošajām adresēm. Pašvaldība pieņem lēmumu par jaunajām vai mainītajām adresēm un nosūta informāciju Valsts zemes dienestam (VZD), kas to reģistrē 5 darba dienu laikā. Nākamajā dienā pēc reģistrācijas tā ir jau pieejama jebkurai personai.
Mēnesī tiek reģistrētas aptuveni 600 jaunas adreses, bet 800–900 adreses tiek mainītas.
VZD Adrešu reģistra departamenta direktore Natālija Avotiņa sacīja, ka Adrešu reģistra dati kopš 2021. gada decembra ir pieejami ikvienai personai atvērto datu portālā, kā arī Eiropas ģeoportālā: "Dati pieejami jebkuram, tos var izmantot bez maksas. Atjaunot bez ierobežojumiem. Mums nav informācijas, vai un cik bieži kāda persona mūsu datus paņem savām vajadzībām un izmanto tos."
Meklējot atbildes uz jautājumu, kļūst skaidrs, ka šī problēma ir gana aktuāla ne tikai Līvai. Latvijas Televīzija uzzināja gan par kādu lauku māju Latgales pusē, kas nav atrodama biežāk lietotajās navigācijas sistēmās, gan arī par dzīvojamo māju pavisam netālu no galvaspilsētas, kuras adrese ir reģistrēta jau 4 gadus, taču navigācijas sistēmās nav atrodama. Iedzīvotāji ir apraduši, tādēļ situācijai pielāgojas.
Piemēram, Zane no Tīnūžu pagasta norādīja, ka problēmas lielākoties sākas brīžos, kad tiek izmantoti kurjera pakalpojumi: "Kurjeri tad parasti mums zvana, mēs skaidrojam, kur esam. Un interesanti ir tas, ka kaimiņu mājas adrese ir pieejama "Waze", un tad bieži mēs darām tā – mēs iedodam kaimiņu adresi, jo, braucot uz mūsu mājām, tā kaimiņa adrese ir turpat blakus."
Kurjeriem grūti atrast divu veidu adreses
Arī dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ir savi risinājumi, kā tomēr atrast vajadzīgo adresi. Ne pārāk bieži, tomēr reizēm navigācijas sistēmas pieviļot arī kurjerus.
Kurjerpakalpojumu uzņēmuma "Omniva" Kurjeru apmācību un procesu attīstības vadītāja Asja Arutjunjana norādīja, ka ir divu veidu adreses, kuras kurjeriem atrast ir grūtāk.
"Viena ir lauku reģionos, kur ir norādīti māju nosaukumi. Līdz ar to šādos gadījumos adresi ir grūtāk atrast. Otrs gadījums ir juridiskās adreses, kur personas norāda kādu angāra lielāku korpusu, lielāku nosaukumu vai numuru, bet nenorāda precīzu korpusa numuru. Sanāk, ka lielas mājas numurs ir norādīts, nav norādīts korpuss, un ir grūtāka šī piekļūšana," skaidroja Arutjunjana.
Gadījumos, ja kurjeri nespēj atrast pareizo adresi, viņi norādes iegūst, sazinoties ar attiecīgajiem klientiem.
NMPD adrešu atrašana nav izteikta problēma
Tikmēr salīdzinoši daudz bīstamāka situācija var izveidoties tad, ja adresi nevar atrast neatliekamās medicīniskās palīdzības vai glābšanas dienesti.
Zane reiz medicīnisko palīdzību bērnam gaidījusi vairāk nekā pusstundu, jo brigāde nav varējusi atrast māju.
"Tajā brīdī, kā viņi paši teica, viņus aizveda pilnīgi pa kaut kādu citu ceļu. Viņi bija no pilnīgi citas puses. Nevarēja mums piekļūt. Mēs vairākas reizes sazvanījāmies. Pagāja 30–40 minūtes, kamēr viņi atbrauca. Un tad mēs ar vīru iesmējām, ka mums, šeit dzīvojot, tā ir "lēnā palīdzība". Tāpēc, ka nevarēja šo adresi atrast. No Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) puses viss bija kompetenti un viņi darīja, ko viņi varēja tajā brīdī," atminējās Zane.
Tomēr uzrunāto NMPD darbinieku pieredzē nav daudz tādu situāciju, kad ir problēmas atrast vajadzīgo adresi, jo pieviļ navigācija.
NMPD Operatīvā vadības centra vadītājas vietniece Diāna Tkačenko skaidroja, ka NMPD darbinieki paļaujas uz datu bāzi: "Ja šī adrese ir mainīta, ievadīta datu bāzē, tad problēmas mums neradīsies. Jo pārsvarā mēs strādājam tikai ar datu bāzi un kartes ir tikai kā palīglīdzeklis, ko izmantojam ikdienā. Mums ir 7 kartes, ko mēs varam izmantot. Viņas katra pa savam ir laba un slikta. Bet tas ir palīgmateriāls. Pārsvarā tās ir datu bāzes."
Precizitātes uzlabošanai svarīga arī lietotāju iesaiste
Tomēr ikdienā grūti būt ārpus to iespēju loka, ko piedāvā tehnoloģijas un kas mūsdienās kļuvis par ierastu lietu, tādēļ būt atrodamam navigācijas sistēmā ir daudz ērtāk.
Raidījumam "4. studija" izdevās sazināties ar sistēmas "Waze" brīvprātīgajiem kartes uzturētājiem Latvijā, kas atzina, ka iedzīvotājiem pašiem adresi kartei pievienot ir sarežģīti.
"Praktiski visa precizitāte balstās uz pašiem lietotājiem.
Jo vairāk lietotāji ziņos par kļūdām – aizliegtiem manevriem, trūkstošām adresēm, jo precīzāka tā būs. Vislabāk lietotnē ziņot no vietas vai arī, rakstot sociālā tīmekļa vietnē "Facebook"," norādīja "Waze" uzturētāji Latvijā.
Tikmēr VZD pastāstīja, ka lietotne "Google Maps" nesen sākusi interesēties par adrešu datiem: "Tā kā varētu būt cerība, ka "Google Maps" tomēr izmantos adrešu datus no atvērto datu portāla un iestrādās tos savā risinājumā."
Savukārt lietotnes "BalticMaps" sistēmas uzturētāji Adrešu reģistrā ielūkojas katru dienu un jaunos datus aktualizē arī savās kartēs.
SIA "Jāņa sēta" valdes loceklis, ģeotelpisko risinājumu biznesa virziena vadītājs Mareks Kilups norādīja, ka "BalticMaps" rod iespēju ziņot par nepieciešamiem kartes labojumiem gan mobilajās lietotnē, gan tīmekļa aplikācijā: "Līdzīga iespēja ir arī ziņot par izmaiņām "Google Maps" kartēs."
Kilups neuzskata, ka navigācijas sistēmās novērojami izteikti robi. "Ir vienkārši teritorijas, kurās biežāk notiek pārmaiņas. Jā, protams, Pierīga. Tāpat Rīga, kur rada jaunas ielas. Vai maina ielu nosaukumus, kā pēdējā laikā," norādīja Kilups.
Visticamāk, navigācijas sistēmu uzturētājiem, kas neatrodas Latvijā, ne vienmēr ir detalizēta ceļu tīklu karte, pēc kuras izstrādāt tuvāko maršrutu.
Eksperta ieteikums no pieredzes – pārbaudīt pašvaldībā, vai adrese tiešām ir oficiāli reģistrēta.
