Tikmēr pārējie valdību veidojošie spēki uzsver koleģialitāti, kādā norit gatavošanās darbam valdībā, un noliedz domstarpības šajā procesā.
Siliņa norādīja, ka Rinkēvičs esot izrādījis izpratni par to, ka pašreizējais piedāvājums ir veidot koalīciju ar trīs partijām – "Jauno Vienotību", Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem".
Skaidrībai par nākamajiem nozaru ministriem jābūt līdz nākamajai nedēļai, kad plānots tikt līdz balsojumam Saeimā par nākamo valdību. Līdz šim izskanējušo informāciju par atbildības jomu sadalījumu premjera amata kandidāte Siliņa pašlaik dēvē par baumām, lai arī visai skaidrs "melnraksts" vairs nav noslēpums.
Atbilstoši tam "Jaunā Vienotība" (JV) valdībā uzņemtos premjera, finanšu ministra, ārlietu, ekonomikas, tieslietu, izglītības un zinātnes, klimata un enerģētikas, kā arī iekšlietu ministra amatus. Vairums nosaukto pozīciju ir JV pārziņā līdzšinējā valdībā un ministri tajās nemainītos. Tagadējais premjers Krišjānis Kariņš neizslēdza, ka varētu būt nākamais ārlietu ministrs, bet JV pārziņā klāt būtu Ekonomikas un Iekšlietu ministriju vadība.
No Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kā otras lielākās frakcijas varētu izraudzīt nākamo Saeimas priekšsēdētāju. ZZS nenoliedz interesi uzņemties pilnvaras, pirmkārt, Zemkopības ministrijā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Labklājības ministrijā, arī Kultūras ministrijā. Komentējot pēdējo, ZZS viens no līderiem Augusts Brigmanis Latvijas Televīzijā izteicās, ka šajā jomā priekšā būtiski izaicinājumi saistībā ar plāniem par sabiedrisko mediju apvienošanu.
Savukārt "Progresīvie" varētu būt atbildīgi par Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju un Satiksmes ministriju.
Šāds dalījums sakristu ar Siliņas daudzkārt pieminēto vienošanos, ka topošajā koalīcijā ZZS nepretendē uz tieslietu, iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministru posteņiem.
Gan par Kultūras ministrijas, gan Satiksmes ministrijas vadību interese ir gan ZZS, gan "Progresīvajiem".
Vai par to ir vienošanās, atbildēt nesteidza viens no ZZS līderiem Viktors Valainis.
"Vispārējais darbs pie deklarācijas turpinās. Kā jau minēju, liels darbs arī aizkulisēs tiek ieguldīts, un mēs virzāmies uz to, lai deklarācija iezīmētu sabiedrībai svarīgus jautājumus un kā mēs tos risināsim," sacīja Valainis.
Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Siliņa atzina, ka
atbildības jomu sadalījuma proporcija "8-5-3" šiem trīs politiskajiem spēkiem ir matemātiski precīza, bet atturējās sīkāk komentēt plānus par atbildības jomu sadalījumu.
"Šobrīd mēs esam sarunu procesā gan par valdības deklarāciju, gan par ministru sastāvu, tā kā visas izskanējušās baumas ir baumas. Skaidrs, ka tiklīdz būs zināmi nākamie ministri, es to darīšu zināmu arī Valsts prezidentam. Mēs šobrīd strādājam, lai tiešām 15. septembrī varētu būt balsojums Saeimā [par valdību]. Darbs turpinās gana raiti, un šobrīd mērķtiecīgi strādājam, lai tā tas arī notiktu. Tajā datumā, protams, būs skaidrība par nozaru ministrijām."
Potenciālie koalīcijas partneri viens pret otru jau kopš jūnija kritiskus vārdus nav vērsuši. Vispirms deklarācija, tad darbu darītāji – šādu principu atbalstot visi sarunās iesaistītie, piebilda Valainis: "Manuprāt, es neatceros, kad politikā būtu bijis šāds darbības princips brīdī, kad izveidojušās valdības aprises."
Sarunās par valdības deklarāciju primārie uzdevumi tuvākajiem mēnešiem ir nākamā gada valsts budžeta sagatavošana ar izaicinājumiem veselības, izglītības, drošības un citās jomās; risinājumi elektroenerģijas sadales tarifu lēzenākam kāpumam un jautājums par augstajiem kredītprocentiem.
"Partiju uzstādījumi un solījumi saviem vēlētājiem ir galvenie principi, pēc kuriem mēs veidojam valdības deklarāciju. Tas, kas līdz šim vēl nav bijis, varētu būt pielikums ar līdz janvārim darāmajiem darbiem, kas tiktu pārskatīti pēc pusgada vai gada. Par to mēs vēl vienosimies," norādīja Siliņa.
Cerīgi par nekavēšanos izveidot jauno valdību ir "Progresīvo" pārstāvji, kuri valdības veidošanā piedalās pirmo reizi, piebilda deputāts Andris Šuvajevs:
"Es saredzu veidu, kā tas ir iespējams, bet mēs, "Progresīvie", pirmo reizi ejam valdībā. Līdz ar to mums ir primāri svarīgi pārliecināties, ka mūsu piedāvātie saturiskie punkti ir adekvāti atspoguļoti un pārstāvēti [valdības deklarācijā], un mēs pievēršam primāri uzmanību tam. Ir skaidrs, ka šī saruna vēl nav noslēgusies, bet redzu, ka tas notiks pietiekami ātri."
Vēlāk trešdien par sadarbību ar ZZS lems partijas "Gods kalpot Rīgai" valde. To komentēs parlamentārietis Oļegs Burovs, kurš pieļāvis atbalstu jaunajai koalīcijai.
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, un to varētu atbalstīt neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
